Salīdzinājumam – otrajā ceturksnī IKP gada izteiksmē auga par 5%.
«Līdzīgi, ka iepriekš, arī trešajā ceturksnī vadošo lomu ekonomikas attīstības procesos, visticamāk, ieņēmuši uz iekšējo pieprasījumu orientētie sektori. «Mazumtirdzniecība un būvniecība varētu būt «saražojusi» vairāk nekā pusi no IKP pieauguma cipara. Apstrādes rūpniecības izaugsme, neskatoties uz straujo ražošanas apjomu kritumu septembrī, gada izteiksmē trešajā ceturksnī saglabājās salīdzinoši strauja (+8% pieaugums), pieliekot klāt aptuveni 1 procentu punktu pie IKP izaugsmes cipara,» stāsta Z. Vaikulis.
Viņš piebilst, ka, pēc bankas aplēsēm, valsts iekšējā patēriņā aktīvākie tērētāji ir tieši mājsaimniecības. Savukārt kompāniju ieguldījumi ir strauji sabremzējušies.
Latvija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kuras ekonomikas izaugsmes prognozes šā gada laikā neatlaidīgi tika pārskaitītas uz augšu. «Ņemot vērā ekonomikas lielisko sniegumu šā gada pirmajos deviņos mēnešos, var cerēt, ka arī IKP pieaugums 2012. gadā kopumā būs tuvs 4.5%. Tādējādi Latvija par vidēji 2 procentu punktiem varētu apsteigt savus Baltijas kaimiņus. Tomēr nākotnē raugoties, mēs saskatām tālākas bremzēšanās riskus. Galvenie iemesli mūsu piesardzībai joprojām meklējami ārējos faktoros. Savukārt starp pozitīvajiem faktoriem gribētos pieminēt kreditēšanas tirgus aktivizēšanos un «de-konsolidāciju» – ekonomisko aktivitāti veicinošas pārmaiņas fiskālajā politikā,» teic bankas ekonomists.