Pamatojums? Diezgan skandalozais paziņojums, ka, nodrošinot nenomiršanu no bada pensionāriem, mēs atņemsim algu pielikuma iespējas skolotājiem, policistiem un mediķiem, kurus, izrādās, finansē no sociālā budžeta. (piedodiet, varbūt tas ir vispārzināms fakts, bet man tas bija jaunums). Nesaprotu – kāpēc algas jāmaksā no sociālā budžeta?! Algas taču būtu jāmaksā no atbilstošo sfēru ministriju budžetiem, manā izpratnē.
Vai nu pensionāri, vai liela daļa vastij nepieciešamo profesiju pārstāvju. Pēc pragmatiskā vajadzības principa – izsvītrojam pensionārus.
Nākamais drauds – nepieliksim pabalstus aizbildnībā esošajiem bērniem, invalīdiem. Atkal – deķītis uz vienu vai otru pusi.
Raksti par tēmu
Man gan joprojām nav skaidrs, kāpēc pieņemts bērns saņem no valsts 30 latus, bet paša dzemdēts – deviņus. Ja es strādāju, pārtraucu karjeru, darbu, dzemdēju, audzinu – saņemu gandrīz čiku, bet, ja nepārtraucot karjeru un pelnīšanu, paņemu audzināšanā gatavu bērnu, man gan pabalsts būs lielāks, gan arī visādas priekšrocības. Starp citu, tikko konstatēju, ka jau vairāk nekā gadu valsts man nemaksā šos likumīgos 9.60, jo, kā izrādās, arī pamatskolā ejot, jāiesniedz izziņa, ka bērns mācās, nevis strādā. Cik tālu gan var aiziet valsts birokrātija, lai no tās izspiestu kādu santīmu! Un, ja reiz tā – vai ierēdņi, kas tur žilbst un dienām neatbild uz telefona zvaniem, nevarētu darba ietvaros kādu brīdinājumu, atgādinājumu atsūtīt? Ja es kaut ko kaut kur nesamaksāju, tad taču brīdinājumi nāk ātri vien.
Atgriežoties pie referenduma – es joprojām nezinu, ko darīt. Kā likumpaklausīgam pilsonim man ir pienākjums iet un piedalīties, jo tā ir normāla pilsoņa pozīcija. Vienlaikus es saprotu – balso, kā gribi – tik un tā kādu sabiedrības slāni apčakarēs... Jo valdība Latvijā nav spējīga atteikties no SAVIEM TĒRIŅIEM, birokrātijas, megaprojektiem, kaut galu galā var izrādīties, ka pustukšā valstī pa vareniem tiltiem braukā daži palikušie...Latvijā esot trīsreiz vairāk ierēdņu nekā Lietuvā – bet Lietuva taču, man liekas, ir kādas trīs reizes lielāka...
Nu, ja viss pareizi – arī enerģētiku mēs pārsvarā balstām uz neatjaunojamiem resursiem, tādējādi mērķtiecīgi ejot uz pašiznīcināšanos ilgtermiņā. Īstermiņā – dažu cilvēku mūža garumā nodrošinot šiem dažiem bagātu mūžu. Neteikšu – laimīgu, jo pazīstu dažus bagātos, kas no paranojas un kreņķiem biznesa vārdā pārvērtušies par diezgan pamanāmiem staigājošiem negatīvajiem lādiņiem.Abi sabiedrības poli ir pilni negatīvisma – tā jau kaut kas var uzsprāgt!
