Attālinātā darba modelis kļūst aktuālāks, tā veiksmīgai īstenošanai nepieciešamas ne tikai tehnoloģijas, bet arī vadības, komunikācijas un motivēšanas iemaņas.Līdz ar tehnoloģiju attīstību un cilvēku pieaugošo vēlmi pēc elastīgām laika plānošanas iespējām attālinātais darbs Latvijā kļūst populārāks. Vairāk izplatīts tas ir to profesiju vidū, kuru pārstāvji jau pieraduši patstāvīgi plānot savu darba laiku, piemēram, tie ir programmētāji, dizaineri, tulkotāji, tekstu autori u.c.CV Market Latvia mārketinga menedžere Inga Daliba norāda, ka svarīga ir spēja prognozēt arī darba apjomu un rezultātu. Viņa novērojusi, ka Latvijas darba devēju vidū tomēr joprojām vērojama zināma atturība piedāvāt darbiniekiem attālinātā darba iespējas, jo šāda darba forma prasa ne tikai disciplinētību un patstāvību no darbinieku puses, bet arī vadītāja darba organizācijas maiņu. Viņa norāda, ka CV Market vortālā joprojām diezgan reti parādās piebilde, ka iespējams strādāt mājās vai veikt darbu ārpus biroja.«Jautājumā par attālināto darbu nav pareizās atbildes – tas ir labi vai slikti. Ir dažādi pētījumi par attālinātā darba priekšrocībām un trūkumiem,» norāda informācijas tehnoloģiju uzņēmuma DPA personāla vadītāja Signe Enkuzena. Attālinātais darbs var būt ļoti efektīvs, ja darbiniekam ir augsta paškontrole un ja veicamais darba uzdevums nav saistīts ar citu darbinieku tiešu un tūlītēju iesaisti. Viņasprāt, attālinātais darbs ir vairāk piemērots uzdevumu veikšanai, kas prasa individuālu radošu vai rutīnas darba veikšanu, taču nav piemērots intensīvam komandas darbam vai specifiskiem ražošanas procesiem, kur liela uzmanība jāvelta arī drošības jautājumiem.Pašdisciplīnu kā vienu no darbinieka priekšnoteikumiem attālinātā darba veikšanai DB rīkotajā seminārā «Attālinātais darbs: par un pret» akcentē psihoterapeits Ansis Jurģis Stabingis. Viņš norāda, ka darba vides maiņa rada nepieciešamību pēc citām plānošanas iemaņām – jāplāno ne tikai astoņās darba stundās paveicamais, bet viss diennakts cikls, ietverot atpūtas pauzes. Darba devēju satraukums nereti saistīts ar nepārliecinātību par to, vai darbinieks pilda darba uzdevumus, taču svarīgi neiedzīvoties arī otrā galējībā. Psihoterapeits norāda, ka svarīgi ir noteikt darba dienas sākumu un beigas, paredzot laiku atpūtai. Strādājot attālināti, būtiski ir noteikt prioritātes, paredzēt, cik ilgu laiku veicamais darbs aizņems, kā arī «aizstāvēt» savu laiku. Katru reizi, kad sastopamies ar jaunu uzdevumu, paveras trīs iespējas – atteikt, deleģēt vai apņemties izdarīt. Atbilstoši izvirzītajām prioritātēm jāizvēlas piemērotākā.Biroja īpašā atmosfēraA. J. Stabingis stāsta, ka darbinieki, fiziski pārvietojoties uz biroju, arī morāli noskaņojas jaunam darba cēlienam. Tāpēc arī, strādājot mājās, cilvēki nereti izvēlas lietišķu apģērbu, lai varētu koncentrēties darbam. Vide jāpielāgo ne tikai praktiski, piemēram, iegādājoties labu rakstāmgaldu, tāpat svarīgi ir atbrīvoties no «laika zagļiem» un traucēkļiem.Svarīgi, lai arī draugi un ģimene saprastu, ka, atrodoties mājās, darbinieks ir aizņemts. «Jāatceras, ka attālināto darbu darbinieks nevar apvienot ar aukles, slimnieku kopēja vai mājas uzkopšanas darbiem,» minētajam piekrīt S. Enkuzena.
Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.
Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.
