A/s Latvijas pasts bijušais valdes priekšsēdētājs Aivars Veiss kļuvis par SIA Ogres trikotāža valdes priekšsēdētāju, uzņēmums saistīts ar SIA Mono. Tas rada bažas par labu kāršu iespējamo nonākšanu Mono rokās, kurš uzsācis tiesāšanos ar Latvijas pastu.

Zemes tirgū iestājies atkusnis

Pieaudzis darījumu skaits ar zemi Rīgā un Jūrmalā; pērn pirkta zeme arī komercobjektiem.

Tehnoloģijas

Tirgus giganti izaicina viens otru

Nokia un Microsoft sadarbība, visticamāk, nodrošinās labākus piedāvājumus mobilo tālruņu lietotājiem, uzskata eksperti.

Investīcijas

Dāņi atsakās no projekta Sesavā

Cūkkopības kompleksa attīstītājs Sesavas pagastā SIA Latagro pieņēmis lēmumu apstādināt projektu un aiziet no Latvijas.

Investors

Noskata pievilcīgākos

Investīciju mikroklimata uzlabošanās pasaulē nav metusi līkumu Baltijas valstu akciju tirgiem, tomēr augstās akciju cenas prasa rūpīgāku pieeju investīcijām.

Lemšanas process ārvalstu investīciju projektu realizācijā jāatvieglo.

Par to pārliecināti ārvalstu investoru pārstāvji un vietējie uzņēmēji, kas kopīgi ar Zemkopības ministrijas vadību un pašvaldību pārstāvjiem meklē risinājumu sarežģītajai situācijai investīciju projektu realizēšanā, tostarp lauksaimniecībā un īpaši cūkkopībā, pirmdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Tikšanās iniciatora, biznesa konsultāciju uzņēmuma ActusQ īpašniece un direktore Eva Branta-Nellemane pēc tikšanās atzina, ka šobrīd valstiskā līmenī ir izpratne par ārvalstu investīciju nepieciešamību tautsaimniecībā, taču lēmumu pieņemšanu apgrūtina ilgais un sarežģītais to pieņemšanas process. Šobrīd, lai realizētu konkrētu investīciju projektu, jāiziet cauri trīs fāzēm - teritorijas plānošanas, ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) un būvniecības, kas, pēc E. Brantas-Nellemanes domām, būtu jāapvieno. «Šobrīd tiek radīti šķēršļi - nonākot būvniecības procesā, sākas sabiedrības iesaistīšana jautājumos par vidi, kas arī ietekmē turpmāku projekta virzību,» skaidro ActusQ direktore. Kā piemēru viņa min Latagro gadījumu, kad pēc sešu gadu darba, nespējot realizēt cūkkopības kompleksa būvniecības projektu, investors pieņēmis lēmumu aiziet no Latvijas.

Trešo vietu Lietuvas nodokļu parādnieku sarakstā aiz pašvaldības transporta uzņēmumiem ieņem dāņu investoru industriālais cūku audzēšanas uzņēmums Saerimner, kas līdzīgus projektus vēlējies attīstīt arī Latvijā.

Dāņu uzņēmuma nodokļu parāds maija beigās sasniedzis 3.1 milj. litus (ap 600 tūkst.Ls), ziņo Lietuvas laikraksts Respublika. Saerimner darbību izvērsis Suvalkos Lietuvā, audzējot tur desmit reižu vairāk cūkas, nekā tas bijis atļauts padomju laikos. Stiprās smakas dēļ iedzīvotāji šajā apkaimē organizējuši vairākas protesta akcijas, taču neko nav panākuši. Tagad dāņu uzņēmēji traumē Lietuvu, ne tikai vēršoties pret iedzīvotāju veselību, bet arī ievainojot tās finanšu sistēmu, jo kreditē savu biznesu no nodokļu maksātāju kabatas, norāda laikraksts. Uz laikraksta jautājumu, vai uzņēmums faktiski nav maksātnespējīgs, tā pārstāve izteikusi vien dusmas par to, ka žurnālisti ieguvuši konfidenciālu informāciju par nodokļu parādiem.