Eiropā simtiem tūristu ar jauno koronavīrusu inficējušies Austrijā Tiroles kalnu slēpošanas kūrortā Išglā, vēsta žurnāls "Der Spiegel" un vairāki citi Vācijas mediji.

Kā norāda žurnāls, daudzi tūristi inficējušies no bārmeņa bārā "Kitzloch", turklāt varasiestādes nav spērušas nekādus soļus.

Desmitiem tūristu no Dānijas, Vācijas un Islandes, kas apmeklējuši Išglu, pēc atgriešanās dzimtenē diagnosticēts koronavīruss, vēsta raidsabiedrība N-tv.

Tiroles varasiestādes nav savlaicīgi informējušas ceļotājus par vīrusa uzliesmojumu.

Visā Vācijā reģistrēti gadījumi, kad inficēšanās tiek saistīta ar Išglas apmeklējumu, vēsta laikraksts "Die Welt".

"Islandes varasiestādes 29.februārī pirmo reizi konstatējušas ar Išglu saistītās briesmas, atklājot, ka liels inficēšanās gadījumu skaits bijis Išglu apmeklējušo ceļotāju grupā, kas ar lidsabiedrības "Icelandair" reisu atgriezās no Minhenes. Islande 5.martā Išglu pievienoja riska zonas teritorijām, kurā jau atradās Ķīnas Vuhaņa un Irāna," vēsta "Die Welt".

Lieliska ziņa visiem, kuri ar nepacietību gaidīja “Ilustrētās Junioriem” mazā brāļa “Ilustrētā Junioriem MINI” abonēšanu! Kopš 11. janvāra to turpmāk savā pastkastītē varēs gaidīt reizi divos mēnešos.

“Ilustrētās Junioriem MINI” komanda ar lielu prieku var sacīt, ka žurnāls jau paspējis iekarot mazo lasītāju sirdis. Pavisam drīz gaidāms trešais numurs, kuru varēs lasīt kopā ar vecākiem vai jau paši!

Žurnālā atradīsiet gan attīstošus uzdevumus, kas trenē precizitāti un roku veiklību, vērību, rakstītprasmi un ļauj viegli iemācīties burtiņus. Šajās lapaspusēs ģimenes jaunākās atvases varēs radoši izpausties, atklāt savus talantus, fantazēt un jēgpilni pavadīt brīvos brīžus.

Dažādās rakstu tēmas ļaus iepazīt pasauli visā tās daudzveidībā. Iespējams, tās rosinās uz sarunām ģimenē un būs kā pamudinājums kādu tēmu papētīt vairāk! Žurnālā atrodamas arī īsas un vienkārši izskaidrotas atbildes un dažādiem jautājumiem.

Ceļu un tiltu nozare Biedrība Latvijas Ceļu būvētājs (LCB), pārstāvot lielākos ceļu un tiltu būves uzņēmumus Latvijā, uzskata, ka 2021. gadā aktuālākais ir jautājums par nozares nākotni.

2020. gadā visi valsts pasūtījumi ļāva nozarei izbalansēt Eiropas Savienības fondu finansējuma iztrūkumu, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Pērn Covid-19 seku pārvarēšanai papildu piešķirtie 75 miljoni eiro deva ceļu nozarei darbu arī gada otrajā pusē. Pretējā gadījumā ceļu nozare būtu bijusi spiesta zvilnēt bezdarbībā, audzēt bezdarbnieku skaitu un prasīt no valsts ilgstošus sociālos pabalstus, norāda LCB.

“Diemžēl arī 2021. gads nebūs tas rožainākais. Ar vienu roku samazinot par 50 miljoniem nozares bāzes finansējumu, ar otru iedodot 100 miljonus anti-Covid naudas, valdība un Saeima nav nodemonstrējusi stratēģiski skaidru rīcību, redzams, kā tā stieg taktiskos kompromisu meklējumos. Faktiski 2021. gadā nozarei pasūtīto kapitālieguldījumu apjoms pret šo gadu ir samazināts par 35–40% no 265 miljoniem eiro (ieskaitot Covid naudu) uz 173 miljoniem eiro! Nav par ko gavilēt. Nav skaidrības arī par to, kas vispār būs ar Eiropas Savienības resursiem ceļu un tiltu būvei Latvijā nākamajā plānošanas periodā, vai tie vispār būs. Viens ir skaidrs – 2021. gadā ceļu un tiltu būvniecības darbiem to nav un nebūs,” pauž LCB valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Slavenais vīriešu žurnāls "Playboy" pēc 66 gadiem ASV pārtrauc drukāto izdevumu regulāru izdošanu, šādu lēmumu skaidrojot ar koronavīrusa krīzes radīto ietekmi.

"Playboy" jau iepriekš bija nomocījušas finanšu problēmas, taču koronavīrusa krīze pielikusi punktu žurnāla drukātajai versijai, teikts izdevēja "Playboy Enterprises" paziņojumā.

Gaidāmais pavasara numurs būs pēdējais regulārais drukātais "Playboy" žurnāls. Gaidāms, ka drukātā veidā no nākamā gada varētu iznākt neregulāri speciālizdevumi.

"Pagājušajā nedēļā, kad koronavīrusa pandēmijas traucējumi satura veidošanai un piegāžu tīkliem kļuva aizvien skaidrāki un skaidrāki, mēs bijām spiesti paātrināt diskusijas, kas jau kādu laiku risinājās uzņēmuma iekšienē," skaidro "Playboy".

Taču "Playboy" ASV joprojām nonāks pie lasītājiem elektroniskā versijā, kā arī tiks drukāts vairākos ārvalstu tirgos.

Baltijā izveidota pirmā ražotne, kas bērza tāsi pārvērš augstas pievienotās vērtības bioloģiskā produktā betulīnā, kura potenciālie izmantotāji ir pārtikas piedevu, kosmētikas un medicīnisko preparātu ražotāji, raksta žurnāls Ilustrētā Zinātne.

Vairāku iepriekšējo gadu darbs ir rezultējies industriālā tehnoloģijā smalcinātas bērza tāss ražošanai un industriālā laboratorijā betulīna iegūšanai no smalcinātās bērza tāss, kas ir mērogota no zinātnieku laboratorijas izmēra, žurnālam Ilustrētā Zinātne stāsta AS “Latvijas Finieris” valdes loceklis, attīstības un pētniecības sektora vadītājs Māris Būmanis.

Uzņēmums kopā ar Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta zinātniekiem veica gan pētījumus, gan arī izveidoja eksperimentālās betulīna ražošanas iekārtas.

Betulīna projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu Meža nozares Kompetences centra projektos. AS “Latvijas Finieris” betulīna industriālās laboratorijas aprīkojumu radījusi sadarbībā ar metālapstrādes uzņēmumu no Iecavas. Tas zinātnieku un “Latvijas Finiera” tehnoloģiskos risinājumus pārvērta tehniskā aprīkojumā, savukārt smalcinātas tāss sagatavošanai tika iegādātas atsevišķas iekārtas, kuru darbība bija ne tikai jāsalāgo, bet arī savstarpēji jāintegrē vienotā sistēmā.

Tagad žurnālu "Dienas Bizness" var nopirkt arī ar "Bolt Food" piegādi no "Narvesen".

Kopš "Narseven" ir sācis sadarbību ar "Bolt Food", tiek piegādāti arī preses izdevumi, starp kuriem ir žurnāls "Dienas Bizness".

Žurnāls "Dienas Bizness" iznāk katru otrdienu un ir nopērkams visu nedēļu.

Db.lv jau rakstīja, ka mazumtirdzniecības tīkls "Narvesen" sadarbībā ar ēdiena piegādes servisu "Bolt Food" ieviesis iespēju klientiem iegādāties gatavās maltītes un preces ar piegādi uz mājām.

Pasūtījuma minimālā summa ir seši eiro.

Žurnāls "Dienas Bizness" pieejams ar "Bolt Food" piegādi šajās "Narvesen" tirdzniecības vietās: "Origo", "Valdemāra", "Strēlnieku", "Sakta", "Brīvības", "Grēcinieku", "Barona", kā arī Liepājā un Jelgavā.

1992. gada 13. aprīlī toreizējā Preses nama 13. stāvā 13 darbinieku lokā iznāca laikraksta Dienas Bizness 1. numurs. Kā redzam, daudzo it kā nelaimīgo skaitļu virknējums netraucēja laikrakstam noturēties ikdienas apritē vairāk nekā 27 gadus.

Pa šo laiku medijs izaudzis par nopietnu spēlētāju ne tikai tradicionālajā preses izdevumu sektorā, klāt nācis gan interneta portāls, gan konferenču nodaļa, rokasgrāmatu nodaļa, papildu preses izdevumi, kā arī citas aktivitātes.

Nu ir pienācis laiks pārmaiņām, jo biznesa dienas avīzes formāts ir savu laiku nokalpojis.

Šodien iznāk pēdējais dienas laikraksta Dienas Bizness numurs. Nav noslēpums, ka visā pasaulē samazinās pieprasījums pēc drukātajiem medijiem un cilvēki izvēlas daudz vieglāk un mobilāk sasniedzamus ziņu avotus. Līdz ar paaudžu maiņu radikāli mainījušies arī lasīšanas paradumi kā tādi. Kā jau esmu minējis iepriekš, tam ir objektīvi iemesli – ziņas sabiedrība patērē dzīvajā, ziņām vairs nav vietas nākamajā dienā, jo tur jau gaida nākamās dienas ziņas. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka šodienas informācijas pārbagātībā lasītājiem ir nepieciešamība pēc dziļākas ziņu analītikas, vēlme saņemt dziļāku redzējumu par aktuāliem biznesa un politikas jaunumiem. Turpmāk to centīsies darīt žurnāls ar tādu pašu nosaukumu – Dienas Bizness.

Līdzšinējās telpas Hospitāļu ielā kļuva par šauru, jo ražotāju, kuri vēlas savu piedāvājumu iekļaut veikala sortimentā, kļuvis arvien vairāk

DB jau rakstīja, ka Katrīna Tālberga pērn atvēra bērnu preču veikalu «Mazā cilts», ko viņa veido kopīgi ar gaismas burtu «Piku» idejas autorēm.

Sortiments visu laiku paplašinās un šobrīd ir aptuveni 80 ražotāji. Tie visi ir no Latvijas, bet pavisam drīz viņa sola uzņemt kaimiņu igauņu piedāvājumu, kas varētu būt interesants veikala klientiem. «Ražotāji ir ļoti dažādi. Ir liels prieks, ka arvien vairāk sastopam tādus, kuri vēlas strādāt profesionāli. Veido preci ar augstiem standartiem, piedomā pie iepakojuma, izstrādā līdzsvarotu cenu politiku visām tirdzniecības vietām, veic regulāras un laicīgas piegādes. Tas priecē – tad mēs kā ražotāja pārstāvis veikalā varam labi un veiksmīgi sastrādāties un preci prezentēt klientiem,» teic K. Tālberga.

Žurnāls Dienas Bizness organizē akciju: divu mēnešu laikā iespējami atšķirīgās preses tirdzniecības vietās pēc to ģeogrāfiskā novietojuma, iegādājies 4 dažādus žurnāla Dienas Biznesa izdevumus, nofotografējies pats ar žurnālu un nofotografē pirkuma čeku, lai varētu arī redzēt, kurā vietā ir iegādāts žurnāls.

Kopā 8 foto: 4 žurnāli + 4 čeki.

Atsūti foto uz e-pasta adresi [email protected] un laimē balvu. Galvenās balvas ieguvējs tiks noteikts pēc lielākā attāluma (km), kas būs starp preses tirdzniecības vietām, kur ir nopirkts žurnāls. (Piemēram, Daugavpils – Valka – Liepāja –Ventspils).

Balvas:

Rīgas apgabaltiesa šodien noraidīja uzņēmēja Mārtiņa Lauvas pārstāvētās "Basketbola attīstības aģentūras Rīga" jeb SIA "BAA Rīga" prasību piedzīt no Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) latviešu basketbolista Dāvja Bertāna 32 269 eiro, aģentūra LETA uzzināja tiesā.

Pārskatot lietu pēc būtības, tiesa šodien pasludinātajā spriedumā ir atzinusi, ka starp pusēm noslēgtā līguma noteikums par atlīdzību ir spēkā neesošs no līguma noslēgšanas brīža un strīda izšķiršanā nevar tikt piemērots, tādēļ prasība, kas tiesā celta, pamatojoties uz šo noteikumu, ir noraidāma.

Spriedums 30 dienu laikā ir pārsūdzams kasācijas kārtībā. Tāpat no Lauvas par labu Bertānam piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi, kā arī nospriests līdz ar sprieduma stāšanos spēkā atcelt lietā piemēroto prasības nodrošinājumu.

Apelācijas instances tiesā, skatot lietu atkārtoti, secināts, ka starp pusēm noslēgtā līguma noteikumi formulēti tā, ka nebija paredzams atlīdzības apmērs, kāds pienāksies "BAA Rīga" par tās sniegto pakalpojumu. Eiropas Savienības tiesa ir norādījusi, ka patērētāju līgumos noteikumiem par atlīdzību jābūt formulētiem saprotami, lai patērētājam būtu skaidras līguma ekonomiskās sekas.

Jaunā Eiropas nozīmes dzelzceļa līnijas Rail Baltica izbūve varētu būt lieliska iespēja Latvijas ceļu būvētājiem, taču, vai tā par tādu kļūs, to rādīs laiks, jo šī projekta īstenotājs vēl nav publiskojis pat iepirkumu stratēģiju, nemaz nerunājot par iepirkumu izsludināšanu, kamēr Igaunijā un Lietuvā šī lielā projekta īstenošana ir sadalīta atsevišķās lotēs un ir izsludināti iepirkuma konkursi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta biedrības Latvijas Ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš, kurš Ministru prezidenta pienākumus pildīja no 2000. gada 5. maija līdz 2002. gada 7. novembrim.

Izsludināts konkurss Rail Baltica pamattrases Latvijā būvdarbu veikšanai  

Rail Baltica projekta īstenotājs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas 12. novembrī...

Viņš norāda, ka ir iespējamas vairākas stratēģijas, – visu 255 km garā ceļa izveidi Latvijā izsolīt vienā vai divos iepirkumu konkursos, taču tas nozīmēs ārvalstu ģenerāluzņēmēju, savukārt pašmāju ceļu būvētāji būs reālā darba darītāji kā apakšuzņēmēji. Vienlaikus Lietuvas un Igaunijas Rail Baltica posmu būvētāji ir devuši iespējas strādāt savu valstu un arīdzan Latvijas ceļu būvētājiem, nekļūstot par apakšuzņēmējiem.

Fragments no intervijas

Kāda situācija Covid-19 pandēmijas laikā 2021. gadā ir bijusi ceļu būvniekiem?

Ceļi bija, ir un būs vajadzīgi neatkarīgi no tā, ir vai nav kāda pandēmija, kāda ekonomiska vai dabas ķibele, un tieši tāpēc šī valstiski nozīmīgā infrastruktūra vienmēr būs jāuztur, jāremontē un arī jābūvē jauni ceļi, šosejas. Kamēr cilvēki un kravas pārvietosies ar auto, nevis ar droniem, tikmēr ceļi būs vajadzīgi. Un arī 2021. gads nav izņēmums. Jā, ir Covid-19 pandēmija, ir tās izplatības ierobežošanai noteikti apgrūtinājumi un liegumi, taču tā nav apturējusi ne ceļu remontus, nedz arī rekonstrukcijas. Kopumā 2021. gads ceļu būvētājiem nav vērtējams kā slikts, kaut arī tika novērots būtisks ceļu būvei un remontam nepieciešamo materiālu – metāla stiegru, betona, arī asfalta un bitumena – cenu pieaugums, ko vēl vairāk saasināja degvielas cenu kāpums, kas, protams, būs ietekmējis šajā nozarē strādājošo rentabilitāti un peļņu. Vienlaikus ar šo problēmu šogad ir saskārušies ne tikai ceļu būvētāji, bet arī nekustamo īpašumu attīstītāji un būvētāji, kravu un pasažieru pārvadātāji – tieši degvielas cenu pieauguma segmentā.

Vai ceļu remontos un būvniecībā izmantojamo preču cenu inflācija neradīja situāciju, ka izmaksu pieaugums pārsniedz samaksu un jādodas pie pasūtītāja pēc papildu samaksas?

Nozares uzņēmumi bija labi sagatavojušies, un tāpēc 2021. gadā nebija jādodas pie pasūtītāja un jāprasa paaugstināt samaksu par izejmateriālu sadārdzinājuma apmēru. Vēl vairāk – neviens ceļu infrastruktūras objekta izveides (remonta darbu) izpildītājs nav atteicies no iepirkuma īstenošanas, kas, piemēram, bija novērojams pirms 10 gadiem. Tā kā neviens pašlaik nevar prognozēt, kas notiks ar ceļu remontos un būvniecībā nepieciešamo materiālu cenām, tad loģiski būtu izveidot mehānismu, kas ļautu darbu izpildītājam vērsties pie pasūtītāja par noslēgtā līguma darbu izpildes samaksas paaugstināšanu atbilstoši, piemēram, degvielas vai bitumena cenu inflācijai. Lietuvā un Igaunijā notiek sarunas starp ceļu būvniekiem un pasūtītāju – valsts struktūru – par šādu mehānismu izveidi. Šāds instruments ļoti būtisks būtu projektos, kuru īstenošana ir garāka par dažiem mēnešiem, bet, piemēram, ilgst gadu vai pat vairākus.

Visu interviju lasiet 16.novembra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Šī gada ceļu būves sezona notiek pēc plāna un iepriekš paredzētajos apjomos, taču šo ceļu būves sezonu var raksturot kā smagu un nozare būs to nostrādājusi bez peļņas, sacīja biedrības "Latvijas ceļu būvētājs" valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Biedrības vadītājs skaidroja, ka pavasarī pirms šī gada ceļu būves sezonas nozarē bija satraukums, ka strauji augošo izmaksu un izejvielu nepieejamības dēļ šī ceļu būves sezona varētu arī nesākties, tomēr pēc nozares aicinājuma Satiksmes ministrijai un lielākajam pasūtītājam VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) 2,5 mēnešu laikā tika atrasts kompromiss un panākta pagaidu vienošanās, ko darīt ar jau noslēgtajiem līgumiem, kā arī ko iesākt ar līgumiem, kas noslēgti vēl 2020. un 2019.gadā par tā laika cenām.

Bērziņš sacīja, ka iesaistītajām pusēm izdevās atrast saprātīgu risinājumu par sadārdzinājuma kompensēšanu.

Līdz ar to, atzina Bērziņš, šosezon darbi notiek pēc plāna un iepriekš paredzētajos apjomos, taču šo ceļu būves sezonu Bērziņš raksturoja kā smagu un nozare būs to nostrādājusi bez peļņas. Bērziņš norādīja, ka LVC veiktā sadārdzinājuma kompensācija uzņēmumiem ļauj tikai izvairīties no zaudējumiem, tomēr Bērziņš atzina, ka kopumā tika lauzti tikai kādi pieci līgumi, kuri noslēgti krietni iepriekš un būvnieki tos nespēja realizēt arī ar visu sadārdzinājuma kompensēšanas formulu.

Konkurence būvniecībā ir, vienlaikus vairākos segmentos novērojams strādājošo uzņēmumu skaita sarukums, kura iemesli meklējami neprognozējamā nākotnē vairāku gadu periodā. Piegādātāju apvienības var būt viens no veidiem, kā palielināt konkurenci, bet jādomā arī par produktivitātes celšanu nozarē.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa rīkotajā tiešsaistes diskusijā Konkurence būvniecības jomā: panākumi un izaicinājumi.

Lejupejoša tendence

“Konkurence pastāv, bet ir duāla sajūta. Publisko iepirkumu dati rāda, ka 2019., 2020. un 2021. gadā uz vienu iepirkumu būvniecībā bija pieci piedāvājumi, 2022. gadā tie bija četri un šogad jau vien trīs. Tātad konkurence 2023. gadā salīdzinājumā ar situāciju, kāda bija pirms Covid-19 pandēmijas, ir sarukusi,” situāciju analizē Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Gints Miķelsons. Viņš norāda uz pašu būvuzņēmēju secināto, ka lielajos un komerciāli interesantajos būvprojektos konkurence ir, jo pretendentu skaits ir seši – septiņi, savukārt vidēja lieluma projektos (līdz 5 milj. eiro) konkurence ir būtiski mazāka, jo tie dažādu iemeslu dēļ nav tik pievilcīgi. “Iespējams, ka vāja konkurence ir privātmāju būvniecības segmentā, taču tajā mūsu biedri nestrādā, tāpēc ir grūti izdarīt secinājumus,” tā G. Miķelsons.

Saistībā ar straujo cenu kāpumu būvniecības izejvielām ceļu būvnieki nevarēs sākt 2022.gada būvniecības sezonu, ja vien Satiksmes ministrija (SM) neveiks izmaiņas jau noslēgtajos līgumos, informē biedrības "Latvijas ceļu būvētājs" valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Biedrība vērsusies pie satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) ar lūgumu rast risinājumu, lai normalizētu situāciju, un būvniekiem nebūtu jāstrādā ar neplānotiem zaudējumiem.

Saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā un tam sekojošām Eiropas Savienības (ES) sankcijām būvniecības nozarē ir radies nepieredzēta apjoma būvizmaksu un būvmateriālu cenu kāpums, ko, LCB ieskatos, pat ļoti pieredzējušiem un kvalificētiem ceļu un tiltu būvniekiem nebija iespējams paredzēt.

Vēstulē ministram norādīs, ka līgumos ar valsts SIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) ir noteikts, ka, ja ir stājušies spēkā tādi normatīvi akti, kas paaugstina vai pazemina veicamā darba izmaksas un kuru ietekme uz izmaksām ir precīzi nosakāma, un ja ir veikts iepriekšējs brīdinājums, tad pēc abu pušu savstarpējas vienošanās tiek grozītas nolīgtās vienības cenas.

Ceļu būvē ir svarīgi jau tuvāko pāris nedēļu laikā tikt skaidrībā par to, kā tiks kompensēts izejmateriālu un degvielas cenu kāpums. Ir cerības uz valsts un pašvaldību gatavību problēmu risināt.

To intervijā Dienas Biznesam apliecina biedrības Latvijas Ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 22. marta numurā:

Statistika. Materiālu inflācija turpina uzvaras gājienu.

Intervija. Kad bitumens vairāk nekā divreiz dārgāks. Intervija ar Biedrība "Latvijas Ceļu būvētājs" valdes priekšsēdētāju Andri Bērziņu.

Tēma. Būvniecībā ārkārtas situācija.

Valsts politika tikai formējas, materiālu trūkst.

Biznesa ideja. Zīmoliem un preču zīmēm trūkst juridiskas aizsardzības.

Būvniecības nozares ģenerālvienošanās Komitejas locekļi no Latvijas Būvuzņēmēju apvienības, biedrības "Latvijas Ceļu būvētājs" un Latvijas Būvnieku asociācijas piektdien neatbalstīja minimālās algas celšanu nozarē no 2023.gada, informē Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrība (LBNA).

Minimālās algas celšanai bija nepieciešams vienbalsīgs Komitejas locekļu balsojums.

Būvniecības nozares ģenerālvienošanās no 2019.gada 3.novembra nosaka, ka būvniecībā nodarbināto minimālā mēneša alga ir 780 eiro un stundas likme 4,67 eiro. LBNA priekšlikums grozīt ģenerālvienošanās nosacījumus, paredzēja no 2023.gada 1.augusta minimālās mēneša algas būvniecībā nodarbinātajiem palielināt līdz 930 eiro un minimālās stundas likmi - līdz 5,57 eiro.

LBNA pārstāvji uzsver, ka lēmums necelt minimālo algu būvniecības nozarē veicina ēnu ekonomikas augšanu, darba spēka trūkumu un negodīgu konkurenci nozarē.

Arodbiedrībā skaidro, ka vienošanās par šī brīža minimālo algu nozarē tika panākta piecus gadus atpakaļ, izmantojot 2016.gada datus, kas vairs neatbilst būvniecības nozares situācijai. Septiņu gadu laikā inflācija ir samazinājusi minimālās algas reālo kāpumu gandrīz uz pusi.

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena vainojusi EK viceprezidentu un Eiropas Savienības (ES) tirdzniecības komisāru Valdi Dombrovski pārpratumā saistībā ar Ziemeļīriju, kas izraisījās pēc Covid-19 vakcīnu eksporta kontroles shēmas pieņemšanas.

Kā jau ziņots, EK piektdien pieņēma shēmu rūpnīcās ES valstīs ražoto Covid-19 vakcīnu eksporta kontrolei un skaidroja, ka tas nepieciešams, lai nodrošinātu vakcīnu piegādi ES valstīm.

EK paziņojums izraisīja satraukumu Īrijā un Lielbritānijā, un Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons apsūdzēja ES Ziemeļīrijas protokola 16.panta iedarbināšanā, ko Ziemeļīrijas pirmā ministre Arlīna Fostere nodēvēja par "neticamu naidīguma izpausmi".

Taču drīz pēc tam EK atkāpās no sākotnējās nostājas šajā punktā.

EK preses pārstāvis Ēriks Mamers pirmdien žurnālistiem Briselē paziņoja, ka par šo sajukumu atbildīgs ir Dombrovska kabinets.

"Par šo regulējumu ir atbildīgs Dombrovska kungs un viņa kabinets un, protams, komisijas dienesti, kas pakļauti viņam," sacīja Mamers.

"Bolt" jau otro vasaru pēc kārtas atklāj elektrisko skrejriteņu pakalpojumu Rīgā, nodrošinot vairākus simtus elektrisko skrejriteņu izmantošanai pēc pieprasījuma. Kopā šovasar plānots piedāvāt skrejriteņus iedzīvotājiem vairāk nekā 45 pilsētās visā pasaulē.

Lai uzlabotu mobilitāti pilsētā un sniegtu iespēju efektīvi mērot īsas distances, "Bolt" arī šovasar piedāvās iespēju izmantot elektriskos skrejriteņus Rīgā.

Kārlis Ķezberis, "Bolt" reģionālais vadītājs Latvijā, stāsta: "Pagājušajā vasarā pieredzējām lielu pieprasījumu no lietotāju puses, tāpēc arī šogad turpinām piedāvāt pakalpojumu, lai mūsu klienti ērti un ātri varētu pārvietoties pilsētvidē. Gaidāms, ka šogad pakalpojums tiks atklāts arī Latvijas reģionos."

Žurnāls Dienas Bizness pieejams ar Bolt Food piegādi 

Tagad žurnālu "Dienas Bizness" var nopirkt arī ar "Bolt Food" piegādi no "Narvesen"....

Viņš piebilst: "Lai arī varam novērot, ka katru dienu aizvien vairāk cilvēku atsāk savas ikdienas gaitas, joprojām aicinām iedzīvotājus būt atbildīgiem un ievērot valstī noteiktās drošības un higiēnas prasības."

Lai pārvietošanās kļūtu izdevīgāka, skrejriteņa atslēgšana un brauciena uzsākšana lietotājiem turpmāk būs bez maksas. Maksa par pirmajām 5 brauciena minūtēm būs EUR 0,22/min, bet sākot no sestās minūtes cena mainīsies uz EUR 0,11/min.

Šogad Rīgas ielās nonāks "Segway Ninebot Max" koplietošanas modelis, kura ātrums tiks ierobežots līdz 25 km/h, lai ar to būtu iespējams pārvietoties gan pa velosipēdu ceļiem, gan gājēju ietvēm. Turklāt, zonas, kurās būs iespējams pabeigt braucienu, iekļauj tādus mikrorajonus, kā Rīgas centru, Brasu, Teiku, Juglu, Pļavniekus, Maskavas forštati, Āgenskalnu, Torņakalnu un Imantu.

"Bolt" pakaļpojumi iekļauj kopbraukšanu, mikromobilitāti un pārtikas piegādi. Uzņēmumu 2013. gadā dibināja Markuss Villigs (Markus Villig). "Bolt" ir viena no ātrāk augošajām platformām Eiropā un Āfrikā, kuras investoru vidū ir "Daimler", "Didi Chuxing", "Korelya Capital" un "TransferWise" līdzdibinātājs Taavets Hinrikus.

Lai Rīgas centrā atgrieztos cilvēki, būs nepieciešami ne tikai pilsētas vadības, bet arī Latvijas valdības lēmumi un valsts un pašvaldības kopīgi pasākumi – tāds ir dažādu jomu ekspertu secinājums.

Rīgas centrs pēdējās desmitgadēs ir piedzīvojis būtiskas pārmaiņas, jo iedzīvotāju skaits ir būtiski samazinājies, taču vēl lielāku klusumu centrā ienesis koronavīruss, jo pandēmijas ierobežošanas pasākumu rezultātā nav tūristu, slēgtas ir viesnīcas, arī restorāni, kafejnīcas.

Piektdaļa tukša

“Katra piektā ielu tirdzniecības telpa Rīgas centrālajās apkaimēs ir tukša,” atzīst nekustamā īpašuma Colliers international pētniecības un konsultāciju direktors Toms Andersons. Uzņēmums pērn septembrī organizēja pētījumu, vērtējot kopējo profesionālo tirdzniecības platību apjomu un dinamiku. Tas rāda, ka kopumā Rīgas centrālajās apkaimēs ir aptuveni 445 000 m2 iznomājamās platības, kuras ietver gan tirdzniecības platības ēku pirmajos stāvos un pagrabstāvos ar fasādes ieeju, kā arī atsevišķas ēkas, kuras iekļaujas ielu tirdzniecībā, no kurām pētījuma brīdī tukši bijuši 108 000 m2. Iznomāšanai tajā brīdī tikušas piedāvātas platības aptuveni 50 000 m2.

Ar šodienu lielākajās tirdzniecības vietās ir nonācis Dienas Bizness izdotais žurnāls Miljonārs. Žurnāla Miljonārs autors ir Lato Lapsa, kas sadarbībā ar Lursoft ir paveicis šo darbu.

Šogad reizē ar tradicionālo miljonāru sarakstu tiek publicēts arī patiesā labuma guvēju simtnieks, kas, gan ne absolūtos skaitļos, atklāj jaunus vārdus un uzvārdus, kas iepriekšējos miljonāru sarakstos nav bijuši pamanāmi.

Publicējam ieskatam dažus no 100 lielākajiem patiesā labuma guvējiem:

- Artūrs Altbergs, uzņēmumu kopējā peļņa 24 680 645 EUR,

- Ernests Bernis, uzņēmumu kopējā peļņa 38 023 084 EUR,

- Edgars Dupats, uzņēmumu kopējā peļņa 33 693 424 EUR,

- Andris Kozlovskis, uzņēmumu kopējā peļņa 61 044 096 EUR,

- Vilis Dambiņš, uzņēmumu kopējā peļņa 24 950 742 EUR.

Īstenojot stratēģiskās attīstības plānu, Ekonomikas un kultūras augstskola (EKA) ar bankas "Citadele" atbalstu investēs trīs miljonus eiro, lai ēkā Pērnavas ielā izveidotu modernu un mūsdienu studijām atbilstošu studiju vidi. Tā būs ar specializētām auditorijām un laboratorijām, kuras studentiem būs pieejamas 24 stundas diennaktī.

Ēku Rīgā, Pērnavas ielā EKA pārņēma pērn, un piecu gadu laikā tajā ieguldīs vērienīgus finanšu līdzekļus. Patlaban notiek aktīvs darbs pie ēkas renovācijas projektu izstrādes, lai pēc iespējas ātrāk varētu pārcelties uz jaunajām telpām.

Jaunajās telpās tiks iekārtotas specializētas auditorijas un laboratorijas, kas ir jau esošajā augstskolas ēkā, piemēram, juristiem ir iekārtota mācību tiesas zāle, loģistikas speciālistiem – loģistikas auditorija, interjera dizaineriem - mākslas telpa, datorspēļu izstrādātajiem - digitāla laboratorija, savukārt topošajiem kultūras vadītajiem - radošā telpa ar dažādām multimediju iespējām. Paredzēts veidot arī jaunas laboratorijas, kuras studentiem būtu pieejamas 24 stundas diennaktī. Tā kā ēka atrodas tikpat kā Rīgas centrā, līdz tai būs arī daudz ērtāk nokļūt.

"Dienas Bizness" turpina publicēt ekskluzīvus datus – pilnu informāciju par pagājušā gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā.

6,3 miljoni eiro – tāds bijis lielākā Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā 2019. gadā fiksētā nekustamā īpašuma (izņemot zemi) darījuma apmērs valstī ārpus Rīgas un Jūrmalas.

Ieskats TOP darījumos:

Latvijā reģistrētā SIA "Dinex Latvia" pērn 31. jūlijā pārdeva ārvalstu juridiskai personai "Dinex Emission Holding AS" 4,55 hektārus zemes ar astoņām ēkām Rubeņu ceļā 58, Raubēnos, Cenu pagastā, Ozolnieku novadā. Pārdevēja šo īpašumu ieguva 2002. gadā par 201 790 latiem (287 121 eiro).

SIA "Apex Investments" pērn 1. aprīlī pārdeva 7/8 daļas no patstāvīga ēku nekustamā īpašuma Viestura ielā 10, Daugavpilī. To par saviem līdzekļiem nopirka SIA "DV Serviss Group".

"Dienas Bizness" turpina publicēt ekskluzīvus datus – pilnu informāciju par pagājušā gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā, Jūrmalā un pārējā Latvijā.

Kūrortpilsētā pērn reģistrēti tikai 15 darījumi, kuros darījuma summa bija miljons eiro vai vairāk, un darījuma cenas rekords ir bijis pieticīgs – 3,1 miljons eiro

Ieskats TOP darījumos:

1997. gadā dzimusī Latvijas pilsone Mona Martinsone divos darījumos, katrā nopērkot pusi, pagājušā gada 20. un 21. maijā nopirka 3735 kvadrātmetrus zemes ar dzīvojamo māju Vikingu ielā 25, Jūrmalā. Īpašumu pārdeva SIA "MMA Invest", kas to ieguva 2017. gadā par trīs miljoniem eiro. Darījums veikts bez hipotekārajiem kredītlīdzekļiem.

1953. gadā dzimusī Marina Mamontova pagājušā gada 19. jūnijā nopirka pusi no 5519 kvadrātmetru liela zemesgabala Ernesta Birznieka-Upīša ielā 3, Jūrmalā, uz kura atrodas divas dzīvojamās mājas, pirts ēka, saimniecības ēka un noliktavas ēka ar nojumi. Īpašumu pārdeva Kiprā reģistrēts uzņēmums "Tobis Ent, Limited". Iepriekšējais darījums ar šo nekustamo īpašumu slēgts 2012. gadā par 3,83 miljoniem latu (5,45 miljoni eiro).

ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmuma "Tesla Motors" līdzdibinātājs un vadītājs Īlons Masks trešdien apsteidzis sociālā tīkla "Facebook" dibinātāju un vadītāju Marku Zakerbergu, kļūstot par pasaulē ceturto bagātāko cilvēku, vēsta žurnāls "Forbes".

Pateicoties "Tesla" akciju cenas kāpumam, Maska bagātība sasniegusi 105,4 miljardus dolāru (89,08 miljardus eiro), apsteidzot Zakerbergu, kura bagātība tiek lēsta 100,6 miljardu dolāru (85,02 miljardu eiro) apmērā, norāda žurnāls.

"Tesla" akcijas vērtība šogad pieaugusi par vairāk nekā 460%, ievērojami palielinot Maska bagātību, kas kopš marta, kad "Forbes" publiskoja jaunāko ikgadējo pasaules bagātāko cilvēku sarakstu, pieaugusi par gandrīz 76 miljardiem dolāru.

Maskam pieder 21% "Tesla" akciju, bet viņa izveidoto uzņēmumu "SpaceX" investori augustā novērtēja 46 miljardu dolāru apmērā.

"Tesla" akcijas cenas kāpumu veicinājušas arī ziņas, ka tas 21.decembrī tiks iekļauts biržas indeksā "Standard & Poor's 500".

Foto avots: Pixabay

Pērn būvkompānijas īstenojušas daudzus nozīmīgus publisko pasūtījumu un privātos projektus, un daļai no lielākajiem nozares dalībniekiem ir vērojams apgrozījuma samazinājums, bet daļai tieši pretēji – lēciens uz augšu.

Šogad, neskatoties uz Covid-19 pandēmijas ietekmi, būvlaukumos darbi turpinās, tomēr būvniekus satrauc, ka investīciju aktivitāte palēninās, kā rezultātā samazināsies privāto būvniecības projektu skaits.

Būvniecības produkcijas apjomi 2019. gadā turpināja pieaugt trešo gadu pēc kārtas. Nozare gadu kopumā noslēdza ar pozitīvu bilanci, un tā bija par 2,9% lielāka nekā 2018. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Nozares tendences gada griezumā var skaidrot ar bāzes efektu jeb iepriekšējo gadu straujās izaugsmes rezultātā sasniegtajiem augstajiem rādītājiem. Kā ietekmējošie faktori jāmin lielo privāto būvniecības projektu pabeigšana un maksimumu sasniegusī Eiropas Savienības struktūrfondu investīciju plūsma, norādīts Ekonomikas ministrijas vērtējumā.