Latvija, tāpat kā citas Eiropas Savienības (ES) valstis, apņēmusies līdz 2020. gadam 50% no visiem sadzīves atkritumiem nodot pārstādei. Ja direktīva netiks izpildīta, var nākties maksāt sodu, piektdien vēsta laikraksts Diena.
Par Latvijas spējām šo mērķi sasniegt februāra beigās žurnālistiem skeptiski izteicās Eiropas Komisijas (EK) pārstāvji. Diena gan secināja, ka vietējie ar industriju saistītie uzņēmēji un valsts pārvaldes pārstāvji ir noskaņoti optimistiskāk.
2012. gadā Latvija no ES vidējā līmeņa krietni atpalika – ES 2012. gadā tika pārstrādāti atkārtotai izmantošanai un kompostēti 42% no kopējā apsaimniekotā sadzīves atkritumu apjoma, savukārt Latvijā – 16%. Neesam gan sliktākie, Rumānija 2012. gadā 99% atkritumu apraka poligonos. Sekas neizpildītai direktīvai var būt smagas. «Ja valsts neizpilda mērķus, kas noteikti direktīvās, EK ir tiesības vērsties pret valsti. Sūdzība tiek iesniegta tiesā ar visām no tā izrietošajām sekām. Ar tiesas lēmumu viss nebeidzas – pēc tam ir soda naudas par katru dienu, kamēr mērķi netiek sasniegti,» skaidroja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere. Patlaban VARAM darba grupa sākusi izstrādāt plānu, kurā izskata dažādus pasākumus, kas būtu veicami atkritumu pārstrādes sistēmas un infrastruktūras uzlabošanai, kā arī iedzīvotāju izglītošanai.
Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu pārstāvji un Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas (LASA) valdes priekšsēdētāja Rūta Bendere par lielāko problēmu uzskata politiskās konkrētības trūkumu. Patlaban katra pašvaldība un atkritumu apsaimniekošanas operators rīkojas pēc saviem ieskatiem. «Nepieciešama kopēja stratēģija – uztaisīt [iekārtas, rūpnīcas] nav nekādu problēmu,» komentē Liepājas atkritumu operatora SIA Eko Kurzeme izpilddirektors Andris Karlsons, kurš uzskata, ka galvenais, lai būtu konkrēta valsts atbalstīta stratēģija, kas veicinātu ekonomiskās intereses. «Tehniski izdarīt nav nekādu problēmu – iedodiet naudu, pasūtiet iekārtu, un jau rīt viss būs. Tas ir vairāk domāšanas un politikas nekā tehnikas jautājums,» saka A. Karlsons. Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekotāja SIA ZAAO valdes priekšsēdētājs Aivars Sirmais kā piemēru sistēmas trūkumiem min faktiski neesošo atkritumu kurināšanas infrastruktūru – apmēram viena trešā daļa sadzīves atkritumu būtu tā izmantojama.
«Viens no galvenajiem virzieniem, kurā vajadzētu strādāt, ir dabīgā organika (pārtikas atliekas, augi, citi dabīgie materiāli – red.), tā veido apmēram 50% sadzīves atkritumu,» zina stāstīt LASA priekšsēdētāja un piebilst, ka būtu nepieciešams ar likumu regulēt, cik un kas katrai konkrētai pašvaldībai jāizdara atkritumu pārstrādes jomā.
Plašāk lasiet rakstā Trūkst stingras politikas piektdienas, 20.marta laikrakstā Diena (11.lpp)!
Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu