Vienu dzemdību reālās izmaksas Latvijā ir aptuveni 300 lati, precīza summa atkarīga no dažādiem faktoriem, taču valsts samaksā tikai 80% no reālajām izmaksām, intervijā atklāj šovasar no darba aizgājusī ilggadējā Rīgas Dzemdību nama valdes priekšsēdētāja Ilze Lietuviete.
Valsts attieksme šajā jomā ir vienkārša – visi stacionāri Latvijā ir SIA, un tiem ir jāattīstās par saviem līdzekļiem. Tātad tiem ir jādarbojas kā komersantiem, «spiežot no pacientiem laukā visu iespējamo». Ja valsts ir pateikusi, ka medicīna pie mums ir bezmaksas, tai vajadzētu šos pakalpojumus arī apmaksāt, bet tas nenotiek. «Apmēram tāpat jūs varētu aiziet uz veikalu, paņemt maizes kukulīti,kas maksā 50 santīmus un pateikt – ziniet, es maksāšu tikai 40 santīmus un viss! Tā mums pašreiz maksā valsts,» tā I. Lietuviete.
Uz jautājumu, kur dzemdību nama gadījumā tiek atrasti pārējie 20%, lai segtu to izdevumu daļu, ko neapmaksā valsts, bijusī ārstniecības iestādes vadītāja atzīst, ka tieši šim mērķim savulaik ieviesti maksas pakalpojumi, ļaujot iespēju topošajām māmiņām slēgt līgumus ar konkrētiem ārstiem un vecmātēm. «Ārsti un vecmātes, esot mājās, gaida, kad viņiem atskanēs telefona zvans un būs jābrauc uz ārstniecības iestādi, kur jau būs atvests kāds līgumu noslēgušais. Viņiem ir jābūt gataviem arī Jaungada naktī un Līgo vakarā, un tas nozīmē, ka viņi nevar iedzert ne šampanieša glāzi, ne alus kausu. Ir jābūt gatavam skriet, atskanot telefona zvanam,» skaidro I. Lietuviete. Princips ir vienkāršs – tie pacienti, kuri izvēlas maksas pakalpojumus, samaksā par visu to naudas daļu, ko nesamaksā valsts arī par pārējiem pacientiem. Rezultātā ārstniecības iestāde reālajam pakalpojuma sniedzējam – ārstam vai vecmātei – nesamaksā tik, cik viņš būtu pelnījis. «Mēs visi esam komersanti un mums visiem nauda kaut kur jādabū. Valsts par savām slimnīcām rūpējas, bet par pašvaldību slimnīcām tai nav nekādas atbildības. Un dzemdību nams ir Rīgas pašvaldības komercsabiedrība. Un arī pašas pašvaldības pienākumos neietilpst dzemdību nama uzturēšana. Par dzemdību namu reāli atbild tikai pats dzemdību nams,» tā I. Lietuviete.