Lai atjaunotu zušu krājumus un radītu vienādus principus šo krājumu apsaimniekošanai visā Eiropas Savienības teritorijā, dalībvalstis plāno vienoties par attiecīgas regulas projektu, Db.lv Saeimas Eiropas Savienības informācijas centrs.

Patlaban zuši ir viena no tām zivju sugām, kuras uzskatāmas par apdraudētām gan ES iekšējos ūdeņos, gan jūrās.

Arī Latvija atbalsta priekšlikumu Padomes regulai, kas nosaka Eiropas zušu krājumu atjaunošanas pasākumus un uzskata, ka regula jāpieņem pēc iespējas ātrāk. Par to šodien Saeimas Eiropas lietu komisijas (ELK) deputātus informēja zemkopības ministrs Mārtiņš Roze.

Jau 2004.gadā ES lauksaimniecības un zivsaimniecības ministri apstiprināja secinājumus par Eiropas zušu krājumu slikto stāvokli un nepieciešamību izstrādāt rīcības plānu šo krājumu apsaimniekošanai.

Patlaban visus jautājumus, kas attiecas uz zušu nozveju, katra ES dalībvalsts regulē individuāli, informēja Mārtiņš Roze. Tomēr, lai zušu krājumi tiktu apsaimniekoti pēc vienādiem principiem, ir svarīgi izveidot šo krājumu pārvaldības sistēmu ES līmenī, uzsvēra ministrs.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) par 832 418 eiro izkrāpšanu no valsts budžeta saistībā ar stikla zušu iepirkumiem lūdzis prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret zinātniskā institūta «Bior» darbinieku un diviem Lietuvas pilsoņiem, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

KNAB savā izplatītajā infografikā raksta, ka birojs lūdzis sākt kriminālvajāšanu pret atvasinātas publiskas personas darbinieku. Birojā aģentūrai LETA nekomentēja, kādu struktūru pārstāvējis aizdomās turētais darbinieks, taču aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka persona strādājusi pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajā institūtā «Bior». «Bior» ir Zemkopības ministra pārraudzībā esošs valsts zinātniskais institūts, kas ir atvasināta publiska persona.

«Bior» komentārus par šo lietu nesniedza. «Ņemot vērā, ka KNAB ziņojumā neredzam, ka būtu minēts »Bior« vai kāds no »Bior« darbiniekiem, līdz ar to jautājumiem par to, vai tas ir saistīts ar mums un vai mūsu darbiniekiem, mēs nevaram apstiprināt. Ja KNAB apstiprina, tad, protams, mēs informēsim,» aģentūrai LETA paziņoja «Bior» sabiedrisko attiecību vadītāja Irēna Bērziņa.

Par iepirkumos ietaupītajiem līdzekļiem šogad vēl četros valsts autoceļu posmos atjaunos segumu, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.

Plānots, ka darbi visos četros posmos tiks sākti augustā un pabeigti līdz gada beigām.

Tostarp uz reģionālā autoceļa Ērgļi-Jaunpiebalga-Saliņkrogs (P33) atjaunos asfaltbetona segumu divos posmos - no Degļupsila ceļa līdz krustojumam ar autoceļu Ranka-Gatves (V440) un no krustojuma ar autoceļu Ranka-Tirza (V436) līdz reģionālajam autoceļam Smiltene-Gulbene (P27).

Abi šie posmi 2013.gadā ir pārbūvēti ar Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu, un tiem tiks veikta obligātā periodiskā seguma atjaunošana. Tostarp veiks izlīdzinošo frēzēšanu un ieklās karstā asfalta dilumkārtu, kā arī atjaunos ceļa aprīkojumu.

Būvdarbus veiks "Binders" par līgumsummu 784 483 eiro ar pievienotās vērtības nodokli (PVN), bet būvuzraudzību nodrošinās SIA "ACM projekts".

Nekustamā īpašuma nozares buma beigas vērojamas arī iepriekš tik pieprasītajā Rīgas rajonā: ja 2006. gada jūlijā-decembrī šeit bija fiksēti vismaz 45 darījumi, kuru summa sasniedza vai pārsniedza pusmiljonu latu, tad pagājušā gada pirmajā pusgadā tādu bijis tikai 26, bet gada pēdējos sešos mēnešos – 24.

Kā rāda Baltic Screen pētījums par pagājušā gada otrā pusgada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgas rajonā, vispieprasītākie bijuši īpašumi Mārupē (8 no 33 īpašumiem), kam seko Olaine (6), Carnikava un Ķekava (pa 4), kā arī Ādaži (3 īpašumi).

Taču atšķirībā no situācijas vēl gadu iepriekš, no megadarījumu slēdzēju vidus faktiski pazuduši spekulanti jeb „īstermiņa investori” – nepazīstamas kompānijas ar mazpazīstamiem pašmāju vai ārvalstu īpašniekiem. Arī pircēji – privātpersonas faktiski izzuduši no lielo darījumu slēdzēju vidus.

Savukārt vietā nākuši jauni pircēji, lai gan to tērētās summas nav tik iespaidīgas kā pēdējos gados, - labi pazīstamas pašmāju kompānijas ar ārvalstu īpašniekiem (piemēram, Palink, Maxima Latvija, NP Salaspils biznesa parks, pamanāmi ir arī New Century Holdings uzņēmumi).

Rīgas jūras līča Kurzemes piekrastē gan zvejnieku, gan zivju palicis maz

Tomēr galaprodukcijas vēl ir gana, kas kā delikatese vidēji var būt dārgāka par gaļu. DB izbraukumā Rīgas jūras līča Kurzemes piekrastē dodas uz Klapkalnciemu, kas par zvejnieku ciemu izveidojies jau XIX gadsimtā un kurā savulaik uzņemtas Zvejnieka dēla epizodes. Diemžēl šodien tur var sastapt pēdējo palikušo «karognesēju» – IK Stubiņš īpašnieku Kasparu Eglīti ar vairāk nekā 20 gadu zvejošanas pieredzi. Viņš apgalvo, ka bez viņa ģimenes Klapkalnciemā neviens vairs nezvejo. Jaunie aizbraukuši, citi rūpalam ar roku atmetuši. Stubiņš ir viens no 147 licencētiem rūpnieciskās zvejas tiesību nomniekiem Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos. Tādi dati ir Zemkopības ministrijas (ZM) rīcībā uz pērnā gada oktobri. Uzņēmuma pamatdarbība ir zvejniecība un zvejas produktu apstrāde mājas apstākļos.

Mārupes novada Babītes pagastā sākts pārbūvēt Rīgas apvedceļu (A5) posmā no Rīgas robežas līdz pārvadam pār Jūrmalas šoseju (A10), informē "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

2,6 kilometru garajā posmā pārbūvēs abas brauktuves.

Pašlaik notiek sagatavošanās darbi, un posmā noteikts ātruma ierobežojums 50 un 70 kilometri stundā. Sākoties būvdarbiem, satiksmi abos virzienos organizēs pa vienu brauktuvi.

Pārbūves ietvaros paredzēts abās brauktuvēs mainīt ceļa segas konstrukciju un ieklāt asfaltbetonu trijās kārtās. Pārbūvētās ceļa segas kalpošanas laiks būs 20 gadu. Tāpat atjaunos pārvadu pār dzelzceļu. Divlīmeņu satiksmes mezglā ar Jūrmalas šoseju izbūvēs uzbērumu un nobraukšanas joslu no autoceļa A5 virzienā uz Jūrmalu.

Lai uzlabotu satiksmes drošību, veicot pārbūvi, tiks slēgts autoceļu A5, Babītes stacija-Vārnukrogs (V10) un Mēness ielas krustojums, līdz ar to no autoceļa A5 uz V10 un Mēness ielu būs iespējams tikai labais pagrieziens. Lai nodrošinātu iespēju nogriezties vajadzīgajā virzienā, 200 metru attālumā no šī krustojuma uz autoceļa A5 izbūvēs apgriešanās vietu.

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmums «Lietuvos geležinkeliai» iesniedzis Eiropas Komisijai (EK) projektu nojauktā Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posma atjaunošanai, ko plāno paveikt līdz 2019. gada beigām.

«Pagājušās nedēļas beigās mēs iesniedzām plānu saskaņošanai ar EK. Dzelzceļa posmu plānots atjaunot līdz 2019.gada beigām,» pavēstīja «Lietuvos geležinkeliai» pārstāvis sakariem ar sabiedrību Mants Dubausks.

Pēc viņa teiktā, saskaņā ar valdības lēmumu plāns līdz 1.martam jāsaskaņo ar EK. Viņš norādīja, ka šobrīd uzņēmumus nevēlas atklāt plāna detaļas, tajā skaitā investīcijas.

Saskaņā ar agrākām aplēsēm, posma atjaunošana izmaksās aptuveni 20 miljonus eiro, taču uzņēmuma vadītājs Mants Bartuška paudis cerību, ka summa būs mazāka.

«Latvijas dzelzceļa» pārstāvis Māris Ozols aģentūru BNS informēja, ka dzelzceļa posma atjaunošanas projekts ar Latviju netiek saskaņots.

Valsts a/s Latvijas valsts ceļi (LVC) par vairāk nekā 3,19 milj. Ls atjaunos ceļa P40 Alūksne – Zaiceva posmu, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Paredzēts, ka ceļa 15,6 - 25 km posmu atjaunos SIA 8 CBR, kas uzvarēja izsludinātajā atklātajā konkursā, piedāvājot zemāko cenu. Paredzēts, ka tiks atjaunots arī tilts pār Sarkanīti un tilts pār Pededzi.

Kopumā konkursā pieteicās divi pretendenti.

Jau rakstīts, ka par 1,63 milj. Ls Alūksnē plānots veikt būvdarbus Pils ielā, kas ir arī tranzīta maršruta sastāvdaļa. Ielas rekonstrukciju Alūksnē veiks SIA Matthai.

Jau rakstīts, ka par vairāk nekā 3,497 milj. Ls paredzēta Jaunceltnes ielas rekonstrukcija un tās piegulošo teritoriju infrastruktūras sakārtošana Aizkrauklē. Šajā iepirkumu konkursā uzvarējusi Rīgā reģistrētā būvfirma SIA Via. Tāpat pēdējā laikā slēgti vai izsludināti vairāki miljonus vērti iepirkumi par Latvijas ceļu posmu atjaunošanu, piemēram, 2.1 milj. Ls apjomīgs konkurss par autoceļa P33 Ērgļi - Vecpiebalga - Saliņkrogs posma Jaunpiebalga – Saliņkrogs rekonstrukciju un 4,2 milj. Ls konkurss par ceļa P4 Rīga – Ērgļi posma 52,58 – 61,63 kilometra atjaunošanu.

Uzvaras parkā turpinās celiņu un rotaļu laukuma atjaunošana, informē Rīgas dome.

Kopš vasaras notiek būvdarbi pirmajās trīs kārtās un patlaban noslēdzies iepirkums ceturtās kārtas būvniecībai, kurai Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja nolēma atbalstīt vairāk nekā 350 000 eiro piešķiršanu.

""Aktīvi turpinām Uzvaras parka labiekārtošanu, kur jau rudens beigās katram būs pieejami gan skaisti, atjaunoti celiņi vairāku kilometru garumā un pusotra hektāra platībā, gan jauns rotaļu laukums ar modernām un drošām iekārtām. Šodien nolēmām piešķirt finansējumu vēl daļas celiņu atjaunošanai līdz šim nesakārtotajā parka daļā vairāk nekā 2600 kvadrātmetru platībā un zāliena izveidošanai vairāk nekā 1300 kvadrātmetru platībā un celiņu apmalīšu uzstādīšanai. Atjaunotajā parkā būs lieliskas atpūtas iespējas gan lieliem, gan maziem rīdziniekiem," uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Divos Kārļa Ulmaņa gatves posmos 17.jūlijā sākti šīs vasaras vērienīgākie seguma atjaunošanas darbi, informē Rīgas domes pārstāvji.

K. Ulmaņa gatvē kopumā segumu atjaunos trīs posmos, atjaunotajai platībai sasniedzot vairāk nekā 198 tūkstošus kvadrātmetru. Šajā būvsezonā Rīgā seguma atjaunošana un uzlabošana kopumā gaidāma 128 ielās vai to posmos. Kopš jūlija sākuma darbi pilnā sparā notiek Rīgas grantētajās ielās – Sužu, Trīsciema, Jaunciema un Berģu apkaimes ielās, bet no šīs nedēļas tie sākti arī pilsētas asfaltētajās ielās.

Kopskaitā seguma atjaunošanas darbi šogad noritēs 128 ielās vai to posmos – 38 ielās ar asfalta segumu un 90 ielās ar grants segumu. Kopējā atjaunojamā platība ielās ar asfalta segumu sasniegs 630 tūkstošus kvadrātmetrus, tam atvēlot ap 27 miljoniem eiro, savukārt ielas ar grants segumu atjaunos teju 96 tūkstošu kvadrātmetru platībā, tam atvēlot ap 3 miljoniem eiro.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Eiropas Komisija šodien pieņēma paziņojumu par nevēlamu piezveju samazināšanu un izmetumu novēršanu Eiropas zvejniecībā. Izmešana ir netīši nozvejotu zivju vai citu jūras organismu pārsviešana pār bortu. Izmetumu apjomi Eiropas zvejniecībā ir ļoti dažādi - mazapjoma piekrastes zvejā tie ir nenozīmīgi, savukārt, zvejojot ar trali, tie sasniedz pat 70-90 % no nozvejas. Ierosinātā pieeja ir jauninājums kopīgajā zivsaimniecības politikā. Ir paredzēts pieņemt izmetumu aizliegumu, ko pakāpeniski, vienā gadījumā pēc otra piemēro konkrēta veida zvejai, un noteikt maksimālās pieļaujamās piezvejas standartus. Tas būs stimuls šajā nozarē meklēt iespējas, kā sasniegt piezvejas samazināšanas mērķus, nevis paredzēt virkni pasākumu izkrāvumu regulēšanai. Īsumā - zvejniekus rosinās iegūt jūrā tikai to, ko iespējams pārdot. Diskusijas par šo mērķu sasniegšanu turpināsies līdz 2007. gada beigām, un pirmos ierosinātos pasākumus varētu iesniegt apspriešanai 2008. gadā.

"Izmešana ir aplama, jo tādā veidā tiek noplicināti vērtīgi jūras resursi. Tāpēc tā nav pamatota nedz no ekoloģiskā, nedz ekonomiskā vai ētiskā viedokļa. Jo drīzāk mēs pārtrauksim šo noplicinošo rīcību, jo drīzāk tas nāks par labu zivju krājumiem, jūras videi un zvejniecībai," sacīja Eiropas zivsaimniecības un jūrlietu komisārs Džo Borgs.

Eiropas Savienībā izmetumu problēmu ir mēģināts risināt jau iepriekš, galvenokārt ar pasākumiem zvejas rīku regulēšanai, piemēram, nosakot linuma acs izmērus vai paredzot zvejas rīku aprīkošanu ar izkļūšanas plātnēm vai akustiskām ierīcēm. Vairākus zvejas rīku veidus jau ir izdevies ievērojami uzlabot, taču saistīto pasākumu piemērošana un kontrole kļuvusi pārāk sarežģīta un tās palielināšanā negatīvi ietekmētu produktivitāti.

Alūksnē nosvinēti spāru svētki topošajai ražošanas ēkai "Biznesa stacija", kas atrodas Tālavas ielā, blakus Bānīša stacijai, informē pašvaldības pārtāve Evita Aploka.

"Biznesa stacija" top apjomīgā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektā "Uzņēmējdarbībai nozīmīgas infrastruktūras attīstība Alūksnes novadā". Projekta kopējās izmaksas ir 6 842 863 eiro, tajā skaitā ERAF finansējums - 5 000 000 eiro.

Šis ir finansiāli un arī aktivitāšu ziņā apjomīgākais projekts, ko īsteno Alūksnes novada pašvaldība. Līdztekus "Biznesa stacijas" būvniecībai tiek pārbūvēti arī Tālavas un Gulbenes ielu posmi, uzlabota ūdensapgādes infrastruktūra Pilssalas ielas posmā, būvētas trīs ražošanas ēkas novada teritorijā, septiņos novada pagastos pārbūvēti uzņēmējdarbības attīstībai nozīmīgi ceļi un to posmi.

Projekta mērķis ir izveidot komercdarbībai piemērotu infrastruktūru novadā, radot jaunas darbavietas, piesaistot nefinanšu investīcijas un revitalizējot degradētu teritoriju. Projekts vērsts uz saimnieciskās darbības veicējiem pilsētā un novadā - vairāk nekā 32 uzņēmumiem, kuru pamatdarbības jomas ir saistītas ar ražošanu, tirdzniecību, pārvadājumiem un citām novada attīstībai svarīgām nozarēm, kā arī potenciālajiem komersantiem, investoriem, vietējiem uzņēmumiem un projekta sadarbības partneriem.

Kompānija Mikrofona ieraksti vienā izlasē apkopojusi dziesmas, kas būšot labs sabiedrotais ceļā ikvienam autobraucējam.

Mikrofona ieraksti pārstāvis Guntars Račs norāda: «Tiem, kuri ar šo mūziku ir uzauguši, tā būs jauka atgriešanās jaunībā, bet tiem, kas tolaik vēl nebija dzimuši, šis būs lielisks ieskats laikā, kad rokmūzika Latvijā tikko tikai bija dzimusi. Jāņem vērā, ka tolaik Latvija vēl bija Padomju Savienības sastāvā un tolaik darbojās daudzas iestādes, kuras stingri kontrolēja to, kas un par ko tiek dziedāts. Tas bija laiks, kad elektriskās ģitāras, gari mati, saplēstas džinsu bikses un ādas jakas nozīmēja protestu pret apkārt valdošo ideoloģiju.»

Izlasē Latviešu Auto Roks 80tie ir iekļauti sekojoši izpildītāji un dziesmas :

1. Dzelzsgriezējs Līvi

Nedēļas nogalē, no 1.līdz 3.februārim starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiks starptautiskā tūrisma un aktīvās atpūtas izstāde Balttour 2019, informē pasākuma rīkotāji.

Izstādē plaši būs pārstāvēts gan Latvijas reģionu tūrisma piedāvājums, gan arī kaimiņvalstu Lietuvas un Igaunijas piedāvājums.

Zemgalieši izstādē Balttour 2019 iesoļos ar vērienu, jo 2. februārī notiks krāšņa pašvaldību vai redzamāko tūrisma objektu talismanu parāde. Zemgales stendā varēs nodoties radošām nodarbēm, jo zemnieku saimniecība Vaidelotes iemācīs pagatavot īpašu garšvielu maisījumu, Anna Vanna piedāvās ziepju darbnīcu, Ozolnieku novada uzņēmums 5 masti mudinās pievērsties līdzsvara trenažierim, bet Aizkraukles nešpetnās raganas pārbaudīs apmeklētāju modrību.

Senā Hanzas pilsēta Koknese aicinās uzzināt, kas šogad jauns Kokneses viduslaiku pilsdrupās un Likteņdārzā, kā arī piedāvās vairākas radošās darbnīcas. Būs iespēja iepazīt dabīgās kosmētikas tapšanas ceļu un tējas vākšanas tradīcijas.

Vides nomaiņa Norvēģijā ar kārtīgu zivju patēriņu un fizisko aktivitāti.

Mēdz teikt, ka cilvēka veselīgai esamībai svarīgi, ja ik pa laikam izdodas lauzt rutīnu. Viens no mūsdienās pašiem ierastākajiem veidiem, kā to mēģināt daudzmaz kontrolēti, bez lieliem pārdzīvojumiem izdarīt, ir atvaļinājums. Tā laikā attiecīgi var ieplānot ceļojumu, piemēram, uz kādu citu valsti, kas pēc definīcijas piesola vides nomaiņu. Nepilnas stundas lidojuma attālumā no Latvijas atrodas Norvēģija – milzum skaista valsts. Dzīvošanās pa fjordiem un dabas takām ierindas letiņam, kas vairāk vai mazāk pieradis pie mūsu valsts plakanības, var izvērsties par īstenu eksotiku.

Viena no lietām, ko, iespējams, vajadzētu pamēģināt katram, kurš kādreiz rokā paņēmis makšķerkātu, ir cope fjordā. Ja laiks ir labs, tad tas, vai ķeras vai ne, pat nav tik svarīgi. Vienā mierā var baudīt šīs valsts dabas grandiozitāti. Tomēr parasti gan ir tā, ka ķeras! Tas visu procesu padara vēl neaizmirstamāku.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Pēc Zemkopības ministrijai pieejamās informācijas Eiropas Komisija (EK) paredz, ka Latvijai sākotnējo 15,1 miljona eiro soda naudas par lauksaimniecības produktu liekajiem krājumiem vietā būs jāmaksā par 98% mazāk - tikai 385 tūkstoši eiro, Db.lv informēja Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece.

Kā zināms, pagājušā gada 18. septembrī EK un Eiropas Savienības (ES) jauno dalībvalstu, t.sk. Latvijas, tehniskajās konsultācijās par lauksaimniecības produktu liekajiem krājumiem jau tika panāktas izmaiņas EK aprēķinātajā lauksaimniecības produktu lieko krājumu apjomā un maksājuma apmērā. Toreiz Latvijai sākotnēji noteikto 15,1 miljonu eiro vietā šis maksājuma apmērs tika samazināts līdz 1,2 miljoniem eiro.

"Nosakot liekos lauksaimniecības produktu krājumus Latvijai, EK nevarēja neņemt vērā Zemkopības ministrijas (ZM) argumentus, ka Latvija kā jaunā ES dalībvalsts ļoti strauji attīstās, tāpēc nav vērtējama tāpat, kā citas jaunās dalībvalstis. Tas bija mūsu svarīgākais arguments, tāpēc EK, izvērtējot lauksaimniecības produktu krājumus un nosakot liekos krājumus, ņēma vērā valsts ekonomiskās attīstības tempus kopumā. Tāpat pēc ZM pieprasījuma tika izvērtēti atsevišķi produktu ražošanas nozaru un tirdzniecības attīstības tempi, kā arī produktu savstarpējās aizvietojamības iespējas. Rezultātā EK atzina, ka soda naudas apmērs par lauksaimniecības produktu liekajiem krājumiem sākotnēji tika noteikts pārāk augsts un samazināja to. Tomēr ZM izmantoja arī citas iespējas, lai turpinātu konsultācijas ar EK, un sagatavoja papildus skaidrojumu par liellopu gaļas krājumu veidošanos un šo krājumu apjoma samazināšanas nepieciešamību," informē Zemkopības ministrijas valsts sekretāre Dace Lucaua.Pamatojoties uz ZM skaidrojumu un argumentiem, EK pašlaik gatavo lēmumu par maksājuma apmēru Latvijai, kas saskaņā ar jaunajiem aprēķiniem būs tikai 385 tūkstoši eiro.

Pēc Zemkopības ministrijai pieejamās informācijas Eiropas Komisija (EK) paredz, ka Latvijai sākotnējo 15,1 miljona eiro vietā būs jāmaksā par 98% mazāk - tikai 385 tūkstoši eiro.

Kā zināms, pagājušā gada 18. septembrī EK un Eiropas Savienības (ES) jauno dalībvalstu, t.sk. Latvijas, tehniskajās konsultācijās par lauksaimniecības produktu liekajiem krājumiem jau tika panāktas izmaiņas EK aprēķinātajā lauksaimniecības produktu lieko krājumu apjomā un maksājuma apmērā. Toreiz Latvijai sākotnēji noteikto 15,1 miljonu eiro vietā šis maksājuma apmērs tika samazināts līdz 1,2 miljoniem eiro.

"Nosakot liekos lauksaimniecības produktu krājumus Latvijai, EK nevarēja neņemt vērā Zemkopības ministrijas (ZM) argumentus, ka Latvija kā jaunā ES dalībvalsts ļoti strauji attīstās, tāpēc nav vērtējama tāpat, kā citas jaunās dalībvalstis. Tas bija mūsu svarīgākais arguments, tāpēc EK, izvērtējot lauksaimniecības produktu krājumus un nosakot liekos krājumus, ņēma vērā valsts ekonomiskās attīstības tempus kopumā. Tāpat pēc ZM pieprasījuma tika izvērtēti atsevišķi produktu ražošanas nozaru un tirdzniecības attīstības tempi, kā arī produktu savstarpējās aizvietojamības iespējas. Rezultātā EK atzina, ka soda naudas apmērs par lauksaimniecības produktu liekajiem krājumiem sākotnēji tika noteikts pārāk augsts un samazināja to. Tomēr ZM izmantoja arī citas iespējas, lai turpinātu konsultācijas ar EK, un sagatavoja papildus skaidrojumu par liellopu gaļas krājumu veidošanos un šo krājumu apjoma samazināšanas nepieciešamību," informē Zemkopības ministrijas valsts sekretāre Dace Lucaua.Pamatojoties uz ZM skaidrojumu un argumentiem, EK pašlaik gatavo lēmumu par maksājuma apmēru Latvijai, kas saskaņā ar jaunajiem aprēķiniem būs tikai 385 tūkstoši eiro.

Eiropas Komisija publicējusi pārtikas palīdzības plānu, lai 2010. gadā sniegtu pārtikas atbalstu vistrūcīgākajām personām, informēja EK.

Sākotnēji šāda veida programmā bija paredzēts izmantot lauksaimniecības produkcijas liekos krājumus (intervences krājumus), tos izdalot trūcīgajiem, taču 1990. gadu vidū tika izdarīti grozījumi, paredzot iespēju konkrētos apstākļos programmas vajadzībām intervences krājumus papildināt ar iepirkumiem tirgū.

Tomēr šogad esošie intervences krājumi (labība, cukurs, piena pulveris, sviests) varēja lielā mērā segt 2010. gada plāna vajadzības, un iepirkumi tirgū būs nepieciešami nelielā apmērā. Piešķirtais budžets ir 500 miljoni eiro, un tas atbilst 2009. gada plāna budžetam. Šogad piedalīties programmā nolēma 19 dalībvalstis. Latvijai kopumā piešķirti 5.119 miljoni eiro (3.59 miljoni latu).

Jāsaka, ka nesenie izteikumi, ka Latvijas Gāze «nodarbojas ar šantāžu un draudiem» mūsu uzņēmumā neatstāja vienaldzīgos. Tāpēc nolēmu, ka man, kā nozares profesionālim, ir lietderīgi darīt zināmu sabiedrībai savu viedokli.

Mūsu uzņēmuma (AS Latvijas Gāze ekspluatācijas iecirkņa Inčukalna pazemes gāzes krātuve) darbinieku uzdevums ikdienā nav piedalīties diskusijās, bet nodrošināt dabasgāzes krātuves darbību un caur to Latvijas gāzapgādes sistēmas darbu, kura savukārt palīdz nodrošināt reālu mūsu valsts enerģētisko drošību, kas ir nepārtraukta valsts iedzīvotāju un uzņēmumu apgāde ar kurināmo, siltumu un gaismu. Jo tieši iesūknētie dabasgāzes krātuvē gāzes apjomi ir pamats mūsu valsts enerģētiskajai neatkarībai, kad tas ir visvairāk nepieciešams – ziemas periodā.

Ar cieņu pret ministres kundzi kā nozares pārstāvis tomēr vēlos sacīt, ka norādīt uz apdraudējumu vēl nenozīmē draudēt.

Mazumtirgotājiem tiek dota iespēja atbrīvoties no neiztirgotajiem preču krājumiem. Viens no bagātākajiem Skotijas uzņēmējiem Shafs Rasuls (Shaf Rasul) ir sācis biznesu, kas palīdz mazumtirgotājiem atbrīvoties no preču krājumiem, kurus viņiem ir grūtības pārdot, vēsta portāls business.scotsman.com.

Nesen Rasuls iegādājās 70 % daļu uzņēmumā CPM Asset Management par aptuveni 2 - 3 miljoniem mārciņu. CPM dibinātājs un otrs īpašnieks ir labs Rasela paziņa Alfijs Arifs (Alfie Arif), ar kuru kopā pirms 15 gadiem strādāja sadzīves elektronikas tirdzniecības kompānijā.

Paredzēts, ka CPM uzpirks nevajadzīgos krājumus no mazumtirgotājiem, kas ir ieslīguši finanšu grūtībās, un pārdos tālāk, tādējādi gūstot peļņu. Nesen firma jau nopirka krājumus par 10 milj. no mazumtirgotāja, kas nevēlējās izpaust savu vārdu. Rasuls ir sacījis: «Daudzi mazumtirgotāji, ar kuriem mēs sadarbojamies, nevēlas atzīt, ka viņiem ir grūtības ar naudas plūsmu. CPM palīdzēs viņiem diskrēti tikt vaļā no krājumiem, garantējot to, ka tie netiek pārdoti konkurentam.» Uzpirkto krājumu izvietošanai tiks izmantots Rasula loģistikas centrs.

Pirmo reizi pēdējo 25 gadu laikā stiprie alkoholiskie dzērieni Latvijā kļūs lētāki, jo no 1. augusta uz septiņiem mēnešiem tiek samazināta akcīzes nodokļa likme, taču pircēji lētāku alkoholu varot ieraudzīt ar laika nobīdi.

Tādu ainu redz DB aptaujātie. Jāatgādina, ka no 2019. gada 1. augusta ir spēkā grozījumi akcīzes nodokļa likumā, kas paredz stipro alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa likmi noteikt 1564 eiro par 100 litriem līdzšinējo 1840 eiro vietā. Tā ir sava veida atbilde Igaunijas parlamenta lēmumam ar 1. jūliju par 25% samazināt akcīzes nodokļa likmes daļai alkoholisko dzērienu – stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem no 2 508 eiro līdz 1 881 eiro par 100 litriem absolūtā spirta, sidram no 84,41 eiro līdz 63,35 eiro par 100 litriem un alum no 16,92 eiro līdz 12,7 eiro par 100 litriem par katru absolūtā spirta tilpumprocentu. Jaunā akcīzes nodokļa likme 1564 eiro par 100 litriem stiprā alkohola būs zemāka arī nekā dienvidu kaimiņvalstī esošā - 1831,54 eiro. Izskanējušas prognozes, ka Latvijas – Lietuvas pierobežā varētu pieaugt dienvidu valstī dzīvojošo vēlme iegādāties stipro alkoholu Latvijā, jo Latvijā akcīzes nodokļa likme un līdz ar to arī cena par analogu produktu grādīgo dzērienu būs zemāka nekā dienvidu kaimiņvalstī. Vienlaikus jārēķinās, ka akcīzes nodokļa likme 1564 eiro par 100 litriem stipro alkoholisko dzērienu būs spēkā līdz 2020. gada 29. februārim, kad tā tiks palielināta atbilstoši iepriekš paredzētajai likmei – līdz 2025 eiro par 100 litriem. Protams, pastāv iespēja, ka Saeima savu šīs vasaras lēmumu var arī mainīt.

Lietuvas Satiksmes ministrija ieteiks valdībai atjaunot 2008.gadā nojaukto Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posmu starp Lietuvu un Latviju, trešdien preses konferencē Viļņā pēc triju Baltijas valstu transporta ministru tikšanās paziņojis Lietuvas satiksmes ministrs Roks Masjulis.

Eiropas Komisija (EK) 2.oktobrī paziņoja, ka nosaka Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmumam «Lietuvos geležinkeliai» nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu par konkurences ierobežošanu, nojaucot šo sliežu ceļa posmu.

«Mūsu priekšlikums valdībai būs atjaunot Reņģes [posmu]. Līdz 18.decembrim mums jādod atbilde Eiropas Komisijai, kā mēs rīkosimies attiecībā uz naudassodu. Tātad Reņģes [posma] atjaunošana būs viena no šā lēmuma sastāvdaļām,» norādījis Masjulis.

Latvijas satiksmes ministrs Uldis Augulis savukārt izteicis cerību, ka Lietuva nojaukto posmu atjaunos, bet nav konkrēti pateicis, vai Latvijas uzņēmumi gatavojas vērsties pret «Lietuvos geležinkeliai» ar prasībām par zaudējumu atlīdzināšanu.

VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) ir izsludinājis Rīgas radio un televīzijas torņa un tehniski administratīvās ēkas Zaķusalā pārbūves iepirkumu ar paredzamo līguma summu virs 30 miljoniem eiro, aģentūru LETA informēja LVRTC.

Pašlaik ir sākta pārbūves veikšanas kandidātu atlase, kas ilgs aptuveni trīs mēnešus.

Konkursa rezultātā paredzēts atlasīt būvnieku, kurš pēdējo piecu gadu laikā kā galvenais būvdarbu veicējs ir veicis vismaz vienas ēkas jaunu būvniecību vai pārbūves būvdarbus, kur būvdarbu līguma izmaksas ir vismaz 20 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

LVRTC pārstāvji norāda, ka 2022.gadā, ņemot vērā ievērojamo būvniecības izmaksu pieaugumu, LVRTC veica Zaķusalas televīzijas torņa būvprojekta risinājumu paredzēto izmaksu aktualizēšanu, secinot, ka izmaksu pieaugums būtiski pārsniedz prognozes. Izsludināto iepirkumu pārtrauca un projekta ieceres pārskatīja.