Izvērtējot Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas (LAEF) šī gada aprīlī iesniegto sūdzību, Eiropas Komisija (EK) ir sākusi padziļinātu lietas izpēti un ir izlēmusi tuvākajā laikā pieprasīt Latvijai sniegt oficiālu skaidrojumu par atbalstu lielajām dabasgāzes stacijām, informēja LAEF.

Iesniegtajā sūdzībā LAEF norādīja, ka valstij piederošo dabasgāzes staciju interešu lobēšanā ir ilgstoši ignorēti valsts atbalsta piešķiršanas noteikumi, kas rada negatīvu ietekmi uz enerģētikas nozari kopumā.

«Esam saņēmuši EK Konkurences ģenerāldirektorāta apstiprinājumu, ka pēc sākotnējās LAEF sūdzības izpētes EK ir nolēmusi veikt padziļinātu lietas izpēti, tāpēc tuvākajā laikā vērsīsies pie Latvijas valdības ar oficiālu pieprasījumu sniegt paskaidrojumu par lielajām dabasgāzes stacijām piešķirto atbalstu,» norāda advokātu birojā Fort praktizējošais advokāts un partneris Sandis Bērtaitis.

Nepilnības Ekonomikas ministrijas izstrādātajos grozījumu projektos var novest pie vēl lielāka siltumenerģijas un elektroenerģijas sadārdzinājuma, no kā jau šobrīd cieš gan Latvijas iedzīvotāji, gan uzņēmumi, norāda Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija (LAEF).

Federācija pauž bažas, ka plānotās izmaiņas Ministru kabineta (MK) noteikumiem Nr. 560 un 561 tiešā veidā var novest pie siltumenerģijas un elektroenerģijas tarifu papildu kāpuma daudzās Latvijas pašvaldībās. Izmaiņas apdraud daudzu biomasas un biogāzes koģenerācijas staciju pastāvēšanu Latvijā, jo, pielietojot jauno pieeju elektrostaciju kopējās kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas aprēķinos, biomasas un biogāzes koģenerācijas stacijas kļūs maksātnespējīgas.

Federācijas ieskatā tādējādi MK noteikumu grozījumi tiešā veidā ietekmēs iedzīvotājus, kas būs spiesti par siltumenerģiju un elektroenerģiju maksāt vēl vairāk, bet vēlāk arī segt izdzīvojušo siltumapgādes uzņēmumu zaudējumus, faktiski maksājot dubultā. Jau šobrīd Latvijas Pašvaldību savienības aplēses liecina, ka šajā apkures sezonā vairāk nekā 40 procentiem iedzīvotāju var rasties grūtības ar rēķinu apmaksu.

Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija (LAEF) kategoriski iebilst pret Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātajiem noteikumu projektiem, kas paredz būtiski pastiprināt uzraudzību pret krāpniecību ar elektroenerģijas pārdošanu obligātā iepirkuma ietvaros, intervijā Latvijas Radio sacīja LAEF valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe.

Kā sacīja Irbe, noteikumu projekti tādā redakcijā, kā tos paredzēts izskatīt pirmdien Ministru kabineta komitejā, ir vērsti uz klaju vēlmi atrast atkāpes no normatīvajiem aktiem un obligātā iepirkuma komponenti (OIK) atņemt ražotājiem jebkurā gadījumā.

LAEF pārstāvis pauda, ka Ekonomikas ministrijai būtu jāpasaka atklāti, ka «mēs nevēlamies jūs [atjaunojamās enerģijas ražotājus]».

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka, izstrādājot šos noteikumu projektus, tie nav apspriesti ar atjaunojamās enerģijas ražošanas nozares pārstāvjiem. Ar nozari arī nav runāts par to, vai un kā rīkoties, lai varētu atteikties no OIK.

Kā sacīja Irbe, OIK «varbūt nebija aizgājis paredzētajā virzienā», bet no valsts puses neesot veiktas nekādas darbības, lai rastu citus virzienus. Vienlaikus LAEF vadītājs sacīja, ka nozarei esot skaidri risinājumi OIK sistēmas izmaiņām, par kuriem esot iespējams runāt.

Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija (LAEF) nosūtījusi vēstuli Ekonomikas ministrijai (EM), kurā apstrīd EM izsludinātā iepirkuma Elektroenerģijas, kas ražota no atjaunojamiem energoresursiem un koģenerācijā, atbalsta izvērtējums un priekšlikumi atbalsta uzlabošanai uzdevumu un noteikumus.

LAEF lūgusi EM anulēt iepirkuma konkursu bez rezultāta un izsludināt jaunu iepirkumu ar pārstrādātu darba uzdevumu.

«Jau iepriekš esam pauduši bažas par EM vilcināšanos iesaistīt atjaunojamās enerģijas nozari valsts jaunās atbalsta sistēmas izstrādes praktiskajā procesā. Baidāmies, ka nepilnības šā iepirkuma noteikumos var novest pie virspusēju rezultātu ieguves, kas nepatiesi parādītu, ka gaidāmā elektroenerģijas cenu kāpuma galvenais iemesls ir atbalsts elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem, nevis no fosiliem energoresursiem koģenerācijas stacijās. Tādēļ esam lūguši Ekonomikas ministriju anulēt izsludināto konkursu un izsludināt jaunu iepirkumu ar precizētu un papildinātu darba uzdevumu,» skaidro Latvijas atjaunojamās enerģijas federācijas valdes priekšsēdētājs Didzis Palejs.

Ekonomikas ministrijas (EM) izveidotā kontrolieru grupa, kas tieši šobrīd plāno klātienē veikt pārbaudes visās Latvijas zaļās enerģijas stacijās, ir aizdomīga, uzskata Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija (LAEF).

LAEF ir izbrīnīta par to, kādēļ šādas pārbaudes nav veiktas jau agrāk, kā arī par EM izvēlēto laiku to veikšanai, kas liek šaubīties par kontroles patieso mērķi.

«Ļoti ceram, ka šīs pārbaudes nebūs «raganu medības», lai nelikumīgi atņemtu atļaujas, bet gan pārbaude pēc būtības, kā to paredz likums un kas bija jāveic visu laiku. Rodas jautājums, kādēļ tas netika darīts jau agrāk. Ņemot vērā, ka ir apturēta jaunu projektu attīstīšanas atļauju izsniegšana un notiek sarunas par atbalsta sistēmas pārveidi, EM lēmums pēkšņi veikt visaptverošu pārbaudi izskatās pēc paniskas un radikālas rīcības, lai meklētu ieganstus zaļās enerģijas atbalsta pārtraukšanai,» uzskata Didzis Palejs, Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas valdes priekšsēdētājs.

Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija (LAEF) draud sūdzēties Eiropas komisijā (EK) par to, ka Ekonomikas ministrija (EM) ar komosiju nav saskaņojusi atbalstu dabasgāzes koģenerācijai.

«EK oficiālā vēstulē LAEF ir skaidrojusi, kā tiek saprasts valsts atbalsts enerģētikas jomā, un ar šo atzinumu esam iepazīstinājuši gan EM, gan Finanšu ministriju. Diemžēl neesam guvuši nekādu apstiprinājumu tam, ka EM līdz šim izmaksāto atbalstu elektroenerģijas ražotājiem ir saskaņojusi ar EK, un arī pēdējie tās sagatavotie Ministru kabineta noteikumu par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā grozījumi paredz atbalstu dabasgāzes koģenerācijai, kas pēc būtības nav pieļaujams,» norāda juridiskais konsultants ZAB Adversus partneris Sandis Bērtaitis.

Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija (LAEF) ir iesniegusi Eiropas Komisijā sūdzību, lai risinātu Latvijā samilzušās problēmas ar lielas jaudas dabasgāzes staciju nesamērīgo atbalstu, informē federācijas pārstāvji.

Viņi skaidro, ka īdzšinējā valstij piederošo dabasgāzes staciju interešu lobēšanā ir ilgstoši ignorēti valsts atbalsta piešķiršanas noteikumi, kas rada negatīvu ietekmi uz enerģētikas nozari kopumā. Tā rezultātā elektroenerģijas lietotāju veiktās piemaksas vairo Latvijas atkarību no Krievijas dabasgāzes, bet nesekmē vietējo energoresursu izmantošanu.

Iesniegtās sūdzības mērķis ir pievērst Eiropas Savienības uzmanību Latvijas enerģētikas problēmām un panākt, ka Eiropas Komisija turpmāk ierobežo nesamērīgo valsts atbalstu lielajām dabasgāzes stacijām Latvijā, kas tiek sniegts kā elektroenerģijas obligātais iepirkums un garantētā maksa par stacijā uzstādīto elektrisko jaudu. LAEF prognozē, ka Eiropas Komisijas iesaistes rezultātā ieguvēji būs gan patērētāji, kuriem samazināsies maksājumi par elektroenerģiju, gan enerģētikas nozares dalībnieki kopumā.

Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija (LAEF) vērš uzmanību, ka Ekonomikas ministrijas nolaidības rezultātā Latvija nav izmantojusi iespēju nopelnīt aptuveni 10 miljonus eiro, izmantojot tīrās enerģijas ražošanu.

Visā pasaulē arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta atbalstam pasākumiem, kuru mērķis ir mazināt nelabvēlīgo klimata izmaiņu ietekmi uz vidi, un izvirzīto mērķu sasniegšanai tiek piešķirti ievērojami līdzekļi.

Eiropas Komisija (EK) pagājušajā nedēļā samita «Viena planēta» laikā šim mērķim novirzīja 9 miljardus eiro lielas investīcijas, kas būs pieejamas tīrās (zaļās) enerģijas projektiem, ekoloģisku tīru, ilgtspējīgu pilsētu attīstībai un ilgtspējīgas lauksaimniecības atbalstam.

Diemžēl pagaidām izskatās, ka Latvija, kas nevar un negrib nopelnīt 10 miljonus, arī nespēs un negribēs izmantot kaut nelielu daļiņu no investīcijām paredzētajiem 9 miljardiem.

Piektdien, 18. maijā, aizvadīta trešā obligātā iepirkuma komponentes (OIK) likvidēšanas darba grupas sēde, oficiāla informācija par pieņemtajiem lēmumiem pagaidām netiek sniegta

Trešajā sēdē iesaistītās puses grupās strādāja pie OIK sistēmas maksājumu atcelšanas scenāriju izstrādes, kā arī tika iepazīstinātas ar Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas (LAEF), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas redzējumu par esošo OIK sistēmu un mērķi. Lai gan aizvadītas jau trīs no plānotajām deviņām sēdēm, oficiālu ekonomikas ministra komentāru par darba grupā pieņemtajiem lēmumiem joprojām nav.

No otra gala

Darba grupa, kurai līdz 1. augustam jāizstrādā rīcības plāns OIK atcelšanai, vēl nav pietuvojusies uzstādītā mērķa sasniegšanai, uzskata LAEF valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe. «Teorētiski iespējams izvirzīt jebkādus risinājumus un scenārijus, taču juridiskais un finansiālais izvērtējums tos visus var pilnībā norakstīt. Ja mēs saprastu, kādas sekas naudas izteiksmē pieņemtie lēmumi atstās uz valsts budžetu vai tautsaimniecību kopumā, manuprāt, par daudziem jautājumiem varētu vispār nerunāt,» pauž J. Irbe, uzsverot, ka šī iemesla dēļ pirms priekšlikumu izteikšanas būtu svarīgi iepazīties ar pilnīgu situācijas izvērtējumu.

Vēja ražotāju iebildumus pret enerģijas iepirkuma līgumiem neņem vērā; sistēmisku problēmu nesaskata .

Par sistēmiskiem pārkāpumiem līgumu slēgšanā īsti pamata nav runāt – tā ļauj secināt ekspertu atbildīgo institūciju komentāri par Vēja enerģijas ražotāju savienības pārmetumiem Latvenergo meitassabiedrībai Enerģijas publiskais tirgotājs (EPS) par tā piedāvātajiem līgumiem elektroenerģijas obligātajam iepirkumam. Tāpēc, iespējams, pārmetumi par līgumiem, varētu būt saistīti ar atsevišķu komersantu individuālajām interesēm, ļauj secināt nozares pārstāvju un arī SPRK teiktais. Tiesa, jāņem vērā, ka domas par elektrības iepirkumu līgumiem dalās. Nesen Vēja elektroenerģijas ražotāju savienības valdes priekšsēdētājs Kristaps Stepanovs, bijušais Ekonomikas ministrijas Enerģētikas departamenta ierēdnis, kura kompetencē bija arī ar vēja enerģētiku saistīti jautājumi, veltīja pārmetumus EPS par to, ka uzņēmums, pārslēdzot iepriekš ar Latvenergo slēgtos līgumus, ir mainījis norēķinu kārtības nosacījumus, iepirkšanas principus un rīkojies «patvaļīgi un nihilistiski».

Lielo gāzes koģenerācijas staciju subsīdijas sola samazināt par 20 milj. Ls jau no 2014. gada.

«Lai ierobežotu izmaksu kāpumu un samazinātu elektrības cenu pieauguma riskus patērētājiem, atbalsts lielajām koģenerācijas stacijām, tostarp Latvenergo TEC tiks samazināts un tādējādi jau no 2014. gada izdosies ietaupīt vismaz 20 milj. Ls gadā, kas ierobežos elektrības obligātā iepirkuma komponentes (OIK) pieaugumu nākotnē,» valdībā pieņemtos 221. MK noteikumu grozījumus komentē ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Kā DB jau rakstīja, šie grozījumi attiecas uz abiem Latvenergo TEC, a/s Rīgas Siltums siltumcentrāli Imanta un Juglas jauda koģenerācijas staciju, kas visas kopā subsīdijās virs tirgus cenas pērn saņēma 61,7 milj. Ls.

Atomelektrostaciju (AES) Latvijā vajadzēja izbūvēt jau pirms 15 gadiem, un tagad domāt par AES projektiem Baltijā ir gandrīz vai par vēlu, intervijā laikrakstam Diena norādīja Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas (LAEF) vadītājs Andis Kārkliņš.

Jautāts, vai Latvijai vajadzētu piedalīties Visaginas AES projektā, ja Lietuva tomēr lemtu tā attīstīšanai par labu, LAEF vadītājs pauda, ka «teorētiski būtu ļoti labi kooperēties ar lietuviešiem, tomēr jāņem vērā, ka Latvijas sadarbība ar Lietuvu dažādos projektos nemaz tik gludi nerit».

«Man grūti noticēt, ka Latvijas juristi šoreiz būtu tik spēcīgi, ka noslēgs tādu līgumu, kas paredzēs - ja ieguldīsim miljardu Visaginas AES, tad mums Latvijā nākamos trīsdesmit gadus būs lētāka elektrība. Patiešām neticu,» pauda A. Kārkliņš.

«Visticamāk, Latvijas finansiālais ieguldījums Visaginas AES projektā būtu dāvana kaimiņiem lietuviešiem,» rezumēja LAEF vadītājs.

Latvijas atjaunojamo energoresursu (AER) nozares organizācijas vienojušās par kopīgas biedrības Latvijas atjaunojamās enerģijas federācija (LAEF) izveidi.

Biedrības mērķis ir saskaņot un koordinēt dažādu AER apvienojošu nevalstisku organizāciju rīcību un tās pārstāvēt attiecībās ar valsts un pašvaldību institūcijām. Par LAEF valdes priekšsēdētāju ievēlēts Didzis Palejs.

Līdz šim Latvijas atjaunojamo energoresursu nozares asociācijas ne vienmēr ir spējušas darboties saskaņoti un vienoti, īpaši sarunās ar likumdevēju. Tā rezultātā šobrīd sabiedrībā ir izveidojies pārprasts priekšstats par AER nozari, bet pašreizējais tiesiskais regulējums nepamatoti ierobežo tās attīstību, norāda D. Palejs.

Papildus LAEF uzdevumos ietilps arī normatīvo aktu un to grozījumu izstrādes veicināšana, ievērojot valsts un sabiedrības intereses; priekšlikumu, atzinumu un cita veida komentāru izstrāde un iesniegšana valsts institūcijām; jaunas atbalsta sistēmas enerģijas ražošanai, kā arī pozīcijas elektroenerģijas tarifa aprēķina līdzsvarošanai izstrāde.

Gada nogalē Ekonomikas ministrija (EM) steidzamības kārtā ķērusies pie jautājumu, kas saistīti ar obligātā iepirkuma komponenti (OIK), risināšanas

28. decembrī, laikā starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu, EM lūgusi sniegt atzinumu par grozījumiem Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr.221 Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā. Dokumenta saskaņošanas termiņš, kas bija vien dažas dienas, izpelnījies nozares pārstāvju un ekspertu nosodījumu.

Atzinumu par grozījumiem MK noteikumos EM lūgusi sniegt līdz 2018. gada 3. janvārim, kas nozīmē, ka lēmuma pieņemšanai starp svētkiem atvēlētas vien nepilnas četras darba dienas. Kā norādīts ministrijas vēstulē, noteikumu projektu plānots iesniegt izskatīšanai MK 9. janvāra sēdē steidzamības kārtā, lai nodrošinātu nepieciešamās izmaiņas koģenerācijas staciju uzraudzības un kontroles kārtībā. Šāds lēmums pieņemts saskaņā ar Ministru prezidenta biedra, ekonomikas ministra 2017. gada 30. oktobra ziņojumu Par izvērtējuma rezultātiem, plānoto rīcību un nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos, saistībā ar masu medijos izskanējušajām bažām, ka vairāki uzņēmumi varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā. Pieprasījumu sniegt atzinumu dažu dienu laikā Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas (LAEF) valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe sauc par nekorektu. «Tas liecina par vēlmi šos grozījumus veikt bez izvērtēšanas,» pauž J. Irbe, uzsverot, ka atzinumu iesniegšana mēnesi vēlāk neko nemainītu. «To visu varēja darīt arī laicīgāk. Ziņojums tika nolasīts 30. oktobrī, kas nozīmē, ka jau tajā brīdī melnraksta veidā bija sagatavoti kaut kādi grozījumi, » domā LAEF valdes priekšsēdētājs. Viņš atzīmē, ka ministrija dokumentus pūrā turējusi teju 60 dienas, bet iesaistītajām pusēm tos izskatīt ļāvusi vien nepilnas četras. «Lūgums sniegt atzinumu tika izsūtīts 28. decembrī pulksten 16:46. Pēc ierēdņa darba laika mums bija 3 dienas un 14 minūtes,» rēķina J. Irbe. EM norāda, ka saskaņošanas termiņš ir noteikts atbilstoši MK kārtības rullim, kas paredz iespēju jautājumus virzīt steidzamības kārtībā kā MK lietu. «Jautājums par iespējamu komersantu negodīgu rīcību, saņemot OIK maksājumus un tādējādi katru dienu potenciāli radot papildu izmaksas sabiedrībai, ir valdības prioritāte, tāpēc Ekonomikas ministrs virza šos jautājumus kā steidzamus,» uzsver ministrijā.

Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumi obligātās iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanai izpelnījušies asu nozares pārstāvju kritiku, ieceri neatbalsta ne lauksaimnieki, ne zaļās enerģijas ražotāji, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ministru kabineta komiteja pirmdien lēma virzīt izskatīšanai valdībā EM priekšlikumus OIK atcelšanai, gala lēmums būs jāpieņem nākamajai valdībai. EM izstrādātais konceptuālais ziņojums Kompleksi pasākumi OIK atcelšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai paredz OIK atcelt no 2022. gada 1. janvāra, turpmāk valsts atbalstu enerģijas ražošanai balstot uz tirgus principiem. Ministrijas piedāvātie rīcības pasākumi ietver pārsubsidācijas novēršanu, atbalsta samazināšanu ekspluatācijā nenodotajām elektrostacijām, stingrākas prasības biogāzes staciju izejvielām, kā arī citus risinājumus, kas jau tiek asi kritizēti. Izskatot minēto jautājumu Ministru kabineta komitejas sēdē, nozares viedoklis par EM piedāvājumu pagaidām gan netika uzklausīts, diskusijas paredzētas tad, kad šo jautājumu skatīs nākamais Ministru kabinets.

Izdevniecība "Dienas Bizness" 26. augustā organizē ikgadējo konferenci "Siltumapgāde 2020".

Šā gada konferences mērķis ir veicināt atklātu informācijas apmaiņu un diskusiju par siltuma ražotāju nākotnes iespējām, identificējot nozīmīgākos nozares izaicinājumus un riskus Eiropas Savienības iniciatīvas "Green Deal" jeb Zaļā kursa īstenošanā.

Konferences programma:

9.00 – 9.30 Reģistrēšanās/Pieslēgšanās pasākumam

9.30 – 9.40 Atklāšana

ES Green Deal iniciatīva un finansiālie atbalsti ekonomiskās atgūšanās periodā

9.45 – 10.00 Siltumapgādes un energoefektivitātes nozīme ES klimata mērķu sasniegšanā

Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) likvidēšanas darba grupa līdz šim notikušo sarunu lietderīgumu vērtē pretrunīgi, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

OIK likvidēšanas darba grupa ceturtdien pulcējās jau uz otro sēdi, kurā, līdzīgi kā pirmajā sēdē aprīļa beigās, daudz uzmanības tika veltīts darba grupas locekļu izglītošanai, apskatot OIK tipoloģiju un vēsturi, kā arī iepazīstinot sēdes dalībniekus ar esošo OIK sistēmu, tās mērķi un ietekmi uz tautsaimniecību. DB uzrunātie eksperti atzīst, ka daļai iesaistīto šī informācija noteikti ir noderīga un vajadzīga, jo daudzi ikdienā nestrādā ar enerģētikas jautājumiem, taču šo pašu informāciju bija iespējams gūt arī iepriekš sagatavojoties un iepazīstoties ar sēdes materiāliem.

Ekonomikas ministrijā (EM) informē, ka šomēnes paredzētas vēl divas darba grupas sēdes - 18. un 31. maijā, pa divām reizēm darba grupas locekļi tiksies arī jūnijā un jūlijā, bet 1.augustā plānota pēdējā darba grupas sanāksme.

Lauksaimniecība nav nodalāma no tautsaimniecības, kā arī valsts mērķiem un sabiedrības interesēm, tāpēc arī šai nozarei ir jādomā par pāreju uz tehnoloģijām, kas enerģijas ražošanai izmanto atjaunojamos energoresursus (AER).

To DB norāda bioenerģijas tehnoloģiju instalācijas uzņēmuma Host Latvia ģenerāldirektore Irina Krasta. Arī Latvijas Biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Kārkliņš piekrīt – lauksaimniekiem ir jādomā par energoefektivitāti un AER izmantošanu, bez tam augstās elektroenerģijas cenas ir labs iemesls, lai to sāktu darīt jau tagad.

Liels potenciāls biometānam

Pašlaik lauksaimnieku interese par pāreju uz tehnoloģijām, kas enerģijas ražošanai izmanto AER, ir patiešām liela, atzīmē I. Krasta. “Tas vairs nav jaunums, ka ilgtspējīga enerģētika, kuras pamatā ir AER izmantošana, ir objektīva nepieciešamība, kas pieprasa spert konkrētus soļus jau šodien.

SIA Liepājas enerģija dalībnieki 8. aprīlī, apstiprināja uzņēmuma 2014.gada pārskatu. Uzņēmums 2014.gadā turpinājis īstenot modernizācijas procesus, palielinājis atjaunojamā energoresursa izmantošanu līdz 65%, sasniedzot 19 miljonu eiro apgrozījumu un 2,6 miljonu eiro peļņu, informē uzņēmuma pārstāve Agija Tērauda.

2014.gadā Liepājas enerģija turpināja īstenot investīciju un attīstības programmu, rekonstruējot 7 km Liepājas pilsētas siltumtrašu, bet, piesaistot Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļus, izbūvējot arī jaunu siltumtrasi 1,6 km garumā. Savienojot jauno trasi ar centralizētajiem siltumtīkliem, tika likvidētas divas nelielas gāzes katlu mājas, bet rekonstruētā posma klienti nodrošināti ar siltumenerģiju, kas iegūta no atjaunojamā energoresursa. Veiktie rekonstrukciju darbi ļāva ievērojami samazināt siltuma zudumus siltumtīklos - salīdzinot ar 2013.gadu par 5%. Tāpat Liepājas enerģija pērn par 61,5% palielinājusi atjaunojamā kurināmā - koksnes šķeldas - īpatsvaru siltumenerģijas ražošanā.

«Mēs sakām, ka negribam maksāt, bet mēs jau nezinām, cik būtu par zaļo enerģiju jāmaksā. Ja būtu godīga sistēma un mēs maksātu tikai zaļajai enerģijai,tad mums būtu jāmaksā par 2/3 mazāk nekā šobrīd.»

To intervijā DB saka ekonomiste Raita Karnīte, kura šovasar pabeigusi apjomīgu, 100 lapaspušu biezu Latvijas Zinātņu akadēmijas pētījumu par obligātā iepirkuma sistēmas efektivitāti un ietekmi uz tautsaimniecību.

Fragments no intervijas, kas publicēta 17. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kas, jūsuprāt, ir svarīgākais, kas par šo pētījumu būtu jāpasaka?

Būtiski ir saprast, ka elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem resursiem nav liekama vienādības zīme ar OIK (elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti – red.). Bieži tiek teikts, ka ar OIK kompensē palīdzību zaļās enerģijas ražošanai, taču patiesībā zaļā jeb atjaunojamā enerģija saņem tikai 1/3 no kopējā OIK maksājuma, bet 2/3 no šī maksājuma aiziet ar dabasgāzi kurināmām stacijām. Dabasgāze nav atjaunojamā enerģija, un tā nebūtu jāatbalsta, bet sabiedrībai šī informācija tiek pasniegta maldinoši – it kā viss OIK aizietu zaļajai enerģijai. Būtiski arī uzsvērt, ka lielākās ar dabasgāzi apkurināmās spēkstacijas pieder valsts uzņēmumam – Latvenergo, kas jau tā strādā ar miljoniem eiro lielu peļņu. Tāpēc īpaši ciniski ir it kā samazināt OIK slogu patērētājiem, izmantojot peļņas pārpalikumu no Latvenergo. Sanāk, ka ieguvums no OIK ceļo no patērētājiem pie Latvenergo un tad no Latvenergo uz valsts budžetu. Vispirms šis mehānisms ir pilnībā jāsaprot, un tad var jautāt, ko Latvijas sabiedrība grib un var atbalstīt. Es uzskatu, ka zaļā enerģija pagaidām ir jāatbalsta, un to atbalsta visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Turpretī dabasgāzi nevajag atbalstīt. Zaļo enerģiju atbalsta tāpēc, lai nebūtu jāpērk fosilie energoresursi, tajā skaitā dabasgāze, bet Latvijas situācija šajā ziņā ir pilnīgi absurda.

Foto: www.autarco.com

Pirms veicat izvēli par to, vai jūsu īpašumam nepieciešami saules paneļi, ir svarīgi apzināt to plusus un mīnusus. Lai palīdzētu pieņem Jums lēmumu, esam apkopojuši dažus no tiem.

Priekšrocības:

1. Samaziniet elektrības rēķinu izmaksas

Visplašāk zināmā saules paneļu priekšrocība ir tā, ka tie samazinās jūsu elektrības rēķinu izmaksas. Ražojot savu enerģiju caur sauli, jūs galu galā iegādāsieties mazāk enerģijas no tīkla. Tā kā saules enerģija ir atjaunojama un bez maksas, tas nozīmē, ka jums nebūs jāmaksā par enerģiju, ko saražojat, izmantojot saules paneļus.

2. Palieliniet sava īpašuma vērtību

Saules paneļu uzstādīšana savā īpašumā palielinās tā vērtību. Īpašumi, kuriem ir saules paneļi, būs vērtīgāki par tie, kuriem nav. Tas ir tāpēc, ka viens īpašums ir pilnībā atkarīgs no tīkla, bet otrs pats spēj ražot enerģiju. Saules paneļiem ir augstas sākotnējās izmaksas un tos var uzskatīt par lielisku ieguldījumu līdzekli.

Latvijas Vēja enerģijas asociācija (VEA) ir nolēmusi izstāties no Latvijas atjaunojamās enerģijas federācijas (LAEF), lai turpmāk neatkarīgi veicinātu tirgus principos balstītu atjaunojamās enerģijas nozares attīstību, liecina tās paziņojums.

«Mēs secinājām, ka vēja enerģijas nozares nostāja par Latvijas atjaunojamās enerģijas politikas virzību būtiski atšķiras no federācijas ieņemtās pozīcijas, proti, vēja enerģijas nozare vēlas progresīvu, tirgus principos balstītu enerģētikas politiku, kas nebūtu saistīta ar vēsturisko valsts atbalsta mehānismu,» pauž Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis Toms Nāburgs.

Asociācija uzskata, ka vēja enerģija ir sasniegusi attīstības punktu Latvijā, kurā tā ir ekonomiski konkurētspējīga ar visiem enerģijas avotiem, īpaši fosilajiem.

Saskaņā ar Bloomberg New Energy Finance pētījumu 2050. gadā gandrīz puse (49.9%) no visas elektroenerģijas pasaulē tiks ražota no vēja un saules enerģijas, kas ir būtisks pieaugums no šī brīža 11% īpatsvara.

SIA Jumis Geo vadība nepiekrīt Ekonomikas ministrijas (EM) lēmumam uzņēmumam liegt pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma (OI) ietvaros. Jumis Geo uzsver, ka EM lēmumu pārsūdzēs, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Atļauja pārdot elektroenerģiju OI ietvaros SIA Jumis Geo atcelta šā gada 16. jūlijā. EM skaidro, ka šāds lēmums pieņemts, jo pārbaudes laikā konstatēts, ka līdz brīdim, kad koģenerācijas stacijai bija jāuzsāk ražošana, tā kā iekārtu kopums nebija gatava ekspluatācijai. SIA Jumis Geo valdes loceklis Edgars Romanovskis lēmumam nepiekrīt, norādot, ka EM argumenti nekādā gadījumā nevarēja kalpot par iemeslu šāda lēmuma pieņemšanai. Nozares eksperti atļaujas anulēšanu uzskata par tuvredzīgu un ekonomiski neloģisku.

EM pēc būtības vēlas atņemt elektroenerģijas OI tiesības visām koģenerācijas stacijām, kas darbu uzsākušas, ieviešot mazas jaudas, atzīmē E. Romanovskis. «Lai to panāktu, EM izvirza papildu prasības, kas iepriekš likumā nebija paredzētas, kā arī tendenciozi tulko un piemēro Ministru kabineta (MK) noteikumus. Tas ne tikai rada finansiālus zaudējumus, bet arī grauj uzņēmēju un kredītiestāžu uzticību Latvijai,» pauž E. Romanovskis. Viņš stāsta, ka 2016. gadā, kad SIA Jumis Geo uzsāka elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā ar mazas jaudas elektrostaciju, MK noteikumi Nr.221 un citi normatīvie akti, kas regulē OI tiesību piemērošanu, nenoteica, ar kādu jaudu un cik lielā apjomā ražošana jāuzsāk.

Grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos var būt liktenīgi apmēram 80% zaļo ražotāju, liecina Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas (LAEF) prognozes; izdzīvos valsts un pašvaldību uzņēmumi.

Apstiprinot paredzētos grozījumus MK noteikumos 560. un 561., divu gadu laikā varētu bankrotēt vairāki simti uzņēmumu, kas enerģijas ražošanai izmanto atjaunojamos energoresursus (AER), paredz nozare. Ekonomikas ministrijā (EM) norāda, ka grozījumi sagatavoti, izpildot Elektroenerģijas tirgus likumā (ETL) noteikto deleģējumu MK izstrādāt elektrostaciju pārkompensācijas novēršanas aprēķinu veikšanas, kā arī vienotā tehnoloģiskā cikla principa piemērošanas kārtību un nosacījumus. AER nozares pārstāvji atbalsta sektora sakārtošanu, taču uzskata, ka pašlaik izstrādātais mehānisms ir nepamatots, negodīgs un var pilnībā sagraut sektoru.

Trūkst tālredzības

Steigā un klusībā Ekonomikas ministrija dzen sasteigtus grozījumus atjaunojamo energoresursu atbalsta jomā, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lai Eiropas Komisija (EK) pieņemtu lēmumu par Latvijas iesniegtā atbalsta mehānisma elektronerģijas ražotājiem atbilstību ES prasībām, Ekonomikas ministrija gatavo priekšlikumus pārsubsidācijas risku novēršanai, ko paredzēts iestrādāt Ministru kabineta noteikumos par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā (noteikumi Nr.221), un noteikumos par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību (noteikumi Nr.262). Atbalsta mehānismu saskaņošanai EK paredzēts iesniegt jau līdz 1. jūnijam, DB saka Ekonomikas ministrijas Atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes departamenta vadītāja Aija Timofejeva.