Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns atcēlis 38 pašvaldību prettiesiski pieņemtus lēmumus par zemes piekritību. Pašvaldības, kurām nav spēkā esošs teritorijas plānojums, vēlējās savu funkciju veikšanai 3 677 hektārus zemes.
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem pašvaldībām lēmumi par zemes piekritību vai izmantošanu zemes reformas pabeigšanai bija jāpieņem līdz 2008. gada 30. septembrim, iesniedzot tos Valsts zemes dienestā un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā (RAPLM).
Likums Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās nosaka, ka pašvaldības bija tiesīgas pieņemt lēmumus par zemju piekritību likumā noteiktos gadījumos, ja šīs zemes bija nepieciešamas pašvaldību funkciju realizēšanai.
Obligāts priekšnosacījums, lai pašvaldības būtu tiesīgas pieņemt lēmumus par zemes piekritību, bija spēkā esošs teritorijas plānojums, kurā attiecīgie neapbūvētie zemes gabali būtu paredzēti jaunu pašvaldības ēku (būvju) celtniecībai vai pašvaldību funkciju īstenošanai.
Neskatoties uz likuma prasību teritorijas plānojumu izstrādāt un apstiprināt līdz 2007.gada 31.decembrim, 43 vietējās pašvaldības līdz šā gada 30.septembrim nebija to izdarījušas. Līdz ar to, pašvaldību, kurām nav spēkā esoša teritorijas plānojuma, lēmumi par zemes piekritību pašvaldībām ir prettiesiski un ir atceļami.
"Tiesiskā valstī nav pieļaujama situācija, kad netiek ievērotas likumos un citos normatīvajos aktos noteiktas prasības. Līdz ar to mans pienākums bija lemt par šādu prettiesisku lēmumu atcelšanu. Pašvaldību vadītāji, kuri ir atbildīgi par teritorijas plānojumu izstrādi, pienācīgi nepildot savu uzdevumu, ir radījuši šķērsli pašvaldības attīstībai nākotnē," uzsver ministrs E. Zalāns.
Pašvaldības dažādu funkciju īstenošanai kopumā bija lēmušas par 3 676.9 hektāru zemes piekritību. Platības, kuras pašvaldības pieprasījušas, ir atšķirīgas. Mazākā platība ir 0.5 hektāri, par ko lēmis Sutras pagasts, kamēr Grāveru pagasts vēlējās izmantot 512.25 hektārus.
Pašvaldību rīcība, savlaicīgi neizstrādājot teritorijas plānojumus un pieņemot prettiesiskus lēmumus, radīs papildu slogu valsts pārvaldei. Valsts institūcijām tagad būs jāmeklē papildus risinājumi jautājuma noregulēšanā par pašvaldību funkciju realizēšanai nepieciešamo zemju nodošanu vietējām pašvaldībām.