Vecsaules pagasta zemnieku saimniecība "Jundas" turpina attīstīties un plāno uzlabot liellopu gaļas piegāžu kvalitāti.

"Ir labākas dienas, ir grūtākas dienas, bet kopumā virzāmies uz augšu," stāsta zemnieku saimniecības "Jundas" saimniece Alma Bērziņa.

Db.lv jau rakstīja, ka 2016. gadā tika izveidota zemnieku saimniecība "Jundas", lai attīstītu gaļas liellopu audzēšanu.

Šobrīd ganāmpulkā ir 82 liellopi, kuru pamatā ir "Herefordas" un "Angus" krustojumu liellopi, kā arī reizēm saimniecība iepērk arī "Limuzīnas" šķirnes liellopus.

80 - 90 liellopi pašlaik ir maksimālais apjoms, kādā ģimenes saimniecība vēl tiek galā ar darbiem un iztiek bez papildus darbiniekiem.

Septiņu gadu laikā SIA Liellopu izsoļu nams 38 reizes palielinājis pārdoto gaļas liellopu skaitu; plāno vaislas lopu izsoles, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Fotogrāfijas skaties raksta galerijā!

«Līkne ir augšupejoša. Ja pagājušajā gadā pārdevām 15 tūkst., tad šogad plānojam realizēt 17 tūkst. lopu,» stāsta Liellopu izsoļu nama vadītājs Kaspars Ādams. Kopumā Liellopu izsoļu nams apvieno 2500 saimniecības, izsoles maksimālā ietilpība ir maksimums 1000 liellopi vienā izsolē.

Sākums bija pirms septiņiem gadiem, kad tika rīkotas pirmās izsoles. Toreiz bijusi dilemma, kā attīstīt saimniecību un vecāki K. Ādamam iedevuši fermu, sakot – mēģini saimniekot pats. Esot nozarē no bērnības un saimniekojot kopā ar vecākiem, kas vieni no pirmajiem Latvijā sāka audzēt gaļas liellopus, bija redzami visi plusi un mīnusi. Pirmajās izsolēs vidēji pārdoti 50 liellopi, pēc tam 150, kas jau šķitis daudz. Pamazām paplašināta ferma, uzbūvējot papildus telpas lopu izmitināšanai. Pašlaik sasniegti griesti – 1000 liellopi vienā izsolē un, kā atzīst K. Ādams, fiziski un morāli to ir grūti izturēt, jo pāris dienu laikā dzīvnieki ir gan jāsaved, gan jānoformē dokumenti, gan jāizsola un jāeksportē. Izaugsme ir acīmredzama, bet tālāko attīstību K. Ādams redz jaunā projektā.

Zemnieku saimniecība Vizbuļi Dobeles novadā nav liela pēc hektāru skaita, bet ir liela tās saimnieku izpratnē par to, kas ir īsta pārtika

Vizbuļu saimnieki ir Zemgales «baltie zvirbuļi», jo lec laukā no priekšstata par saimniekošanu šajā reģionā. Vizbuļos ražas sezonā nelīgojas monokultūru daudzhektāru lauki un nerosās miglotāji. Gluži pretēji– tur top, ja tā var teikt, personīgi dārzeņi, un tiek apčubināts katrs burkāns. «Mums visriņķī ir konvencionālie zemnieki, viscaur ir robežas ar konvencionālajiem laukiem. Un tas ir izaicinājums,» saka Vizbuļu saimniece Laima Hercberga.

Monotonlauku apkampienā

Hercbergu ģimene saimnieko no Laimas vīra vecākiem mantotā īpašumā. «Kur tad nu mēs skriesim? Mūsu spēkos arī nav «iznīcināt» blakus esošās konvencionālās saimniecības, drīzāk viņi gribētu to izdarīt ar mums,» humora izjūtas lielisko veselības stāvokli apliecina Laima, kuras sejā smaids ir krietni noturīgāks nekā latviešos vidēji. Tikai deviņi hektāri. Tik daudz zemes ir Vizbuļu īpašumā, tāpēc Hercbergi nevar i ne mērīties ar kaimiņu platībām, kas vairāk atbilst izpratnei par to, kas ir normāla lauku saimniecība Zemgalē. Tāpēc Vizbuļu saimniekiem kā konvencionālās kārtības jaucējiem ir sevišķi nozīmīga loma. Parādīt, ka var arī citādāk. «Konvencionālie nodarbojas ar industriālo ražošanu, bet bioloģisko zemnieku ar lielām platībām ir diezgan maz. Iespējas attīstīties nav īpaši lielas, arī tāpēc, ka Latvijā bioloģiskajiem zemniekiem ir mazs finansiālais atbalsts no Eiropas Savienības– atšķirībā, piemēram, no Vācijas. Turklāt Rietumeiropā bioloģiskajām saimniecībām ir nesalīdzināmi lielāka pieredze, bet mēs Latvijā šajā jomā esam atpalikuši par aptuveni 20‑30 gadiem,» uzskata Laima.

SIA Pekši īpašniece Marta Vītola meklēja iespēju, kā saimniekot dzimtajā Rucavas novadā. Šis ir stāsts nevis par vieglāka ceļa meklējumu, bet gan par mērķtiecīgu un pārbaudījumiem pilnu plāna realizāciju – palikt savā dzimtajā zemē kā saimniecei, uzņēmuma īpašniecei un valsts patriotei.

Jau trīs gadus Marta Vītola audzē gaļas liellopus. Ganāmpulks pieaudzis trīs reizes, bet uz pirmo peļņu var cerēt tikai pēc gada vai diviem. Eiropas Savienības fondu atbalsts izpalicis, uz banku kredītiem nav ko cerēt. Iztiku jaunā censone nopelna, strādājot vecāku uzņēmumos, un valstij ieteic jaunos lauksaimniekus atbalstīt reāli, ne tikai vārdos.

Fragments no intervijas, kas publicēta 20. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Tajā bildē pie sienas – mazā meitene ar Gunti Ulmani – esat jūs?

Jā. Tas man ir atgādinājums, ka prezidenti brauc uz vietām, kur ir pilsoņi, pie kuriem braukt. Toreiz Latvijas prezidents Guntis Ulmanis tikās ar Lietuvas prezidentu Nīcā. 1993. gads. Man bija nepilni četri gadi. Pat īsti nezinu, kā prezidents nonāca līdz vectēva Jāņa Valda Vītola saimniecībai Vecvismini, Rucavas pagastā, bet es esot bijusi ļoti aktīva saimniecības izrādītāja. Tā man atstāstīja. Pati notikumu atceros visai miglaini. Toreiz vectēvam bija daudz piena govju. Man tagad ir gaļas liellopi.

Hereford bioloģiskās gaļas audzētājs vēlas arvien vairāk patērētāju iepazīstināt ar liellopu gaļu un tās augstvērtīgajām īpašībām, izceļot gaļas pagatavošanas procesu.

Saimniecībā Hereford Agro Lubānas novadā jau 13 gadus tiek audzēti Hereford šķirnes liellopi. Savu darbību tā uzsāka ar 24 Hereford tīršķirnes telēm un vienu vaislas bulli no Dānijas. Šobrīd ganāmpulks ir izaudzis līdz 300 dzīvniekiem. Kopā saimniecībā tiek apsaimniekoti 814 ha lauksaimniecības zemes un saimnieki paši nodrošina pārtikas sagādi savam ganāmpulkam. Kopš 2008.gada saimniecībai ir bioloģiskās saimniecības statuss un tā joprojām saimnieko pēc šīm metodēm. Savukārt 2017. gada beigās tika atvērts pirmais Hereford liellopu gaļas veikals Rīgas centrā, bet šogad – Imantas Tirgū. Veikala vadītājs Gatis Incenbergs pastāsta, ka pagaidām tirdzniecības vieta Imantas Tirgū tiek uzskatīta par projektu, jo līdz šim klientu apgrozība nav tik liela un tirgus vēl tikai iemanto savu popularitāti.

Luminor banka piešķīrusi vienu miljonu eiro bioloģiskajai šķirnes gaļas liellopu audzēšanas saimniecībai SIA Rukši liellopu barības novietņu būvniecībai un ceha pārbūvei.

Ar saņemto finansējumu SIA Rukši, kas galvenokārt nodarbojas ar gaļas liellopu šķirņu audzēšanu, veiks pārstrādes rūpniecības pārbūvi, tajā izveidojot kautuvi un gaļas pārstrādes cehu.

Vienlaikus aizdevums palīdzēs pabeigt liellopu barības novietnes būvniecību 2000 kvadrātmetru platībā. Atlikusī summa tiks izmantota uzņēmuma darbības nepārtrauktības nodrošināšanai.

SIA Rukši ganāmpulku veido 750 liellopi, no kuriem 250 ir zīdītājgovis un septini vaislas buļļi, savukārt pārējo ganāmpulku sastāda dažāda vecuma un dzimuma jaunlopi, kas paredzēti nobarošanai vai pēcnācēju radīšanai. Uzņēmums ieguvis šķirnes saimniecības statusu un tajā tiek iegūti augstvērtīgi Herefordas tīršķirnes liellopi. Papildu liellopu audzēšanai un to gaļas tirdzniecībai liellopu gaļas patērētājiem, SIA Rukši apsaimnieko arī 700 hektārus lauksaimniecībā izmantojamās zemes, bet 2016. gadā saņēma bioloģiskās lauksaimniecības sertifikātu.

Gaļas liellopu audzētājiem laika apstākļu dēļ šī sezona bijusi pārbaudījumiem pilna, aģentūrai LETA atzina biedrības «Zemnieku saeima» pārstāve Līva Norkārkle.

«Gaļas liellopu audzētājiem šī sezona bija pārbaudījumiem pilna, jo pavasarī bija pārāk sauss un zāle neauga, savukārt laikā, kad bija jāgādā lopbarība ziemai, bija pārāk lietains un neizdevās savākt kvalitatīvu lopbarību,» sacīja Norkārkle, atgādinot, ka lielākoties gaļas liellopi tiek audzēti pēc bioloģiskās lauksaimniecības metodēm.

Norkārkle piebilda, ka gaļas liellopu audzēšanas saimniecības arvien vairāk pievēršas augkopībai - proteīnaugu audzēšanai liellopu nobarošanai, kas ir iepriecinošs fakts.

Pēc viņas teiktā, pēdējo gadu laikā gaļas liellopu nozare ir piedzīvojusi izaugsmi. Tas ir saistīts ar piena krīzi, kamdēļ piensaimnieki pārgāja uz gaļas liellopu audzēšanu, kā arī gaļas liellopu audzēšanai piemēroto platību apgūšanu.

Kopējais liellopu skaits Latvijā tuvākajos gados būtiski nepieaugs salīdzinājumā ar esošo skaitu, aģentūrai LETA prognozēja Latvijas Gaļas un piena šķirņu liellopu audzētāju asociācijas valdes loceklis Mārtiņš Vāgners.

«Liellopu skaits nepieaugs. Varbūt mainīsies tendences - mazināsies piena liellopu īpatsvars un palielināsies gaļas liellopu īpatsvars, bet kopējais piena un gaļas liellopu apmērs, es domāju, nemainīsies,» sacīja Vāgners.

Viņš atzina, ka patlaban piena lopkopjiem ir tendence likvidēt govis, lai nodrošinātos pret risku nepārziemot lopbarības trūkuma dēļ. Taču tuvākajos gados situācija nozarē, visticamāk, uzlabosies un liellopu skaits atkal pieaugs, atgriežoties 2016.gada līmenī. «Daudzi zemnieki saprot, ka pēc sliktiem gadiem, seko atkal labs gads. Ja divus gadus zemnieki bija »nospiesti« uz ceļiem, tad ir cerības, ka nākamie divi gadi būs pozitīvāki. Tomēr tas negarantē dzīvnieku skaita pieaugumu. Dzīvnieku skaits atjaunosies pēc krituma, atgriežoties iepriekšējo gadu līmenī, bet nedomāju, ka tas to pārsniegs,» prognozēja Vāgners.

Zemkopības ministrijas (ZM) virzīto izmaiņu MK noteikumos rezultātā, būtiski palielinot maksājumus Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD), kā arī ieviešot “Krauzes teļu eksporta nodokli”, cietīs katrs Latvijas zemnieks, kas audzē liellopus pārdošanai.

Komentējot vakar notikušo Gaļas liellopu audzētāju biedrības biedru protesta akciju pie Zemkopības ministrijas ēkas, zemkopības ministrs Armands Krauze tā vietā, lai sēstos ar gaļas liellopu audzētājiem pie viena galda, demonstrējis klaju populismu un nekompetenci.

Maksājumi pieaugs 40 reizes

Biedrība piekrīt jaunajai stundas likmes cenai, taču eksporta nodokļa ieviešana par vienu dzīvnieku ir absurds. Saskaņā ar veiktajām aplēsēm, ieviešot eksporta nodokli, uzņēmējiem maksājumi, kas tiek veikti Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) pieaugs līdz pat 40 reizēm gadā! Piemēram, ja šobrīd lielākais eksportētājs PVD gadā samaksā aptuveni no astoņiem līdz deviņiem tūkstošiem eiro, tad, saskaņā ar plānotajiem izcenojumiem, tie būs līdz pat 300 000 eiro gadā. Dienā viens PVD inspektors varēs “nopelnīt” tūkstošiem eiro, atkarībā no tā, cik dzīvnieku tajā dienā tiek eksportēts.

Pasaulē pieaugot pieprasījumam pēc liellopu gaļas, arī Latvijā parādās labas nākotnes izredzes gan dzīvu liellopu, gan gaļas eksportam, turklāt pastāv arī iepirkuma cenu pieauguma tendence, pēc jaunāko datu analīzes aģentūru LETA informēja Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta pārstāvji.

Kā liecina ZM dati, pērn Latvijā jūtami pieaugusi tirdzniecība ar kaušanai paredzētiem liellopiem. Ja 2014.gada 11 mēnešos tika eksportēti 6060 liellopi, pērn attiecīgajā laika posmā - 7017 liellopi. Tāpat augusi arī kopējā eksporta vērtība - no 3,50 miljoniem eiro 2014.gadā līdz 4,47 miljoniem pērn.

Visvairāk - 84% - dzīvu liellopu eksportēts uz Poliju, bet 16% - uz Lietuvu.

Tāpat ZM dati liecina, ka pagājušā gada 11 mēnešos no Latvijas eksportētas 8400 tonnas liellopu gaļas, kamēr 2014.gadā attiecīgajā laika posmā - 9000 tonnas gaļas. Lai gan izvestās gaļas apjoms bijis nedaudz mazāks, toties augusi tās cena - no 20,5 miljoniem eiro kopējās eksporta vērtības 2014.gadā līdz 21,4 miljoniem eiro pērn.

Latvijas liellopu gaļas tirgū joprojām lielākā produkcijas daļa ir ar nezināmu izcelsmi, kas skaidrojams ar importētās gaļas pārmarķēšanu vietējās lopu kautuvēs. Līdz ar to racionālākā iespēja šī biznesa sakārtošanā ir grozījumi normatīvajā regulējumā, ļaujot zemnieku pārstāvjiem piedalīties gaļas marķēšanas procesā.

Tā pēc nedēļas nogalē notikušās Gaļas liellopu audzētāju biedrības sanāksmes aģentūrai LETA atzina biedrības vadītājs un zemnieku saimniecības Valti līdzīpašnieks Rihards Valtenbergs.

Saistībā ar Valsts ieņēmumu dienestā (VID) notiekošo tīrīšanu gaļas liellopu audzētāji cer, ka arī VID pievērsīsies kontrolēm liellopu gaļas nozarē, konkrēti, kautuvēm. Tas ļautu beidzot izskaust milzīgo pelēko zonu gaļas tirgū.

«Mūsu zemnieki nodod kautuvei tikai 300 buļļus gadā, bet tirdzniecībā pilns ar liellopu gaļu. Jautājums, kas tā par gaļu, kuru kautuves marķē kā vietējo,» retoriski vaicāja Valtenbergs.

Viņš arī norādīja, ka biedrība ar Zemnieku saeimas starpniecību virzīs grozījumus normatīvajā regulējumā, kas, līdzīgi kā Lietuvā, ļautu zemnieku pārstāvjiem ierasties kautuvēs bez brīdinājuma un piedalīties gaļas marķēšanas procesā.

Latviešiem trūkst patriotisma par pašmāju pārtikas ražotāju produkciju, bet vēl mazāk tā ir mūsu mazumtirgotājiem

Turies pie sarkanbaltsarkanās karotītes! Tā, pārfrāzējot nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas kampaņas saukli, varētu mudināt iedzīvotājus Lieldienu galdam izvēlēties vietējos produktus. Ņemot vērā citzemju pārtikas produktu ievērojamo patēriņu, «vidējam pircējam» uzklāt svētku galdu tikai ar pašmāju produktiem būtu zināms izaicinājums. Vienlaikus – arī iespēja demonstrēt lojalitāti pašmāju lauksaimniecības produkcijai un mūsu zemē tapušiem produktiem. Pircējiem tā būtu arī izdevība pārvērtēt iepirkšanās paradumus. Varbūt dienišķā maize vai olas krāsošanai un ripināšanai nav jāmeklē lielveikala bezpersoniskajās aukstuma vitrīnās, bet gan tiešās pirkšanas pulciņā vai pat bioloģiskā zemnieka sētā.

Finanšu tirgū izvēlēties tādus ieguldījumus, kuriem vērtības pieauguma ziņā vajadzētu klāties labāk, ne vienmēr ir tas pats pateicīgākais darbs.

Turklāt bieži vien tiek ironizēts, ka profesionāļu darbu šajā ziņā vismaz īsākos termiņos var salīdzināt ar šautriņu mešanu, ko tikpat labi var darīt arī kāds mērkaķis. Proti, ja tam tiek iedotas šautriņas, kuras tiek attiecīgi mestas uz akciju saraksta pusi (ieguldījumu portfelis tad tiek izvēlēts no tām kompāniju akcijām, kuru vārdam ir trāpīts), tad šī portfeļa guvums var nebūt sliktāks par to, ko klientiem nodrošinās tirgus profesionālis, kad tas, ņemot vērā visas savas zināšanas uz konkrēto brīdi, izvēlēsies konkrētas akcijas, kurām investoru tad it kā vajadzētu aplaimot ar lielākiem guvumiem.

Jau ziņots, ka šajos gadījumos tiek citēts Prinstonas Universitātes pasniedzēja Bērtona Malkiela darbs "A Random Walk Down Wall Street", kurā viņš izvirzīja hipotēzi, ka nejauši izvēlētu akciju portfelis var būt tikpat veiksmīgs/neveiksmīgs kā labi apmaksātu tirgus profesionāļu darbs. Šis darbs iemantojis lielu popularitāti, jo tam pamatā bija visai interesants pētījums un galu galā nebūt nevar apgalvot, ka šī hipotēze būtu pilnīgi greiza. Rezultātā arī šobrīd puspajokam tiek veikti līdzīgi eksperimenti, kas bieži atklāj, ka "mērkaķošanās" rezultātā, piemēram, ar tām pašām šautriņām patiešām var izveidot visai cienīgu ieguldījumu portfeli, kas pārspēj dažādu tirgus "guru" veikumu.

Šveices uzņēmēji investē 1,8 miljonus eiro, lai no Baltijas valstīm varētu eksportēt līdz pat 200 tonnām izcilāko liellopu gaļas gabalu, aizstājot Dienvidamerikas dārgo importu ar lētāku, bet ekoloģiski tīrāku Baltijas piedāvājumu, stāsta SIA Baltic Vianco Trading vadītāja Alma Spangere.

Taujāta, kādēļ Šveices partneri ieinteresēti darboties tieši Latvijā, viņa atzina, ka Baltijā biznesu var veidot ekonomiski izdevīgāk un dabai draudzīgāk nekā citās valstīs. Ierodoties Latvijā pirms dažiem gadiem, Šveices kompānijas Vianco AG pārstāvji pārliecinājās, ka šeit ir plašas, neapsaimniekotas zālāju platības un iespējas attīstīt ekoloģisku, ekonomiski izdevīgu biznesu.

«Šveicē kaušanai paredzēto dzīvnieku imports aizliegts ar likumu, tādēļ izvēle bija par labu nobarotu liellopu iepirkšanai Baltijā, tad izlases gabalus pārdodot tālāk tirgū. Projekta mērķis ir aizvietot liellopu gaļas dārgāko gabalu - antrekota, filejas un muguras daļas filejas - importu no Dienvidamerikas ar šo gaļas gabalu importu no Baltijas valstīm,» sacīja Spangere.

Uzņēmuma Skywalk Latvia ražotnē norisinājusies Siguldas novada pašvaldības organizētā konkursa Siguldas novada Uzņēmēju Gada balva apbalvošanas ceremonija, kurā tika godināti tie Siguldas novada uzņēmēji, kas aktīvi darbojas savā nozarē un sekmē novada uzņēmējdarbības vides attīstību.

Konkursa Siguldas novada Uzņēmēju Gada balva 2016 uzvarētāji 11 nominācijās:

«Novada popularizētājs» – SIA «Aerodium». Šogad uzņēmums piedalījies izstādēs Ķīnā, Spānijā un Islandē; realizēti vairāki militārie projekti, izbūvēts lidošanas amfiteātris Ķīnā, kā arī uzstādīts vēja tunelis Disnejlendā Šanhajā.

«Novada izaugsme» – SIA «Kokpārstrāde 98». Uzņēmums 2016.gadā angāra izbūvē un ražošanas iekārtās investējis gandrīz divus miljonus eiro, kā arī uzsācis darbu pie jaunu eksporta tirgu iekarošanas un uzlabojis rentabilitātes rādītājus.

Lai paaugstinātu saimniecības efektivitāti un celtu ražošanas produktivitāti, viena no Kurzemes lielākajām piena ražotnēm "Tārgalīte" govju kompleksa modernizācijā un slaukšanas tehnoloģiju robotizācijā investēs 1,8 miljonus eiro, no kuriem 1,3 miljoni eiro ir bankas "Citadele" finansējums.

Saimniecības modernizāciju plānots pabeigt nākamā gada vasarā, un tas būtiski uzlabos ražošanas efektivitāti, kvalitāti un samazinās izmaksas. Projekta ietvaros plānots uzbūvēt slaucamo govju novietni, kas tiks aprīkota ar slaukšanas robotiem, piena dzesēšanas sistēmu, spēkbarības torņiem un citu aprīkojumu. Tiek plānots, ka investīciju rezultātā piena izslaukuma apjoms pieaugs apmēram par 30% Līdz ar projekta realizāciju būs iespējams ievērojami paaugstināt uzņēmuma finanšu rādītājus, uzlabot ganāmpulka labturību un radīt patīkamāku vidi darbiniekiem.

Projekta īstenošanā piesaistīts arī Lauku Atbalsta Dienesta (LAD) finansējums 0,8 miljoni eiro.

Pēdējo 3 gadu laikā Latvijā vidēji vienā lauku saimniecībā apsaimniekotā lauksaimniecības zemes platība pieaugusi par 19,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie 2016. gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma provizoriskie rezultāti.

Lauku saimniecības Latvijā kļūst lielākas – 2016. gadā izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) platība vidēji vienā lauku saimniecībā bija par 19,6 % vairāk nekā 2013. gadā un par 27,9 % vairāk nekā 2010. gadā. Arī kopējā lauksaimniecības kultūru sējumu platība vidēji vienā lauku saimniecībā pieaugusi no 12,5 ha 2010. gadā līdz 14,0 ha 2013. gadā un 17,4 ha 2016. gadā. Kopumā kultūru sējumu platība vidēji vienā lauku saimniecībā 2016. gadā bija par 24,3 % lielāka nekā 2013. gadā un par 39,2 % lielāka nekā 2010. gadā.

Salīdzinot iepriekšējo struktūras apsekojumu rezultātus, vērojama tendence, ka graudu audzētāju saimniecībās palielinās graudaugu sējumu platības. 2016. gadā vidēji vienā graudaugu audzētāju saimniecībā audzēja 30,4 ha graudaugu jeb par 23,1 % vairāk nekā 2013. gadā un par 51,7 % vairāk nekā 2010. gadā. Turpretim, tehnisko kultūru audzētāju saimniecībās šīs grupas kultūraugu sējuma platība vidēji vienā saimniecībā samazinājās no 57,0 ha 2010. gadā un 55,4 ha 2013. gadā līdz 51,1 ha 2016. gadā. 2016. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, tehnisko kultūru sējumu platības vidēji vienā saimniecībā samazinājušās par 7,7 %.

Zemnieku saimniecība Kalna Mikas saņēmusi Luminor bankas finansējumu 650 tūkstošu eiro apmērā fermas ēkas rekonstrukcijai un jaunu iekārtu iegādei.

Ar jauninājumiem tiks palielinātas ražošanas jaudas, kā arī nodrošināta saimniecības ilgtspējīga darbība un govju labturības apstākļu uzlabošana.

Z/S Kalnu Mikas ir viens no tiem MVU, kas kvalificējušies izdevīgākiem aizdevuma nosacījumiem, ko sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku (EIB) kopš gada sākuma piedāvā Luminor. Kopējās fermas ēkas rekonstrukcijas un jaunu iekārtu iegādes izmaksas ir 826 tūkstoši eiro.

Projekts tiek īstenots piesaistot Lauku Atbalsta dienesta līdzfinansējumu 341 tūkstošu apmērā, kur daļa finansējuma pēc projekta realizācijas tiks izmantota saistību daļējai pirmstermiņa dzēšanai.

Pēdējo piecu gadu laikā zemnieku saimniecība Kalna Mikas attīstībā investējusi jau 1.5 miljonus eiro jaunu iekārtu, instrumentu, noliktavas un ūdens novadīšanas sistēmas atjaunošanai.

Latvijas veikalos un tirgos līdz pat 90% nopērkamās liellopu gaļas ir neskaidras izcelsmes vai kontrabandas prece, atzīst Gaļas liellopu audzētāju biedrības vadītājs un zemnieku saimniecības Valti līdzīpašnieks Rihards Valtenbergs.

«Lielveikalos un arī dažos tirgos ir daudz liellopu gaļas, vienlaikus zinu tikai dažas saimniecības, kas veikaliem nodotu gaļu, tātad jautājums - kāda izcelsme šai gaļai? No Eiropas tā noteikti nenāk, jo tur liellopu gaļa ir pieckārt dārgāka. Atbilde vienkārša - tā ir kontrabanda jeb nezināmas izcelsmes produkts. Latvijas liellopu gaļas tirgus pelēkā daļa ir apmēram 90%, un situāciju risināt ir ļoti grūti, jo kontrabandisti iemanījušies perfekti «sakārtot papīrus»,» sacīja Valtenbergs.

Viņš arī atzina, ka «pelēkais tirgus» vismaz 30-40% ir arī alkohola un tabakas nozarēs, tomēr tur biežāk atrod pārkāpumus, jo lielie ražotāji esot ieinteresēti un varbūt pat piemaksājot, lai kontrabandu meklētu.

Mājlopus Latvijā apdraud plēsēji, dažādas traumas, kā arī iespējami ugunsgrēki – tā liecina ERGO apkopotā informācija, analizējot pieteikumus par zaudējumiem, kas lopkopjiem radušies lopu bojāejas dēļ. Saskaņā ar ERGO datiem liellopi ir visbiežāk apdrošinātie mājlopi lauksaimniecībās Latvijā.

Kopš pagājušā gada ERGO klientiem izmaksātas atlīdzības par mājlopu, visbiežāk – govju, aitu un mājputnu – nāvi jau 314 gadījumos. Kāds lopkopis par deviņiem dažādiem negadījumiem atlīdzībās saņēmis 17 098 eiro.

Saskaņā ar ERGO pieteiktajiem negadījumiem mājlopi diezgan bieži gūst arī traumas, kas nereti noved pat pie dzīvnieka piespiedu likvidēšanas, piemēram, govs salauzusi kāju. Tāpat ik vasaru Valsts Meža dienesta Medību daļa ziņo par vilku uzbrukumiem, kas rada zaudējumus aitu ganāmpulkiem. Piemēram, 2016. gadā vilki nogalinājuši 104 mājlopus (aitas un liellopus), bet savainojuši 34 aitas. Šādos gadījumos lauksaimniekam pienākas apdrošināšanas atlīdzība.

Ieguldot 1,6 miljonus eiro no bankas Citadele saņemto finansējumu piecos slaukšanas robotos, divās jaunās jaunlopu novietnēs un divu novietņu rekonstrukcijā slaucamajām govīm, zemnieku saimniecība “Lācīši” Galgauskas pagastā, Gulbenes novadā kļuvusi par vienu no modernākajām piensaimniecībām Latvijā.

Atvērtā tipa plānojuma liellopu novietņu būvniecība un slaucamo govju novietņu rekonstrukcija veikta pēc labākajiem Eiropas Savienības (ES) standartiem, kopā ar bankas Citadele finansējumu izmantojot arī ES līdzekļus. Projekta ietvaros fermā uzstādītas arī robotizētās tehnoloģijas barības piestumšanai un mēslu tīrīšanai, kā arī neatsverami palīgi ir pieci jaunie slaukšanas roboti.

Vērienīgais būvniecības un fermas aprīkošanas ar slaukšanas robotiem projekts aizsākts 2019. gadā, un šogad gan jaunlopi, gan slaucamās govis varēja sākt izmantot jaunās un rekonstruētās novietnes – tās svinīgi atklāja 2021. gada 23. jūlijā.

“Būvniecības procesā un slaukšanas robotu ierīkošanā viss izdevās, kā iecerēts! Esam gandarīti, ka ir gan ievērojami atslogots cilvēku darbs saimniecībā, gan varēsim kāpināt ražību. Gadā a/s “Rankas piens” jau tagad pārdodam 3,3 miljonus litrus piena, un šis skaitlis noteikti pieaugs! Redzu, ka arī govis ir apmierinātas, slaukšanas reizēs ir mierīgas - viņām atskaņojam klasisko mūziku vai ieslēdzam radio,” atklāj Z/s “Lācīši” īpašnieks Gints Gžibovskis.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), pamatojoties uz veikto pārbaužu datiem, uzskata, ka izskanējušais apgalvojums par to, ka 90% tirdzniecībā esošās liellopu gaļas ir nezināmas izcelsmes jeb kontrabandas gaļa, ir nepamatots un maldina patērētājus, kā arī grauj ražotāju un tirgotāju prestižu, informē PVD.

Dienesta inspektori, pārbaudot tirdzniecības vietas, pievērš uzmanību pārtikas preču, t.sk. gaļas izsekojamībai: kas ir izcelsmes valsts, vai tas ir norādīts marķējumā un pavaddokumentos. Dokumentu izsekojamība liecina, ka liellopi ir kauti atzītās kautuvēs, kur katram dzīvniekam ar konkrētu identifikācijas numuru tiek piešķirts kaušanas kārtas numurs; katram liemenim tiek uzlikts veselības marķējums un gan liemeņiem, gan sadalītai, gan maltai gaļai pastāv īpašais liellopu gaļas marķējums.

2013.gadā dienesta inspektori ir pārbaudījuši 8685 tirdzniecības uzņēmumus: noliktavas, veikalus, tirgus un citas tirdzniecības vietas. Pastiprinātas pārbaudes veiktas gan ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumos, gan svētku un brīvdienu laikā. Pārkāpumi liellopu gaļas marķējumā un izsekojamībā konstatēti tikai atsevišķos gadījumos, derīguma termiņa norādēs. Tāpat pēdējo gadu laikā dienests nav saņēmis patērētāju sūdzības par iespējamiem pārkāpumiem liellopu gaļas tirdzniecībā, norāda PVD.

Biedrība Zemnieku saeima šodien izplatītā paziņojumā norāda, ka gaļas liellopu nozare Latvijā nav pietiekami attīstījusies un esošās saimniecības vēl nav pietiekami ekonomiski nostabilizējušās, daudzām no saimniecībām ir lielas kredītsaistības, kā rezultātā nozarei katrs atbalsts ir ļoti svarīgs.

Ņemot vērā izskanējušo informāciju par iespējamo Brīvprātīgi saistītā atbalsta (turpmāk – BSA) likmes samazināšanu par gaļas liellopiem 2017. gadā, biedrība Zemnieku saeima kategoriski iebilst pret paredzēto atbalsta samazināšanu par 30% šogad un iespējamo iesaldēšanu turpmākajos gados. Biedrība aicina Zemkopības ministriju izvērtēt organizācijas izstrādātos priekšlikumus gaļas liellopu nozares atbalstam.

Primāri organizācija aicina saglabāt BSA esošajā līmenī, jo gaļas liellopu nozare tikai šobrīd Latvijā sāk attīstīties un pozitīvu rezultātu sasniegšanai un stabilas ilgtspējīgas sistēmas izveidošanai, atbalsts ir ļoti nozīmīgs. Saimnieki, kuri uzsākuši gaļas liellopu audzēšanu, ir rēķinājušies ar solīto atbalstu, tādēļ ļoti negatīvs signāls ir mainīt spēles noteikumus «pusceļā».

Lai veiktu govju fermas rekonstrukciju un iegādātos nepieciešamās iekārtas, Luminor banka zemnieku saimniecībai Nogales piešķīrusi finansējumu vairāk nekā 2,5 miljonu eiro apmērā.

Kuldīgas novada Kabiles pagasta zemnieku saimniecība nodarbojas ar piena lopkopību un graudkopību.

Par bankas piešķirto finansējumu plānots rekonstruēt veco liellopu novietni, uzbūvēt mēslu krātuves, iegādāties govju slaukšanas robotus, automātisko barošanas sistēmu, u.c. nepieciešamo aprīkojumu fermas uzturēšanai.

“Saimniecības attīstība notikusi vairākos posmos, piemēram, bija laiks, kad vairāk līdzekļu ieguldījām zemes iegādē. Kad zemes platības bija palielinātas, sākām pievērsties piena lopkopības jaudu palielināšanai. Mūsu konsultants Leveria sniedza atbalstu finanšu plānu sagatavošanā, savukārt bankas aizdevums mums palīdzēs iegādāties daudz mūsdienīgāku aprīkojumu govju novietnēm, padarot saimniecības darbību efektīvāku un konkurētspējīgāku, kā arī atvieglos saimniecības darbinieku ikdienu,” stāsta Ainars Guštilo, zemnieku saimniecības Nogales īpašnieks.

Turpinot pieaugt lauku saimniecību vidējam lielumam, ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits Latvijā ir samazinājies par 3,3 tūkstošiem no 83,4 tūkstošiem 2010.gadā līdz 80,1 tūkstotim 2013.gadā jeb par 4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie 2013.gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma provizoriskie rezultāti.

2013.gadā lauku saimniecību vidējais lielums bija 36,9 ha jeb par 2,4 ha vairāk nekā 2010.gadā. Izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība vidēji vienā saimniecībā bija 21,8 ha jeb par 0,3 ha vairāk nekā 2010.gadā. Palielinājās arī aramzeme un kopējā sējumu platība vidēji vienā saimniecībā.

Lauksaimniecības dzīvnieku skaits vidēji vienā lauku saimniecībā turpina pieaugt. 2013.gada 1.jūlijā vidēji vienā dzīvnieku audzētāju saimniecībā bija 14 liellopi, no tiem 7 slaucamās govis, kā arī 29 cūkas, 25 aitas un 6 kazas. Salīdzinoši 2010.gadā vienā saimniecībā audzēja 11 liellopus, no tiem 6 slaucamās govis, un 21 cūku, 22 aitas un 6 kazas.