Vēja enerģijas potenciāls Latvijā pašlaik netiek izmantots, taču perspektīvā vējš kļūs par būtisku spēlētāju enerģētikas sektorā un varēs aizstāt elektroenerģijas importu, tādējādi paaugstinot valsts energodrošību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Latvijas vēja parki valdes priekšsēdētājs Jānis Urtāns. Viņš norāda, ka iecerēto vēja parku izveide Latvijā prasa ne tikai daudz pūļu un zināšanu, lai varētu iegūt attiecīgās atļaujas, bet arī izskaidrošanas darbu.

Kāda ir pašreizējā situācija ar vēja parku izveidi valsts mežos?

Saskaņā ar 2023. gada 28. novembra Latvijas valdības lēmumu SIA Latvijas vēja parki ir piešķirtas astoņas teritorijas ar kopējo platību 39 941 ha, lai tajās uzstādītu elektroenerģijas ģenerācijas jaudas 800 MW apmērā (aptuveni 120 vēja staciju torņi ar vienas turbīnas jaudu līdz 8MW). Ir noteiktas astoņas vēja parku lokācijas vietas — divas Kurzemē (Ventspils 1 un Ventspils 2) , divas — Vidzemē (Limbaži un Valmiera- Valka), divas Vidzemē - Zemgalē (Ogre- Aizkraukle- Bauska un Bauska - Ķekava - Ogre) un divas Latgalē (Balvi- Ludza un Augšdaugava).

Rīgas dome plāno atkārtoti iecelt Agni Kalnkaziņu pašvaldības aģentūras Rīgas dārzi un parki direktora amatā uz pieciem gadiem.

Deputātiem jālemj par A.Kalnkaziņa atkārtotu iecelšanu, jo ir beidzies viņa pilnvaru laiks. Pirmo reizi amatā A.Kalnkaziņu iecēla 2004. gadā, kad Rīgas dārzus un parkus no pašvaldības bezpeļņas organizācijas pārveidoja par aģentūru. A.Kalnkaziņš šo organizāciju vada jau kopš 1997.gada.

Rīgas domes Vides komiteja par A. Kalnkaziņa atkārtotu iecelšanu aģentūras direktora amatā lems 24.martā. Galīgais lēmums būs jāpieņem domes sēdē.

A.Kalnkaziņš ir arī Rīgas domes deputāts (TP) kopš 2001. gada un ir Vides komitejas loceklis. Pēdējā laikā A.Kalnkaziņš izcēlies, aktīvi iestājoties pret sēdēšanu zālienos, ko atbalstīja Rīgas mērs Jānis Birks.

Par godu Dārzu un parku direkcijas nodibināšanas gadadienai, SIA Rīgas meži ceturtdien, 11.aprīlī, plkst. 12:00 stādīs kokus – ozolu un trīs liepas – Ēbelmuižas parkā Pārdaugavā.

Parkā tiks stādīti koki, kas kopš seniem laikiem ir uzskatīti par spēcīgiem simboliem, bez kuriem nav iedomājama Latvijas ainava un Rīgas apstādījumi. Ozola – vīrišķības un spēka simbola - un trīs liepu – sievišķības, dailes simbola – stādīšanas vieta izvēlēta tuvumā parkā augošajam vienam no senākajiem Rīgas kokiem, slavenajam Ēbelmuižas dižozolam, lai jauniestādītie kociņi kā parka koku jaunākās paaudzes pārstāvji simboliski turpinātu dižkoku vectēva ilggadīgās augšanas tradīcijas.

Lai jaunais ozols augtu spēcīgs un spētu daudzus gadus priecēt pilsētas iedzīvotājus, tas tiks stādīts ūdens āderu krustpunktā, jo, kā liecina novērojumi, lielākoties visi Latvijas dižozoli aug uz āderu krustpunktiem. Ūdens āderu krustpunkta atrašanai tika pieaicināts dārzu arhitekta Kārļa Barona krustdēls, arhitekts, rīkstnieks un dabas vērotājs Valdis Liepa. Savukārt, trīs liepas tiks stādītas ielokā ap jauno ozolu, veidojot kopības sajūtu gan koku, gan cilvēku starpā.

Finanšu ministrs Einars Repše atcēlis virkni bijušā VID ģenerāldirektora Dzintara Jakāna lēmumu, ar kuriem dažādos direktoru un vietnieku amatos ieceltas dažādas VID amatpersonas.

Tostarp atcelts lēmums par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) līdzšinējā ģenerāldirektora vietnieka Vladimira Vaškeviča iecelšanu jaunizveidotās Administratīvās pārvaldes direktora amatā. Dz. Jakāns 15.oktobrī bija parakstījis virkni rīkojumu, tostarp par vairāku VID amatpersonu iecelšanu struktūrvienību vadītāju un viņu vietnieku posteņos. Finanšu ministrijā Db norādīja, ka no amatiem atceltas vien tās amatpersonas, kuru iecelšana nav bijusi saskaņota ar finanšu ministru.

Bez V. Vaskeviča atkal savos iepriekšējos amatos pārcelti: Kaspars Čerņeckis, kuru Jakāns iecēla Iekšējā audita pārvaldes direktora amatā. No Juridiskās un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldes direktora amata atcelta Inga Brutāne, no Nodokļu kontroles pārvaldes direktora amata atcelts Aigars Undzēns, no nodokļu maksātāju konsultāciju pārvaldes direktora amatā atelts Uģis Muskovs, no Muitas auditu pārvaldes direktora amatā atcelts Viktors Liepiņš, no Sabiedrisko attiecību daļas priekšnieka amatā atcelta Agnese Grīnberga, no Muitas kriminālpārvaldes direktora amatā atcelts Ēriks Zaļenieks, no lielo nodokļu maksātāju pārvaldes direktora amatā atcelta Nelija Jezdakova, bet no galvenās nodokļu pārvaldes direktora vietas izpildītājas amata atcelta Inese Bahanovska.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

9:00 Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas sēde, kurā lems par Pilsētas kanāla aprīkošanu ar navigācijas zīmēm, kā arī par Austrumu maģistrāles Viestura-Meža prospekta satiksmes pārvada būvniecību. Uzklausīs arī informāciju par zemās grīdas tramvaja projekta ieviešanas gaitu.

9:00 Rīgas domes Vides komitejas sēde, kurā lems par Lielo kapu apsaimniekošanu.

10:00 sākas Ministru kabineta sēde, kuras slēgtajā daļā tiks skatīti priekšlikumi par ministriju izdevumu samazināšanu, veicot 2009. gada valsts budžeta grozījumus.

10:00 Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē tiks vēlēts komisijas priekšsēdētājs

10:00 Saeimas Juridiskās komisijas sēdē galīgajam lasījumam gatavos grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā

10:00 Jūrmalas domē notiks privatizācijas komisijas sēde.

11:00 Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas sēde, kurā lems par maksas pakalpojumiem Rīgas domes Labklājības departamenta pakļautībā esošajās iestādēs.

Aizvadītajā gadā tika mainīta pilsētas dārzu un parku apsaimniekošanas sistēma. Proti, tika pieņemts lēmums par pašvaldības aģentūras Rīgas dārzi un parki likvidāciju, deleģējot tās īstenoto funkciju izpildi pašvaldības SIA Rīgas meži.

«Pirmais gads ir parādījis, ka šis lēmums ir bijis pareizs, jo Rīgas meži ar savu iepriekšējo pieredzi, kā arī tehniskajiem un administratīvajiem resursiem spēj efektīvi nodrošināt Rīgas dārzu un parku apsaimniekošanu, labiekārtošanu, uzturēšanu un aizsardzību. Domāju, ka šogad parki kļūs vēl skaistāki, jo uzņēmums pats var izaudzēt gan koku, gan puķu stādus,» norāda Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko.

Jāmin, ka pēc Rīgas domes teiktā likvidācija bija nepieciešama, lai Rīgas dārzu un parku apsaimniekošanu padarītu efektīvāku, un ietaupītu apmēram 500 tūkst. Ls.

Rīgas pašvaldības aģentūru Rīgas dārzi un parki pašvaldībai piederošajam mežu apsaimniekotājam Rīgas meži plānots pievienot līdz pavasarim – nākamā gada 1.aprīlim, atklāj Rīgas vicemērs Andris Ameriks.

Viņš klāstīja, ka pašlaik Rīgas meži pārvalda ārpus pilsētas esošās Rīgas pašvaldībai piederošās mežu teritorijas, kas ir divreiz lielākas par Rīgu – pašlaik Rīgas platība ir 30 tūkstoši hektāru, bet aiz Rīgas pilsētai pieder vēl 56 tūkstoši hektāru plašu teritoriju.

Par līdzekļiem, ko Rīgas meži nopelna no mežu izmantošanas, tiek kopti Rīgas pilsētas teritorijā esošie meži – Mežaparkā, Biķerniekos, Mangaļos un citviet, informēja vicemērs un norādīja, ka pašlaik "Rīgas meži" to dara ar saviem darbiniekiem un savu tehniku. Precīzi to pašu dara arī Rīgas dārzi un parki, tikai šī aģentūra pļauj un uztur kanālmalas un pilsētas parkus. «Rīgas dārzu un parku rīcībā ir tieši tāda pati tehnika kā Rīgas mežiem, lai gan to atbildībā ir nevis 4,5 tūkstoši hektāru pilsētas mežu, bet 270 hektāru kanālmalu, parku un skvēru teritoriju. Manuprāt, traktoriņš, ar ko tiek veikti šie darbi, varētu piederēt vienai organizācijai un vienu dienu sakopt vienu pilsētas zaļo zonu, bet citā kādu citu,» viņš paskaidroja.

AS "Latvenergo" un AS "Latvijas valsts meži" kopuzņēmuma SIA "Latvijas vēja parki" plānotās investīcijas vēja parku izveidē būs vienas no lielākajām Latvijas vēsturē un sasniegs vienu miljardu eiro, pirmdien kopuzņēmuma dibināšanas pasākumā sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers uzsvēra, ka jau pirms 24.februāra, kad sākās Krievijas iebrukums Ukrainā, jau tika domāts, kā nodrošināt valsts energoneatkarību, lai elektrība būtu ar samērīgu cenu un nodrošinātu uzņēmumu konkurētspēju.

Kariņš uzsvēra, ka šim mērķim ir jāizmanto vietējie atjaunojamie energoresursi un viens no tiem ir vēja enerģija. Pēc šī projekta īstenošanas Latvija no elektroenerģijas importētāja varētu kļūt par elektrības eksportētāju. Patlaban 40% no nepieciešamās elektroenerģijas Latvija saražo pati, bet 60% importē. Ja līdz šim galvenais importa avots bija Krievija, tad tagad šis avots ir jāaizmirst, uzsvēra premjers.

"Šis ir vidējā termiņa risinājums, kas ļaus energoapgādes ziņā kļūt pilnīgi neatkarīgiem un būs mazāk jāizmanto fosilie resursi," teica Kariņš.

Projektā Tradicionālo augļu, dārzeņu un dekoratīvo augu šķirņu atjaunošana: vēsturisko dārzu tūrisms jeb saīsināti - Vēsturiskie dārzi tūrismā, apvienojusies dārzkopības un tūrisma profesionāļu komanda – Latvijas un Lietuvas dārzkopības institūti, muzeji un lauku tūrisma asociācijas, lai kopīgiem spēkiem radītu jaunu, uz vēsturisko dārzu vērtībām balstītu tūrisma piedāvājumu.

Kopīgais mērķis ir izcelt dārzkopības tradīcijas un iesaistīt tūrisma piedāvājumā dārzus, kuros tiek audzētas tradicionāli Latvijas un Lietuvas dārzos sastopamās, kā arī mūsu dārzkopju selekcionētās augļu, dārzeņu, garšaugu un puķu šķirnes. Šajā projektā ir vēlme panākt, lai selekcionāri un dārzkopji atver savus dārzus apmeklētājiem un parāda vietējo, vēsturisko šķirņu priekšrocības un labās īpašības.

Projekts tiek realizēts Interreg Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014. – 2020. gadam ietvaros no Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF). Kopējais projekta budžets visiem iesaistītajiem projekta partneriem (6 partneri) ir 830 733.23 eiro, no tā 706 123.23 eiro ERAF finansējums.

Ventspils osta jau tagad var piedāvāt atbilstošu pakalpojumu atkrastes vēja parku attīstītājiem, informē Ventspils Brīvostas pārvaldes sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Ieviņa.

Nīderlandes kompānijas "Witteveen+Bos" pētījumā par Ventspils ostas pielāgošanu atkrastes vēja parku apkalpošanai secināts, ka visa potenciāla jēgpilnai izmantošanai Ventspils ostā nepieciešams uzbūvēt no izmaksu un izmantošanas viedokļa efektīvu termināli Ziemeļu mola rajonā.

Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks Igors Udodovs norāda, ka enerģētiskās neatkarības un klimata neitralitātes mērķu sasniegšanai Baltijas jūras reģionā attīstās atjaunojamās enerģijas projekti, kas ir ne tikai pavērsiens enerģētikā, bet arī maina veidu, kā ostas var dot savu pienesumu kopējā ekonomikas noturēšanas un attīstīšanas procesā.

"Ja vairāk nekā gadsimtu Ventspils osta galvenokārt kalpoja par fosilās enerģijas nodrošināšanas tranzīta punktu, tad tagad tā paralēli esošajiem darbības virzieniem var transformēties par enerģijas ostu daudz plašākā tvērumā - te mēs runājam par atjaunojamo enerģiju, ūdeņraža ekonomiku, arī Latvijas produktu eksportu," skaidro Udodovs.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores vietnieks noziedzības apkarošanas jomā Kaspars Čerņeckis pārcelts VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktora amatā, līdz ar to patlaban ģenerāldirektora vietnieka noziedzības apkarošanas jomā amats ir vakants, šodien preses konferencē par veiktajiem pasākumiem VID darbības efektivitātes uzlabošanai un korupcijas risku mazināšanai sacīja dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone.

Kopumā dažādas rotācijas skar 39 VID darbiniekus, tajā skaitā, 22 dažāda līmeņa vadītājus - 18 struktūrvienību vadītāji līdz 11.maijam tiks pārcelti citos VID amatos, bet vēl četri līdz 23.maijam sāks darbu ārpus VID.

No pārējiem 17 rotācijā iesaistītājiem VID darbiniekiem 14 cilvēki tiks pārcelti citos amatos VID, bet trīs - darbā ārpus VID.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) informēja, ka uz Tieslietu ministrijas iestādēm tiek pārcelti pieci līdzšinējie Finanšu policijas darbinieki - Māris Kaminskis, Jurģis Kijoneks, Aivijs Lagzdiņš, Viesturs Burkovskis un Miks Indāns. Šie darbinieki turpmāk strādās Ieslodzījuma vietu pārvaldes Tiesvedības daļā un Tiesiskā regulējuma daļā. «Abas daļas pamatā strādā ar nacionālajām un starptautiskajām institūcijām, kā arī piedalās normatīvo aktu izstrādē,» piebilda tieslietu ministrs.

Vistu olu un to produkcijas ražotājs AS Balticovo pērn uzstādīto saules paneļu parka 2 ha platībā augošās zāles pļaušanu uzticējis aitām; šādam risinājumam varētu būt sekotāji, ko vēl vairāk varētu veicināt attiecīga valsts politika.

Tādi secinājumi skanēja diskusijā Saules ganības - iespējas un izaicinājumi Latvijā. Lai arī AS Balticovo ir sava veida celmlauzis tā dēvēto saules ganību īstenošanā, taču citās valstīs aitas jau sen ganoties saules paneļu parkos, nodrošinot dabisku zāles novākšanu, vienlaikus efektīvāk var izmantot zemi, kā arī radīt cilvēku pārtikā izmantojamu produktu.

Vistkopis pērk aitas

„Pērn, īstenojot pašpatēriņa saules paneļu parka izveides ieceri ar jaudu 2,3 MW 2 ha platībā, radās jautājums par to, kā šo teritoriju apkopt, vienlaikus piedāvājumi tās appļaušanai bija salīdzinoši dārgi, tāpēc nonācām pie pasaulē jau zināmas ilgtspējīgas prakses un iniciatīvas – solar grazing jeb saules ganībām, kur saules paneļu parkos ar zāles novākšanu nodarbojas aitas,” par to, kā 3,5 miljonu dējējvistu turētājs, olu lielražotājs nonāca līdz aitām saules paneļu parkā, skaidro AS Balticovo valdes loceklis Toms Auškāps. Viņš atgādināja, ka vislielākais enerģijas patēriņš ir vasarā, kad spīd saule un ir karsts, bet vistu kūtīs ir vajadzīga ventilācija. „Sākotnēji bija doma izmantot ārpakalpojumu, bet, apzinoties pašiem savas iespējas — ir pietiekami liela teritorija ar neizmantotām būvēm, kuras salīdzinoši vienkārši pielāgojamas par aitu novietnēm, ir vetārsti -, nolēmām iegādāties 77 aitas un vienu aunu, tas šobrīd jau ir pārvērties par teju 150 mājdzīvnieku ganāmpulku, un pašu darbinieki pakāpeniski apgūst aitkopības nianses,” stāsta T. Auškāps.

Valdība otrdien apstiprināja SIA "Latvijas vēja parki" maksājumu 3 142 877 eiro apmērā par tiesībām noslēgt apbūves tiesību līgumu stratēģiski nozīmīgu vēja parku izvietošanai valsts meža zemē.

Apbūves tiesības piešķirs aptuveni 39 941 hektāram valsts meža zemes. Plānotā vēja parku minimālā jauda būs 800 megavati.

Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvji aģentūrai LETA skaidroja, ka summu noteicis neatkarīgs vērtētājs. "Latvijas vēja parki" to maksās no saviem līdzekļiem. Maksājumu saņems valsts meža zemes pārvaldītājs - AS "Latvijas valsts meži" (LVM). Savukārt apbūves tiesību līguma termiņš būs 30 gadi, ar tiesībām to pagarināt, ja to pieļauj normatīvais regulējums.

Pēc projektēšanas posma, lai izvietotu ap 120 turbīnu, būs jāatmežo vidēji viens hektārs uz katru turbīnu. Tas nozīmē, ka no gandrīz 40 000 hektāru, kas paredzēti vēja parku ierīkošanas izpētei, vēja parku būvēšanai atmežos ap 120 hektāru, savukārt 99% no minētās teritorijas varēs turpināt meža apsaimniekošanu, norāda ZM.

Rīgas pašvaldības uzņēmumu peļņa vai zaudējumi uzņēmumu vadītāju ienākumus neietekmē, lai gan algas palēnām aug

Par to liecina DB izpēte, izmantojot Lursoft un Valsts ieņēmumu dienesta datubāzēs rodamo informāciju.

Peļņu nepieprasa

DB jau ziņoja (18.09.2014.): lai gan daudzi Rīgas pašvaldības uzņēmumi 2013. gadu noslēguši ar zaudējumiem vai sarūkošu peļņu, kopējā situācija ir pozitīva. Proti, uzņēmumi kopumā strādājuši ar lielāku apgrozījumu nekā gadu iepriekš, turklāt tiem izdevies gadu noslēgt ar plusa zīmi pretstatā 5,9 milj. eiro lielajiem kopējiem zaudējumiem 2012. gadā. Lai cik paradoksāli tas nebūtu, kopējo situāciju būtiski uzlabojusi galvenokārt no dotācijām dzīvojošās SIA Rīgas satiksme spēja zaudējumus samazināt no 7,79 milj. eiro 2012. gadā līdz 676,8 tūkst. eiro pērn. Tiesa, tas noticis, Rīgas domei būtiski palielinot dotāciju pasažieru pārvadājumiem.

Finanšu ministrs Einars Repše, tiekoties ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora pienākumu izpildītāju Neliju Jezdakovu, vienojušies par amatpersonu iecelšanu VID amatos rotācijas kārtībā.

Atbilstoši jaunajai VID struktūrai rotācijas kārtībā Muitas kriminālpārvaldes direktora amatā ir iecelts Marjans Burijs, kas līdz šim pildīja Muitas kriminālpārvaldes direktora vietnieka un Izlūkošanas daļas priekšnieks pienākums. Par Muitas auditu pārvaldes direktora pienākumu izpildītāju ir iecelts Tālis Kravalis, kas līdz šim bija Galvenās muitas pārvaldes direktora vietnieks.

Juridiskās un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldes direktora pienākumu izpildītājas amatā iecelta Inga Brutāne, kas līdz šim bija Lielo nodokļu maksātāju pārvaldes direktore. Tāpat Inga Brutāne ir iecelta Nodokļu maksātāju konsultācijas pārvaldes direktores amatā. Lielo nodokļu maksātāju pārvaldes direktora amatā ir iecelts Valdis Lubgans, kas līdz šim bija Rīgas reģionālās iestādes (Ziemeļu rajona nodaļas, Latgales priekšpilsētas un Vidzemes priekšpilsētas) nodaļas vadītājs, savukārt Nodokļu kontroles pārvaldes direktores amatā ir iecelta Ināra Pētersone, kas līdz šim ir bija Galvenās nodokļu pārvaldes direktora vietniece.

Kapitāla daļu turētāju pārstāvju atlīdzība lielajās un vidējās kapitālsabiedrībās Liepājas pašvaldībā noteikta mazāka nekā MK noteiktā, savukārt mazajās sabiedrībās tā atstāta pilnā apmērā. Liepājas mērs šos amatus pilda bez atlīdzības.

Liepājas pašvaldībai kapitāla daļas pieder 21 kapitālsabiedrībā. Lielu kaptālsabiedrību daļu pašvaldībai nav, vidējās kapitālsabiedrības daļu turētājs saņem 80 % no MK noteiktajiem 300 latiem mēnesī. Šos pienākumus pilda Liepājas Attīstības pārvaldes vadītājs Vilnis Vitkovskis SIA Liepājas ūdens, a/s Liepājas Autobusu parks, un domes nekustamo īpašumu pārvaldes vadītājs Mārtiņš Tīdens SIA Liepājas enerģija. V. Vitkovskis domi pārstāv arī divās mazajās sabiedrībās (SIA Komunālā pārvalde un SIA Lejaskurzemes tūrisma informācijas birojs), saņemot par to 100 % atalgojumu jeb 225 latus mēnesī. M. Tīdens domi pārstāv arī mazajā sabiedrībā SIA Nekustamā īpašuma rekonstrukcija. Trīs mazo sabiedrību kapitāldaļas uzrauga Kultūras pārvaldes vadītāja Lelde Vīksna (SIA Liepājas teātris, SIA Liepājas leļļu teātris un SIA Liepājas Latviešu biedrības nams). Domes juridiskās daļas vadītāja Inita Pelnēna pašvaldības kapitāldaļas uzrauga SIA Jaunliepāja, SIA Vecliepāja, SIA Liepājas autostāvvietas, SIA OC Ledushalle Liepājas metalurgs, SIA Aviasabiedrība Liepāja, SIA Liepājas tramvajs. Savukārt domes finanšu pārvaldes vadītāja Dace Gertsone domi pārstāv SIA Vecliepājas PVAC un SIA Jaunliepājas PVAC, kā arī atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumā SIA Liepājas RAS. Savukārt Liepājas mērs bez atlīdzības gādā par pašvaldības kapitāldaļām SIA Liepājas reģionālā slimnīca un SIA Liepājas Olimpiskais centrs. Ja viena struktūrvienība ir pašvaldības kapitāla daļas turētāja vairākās kapitālsabiedrībās, mēneša atlīdzības kopējo apmēru nosaka, summējot mēneša atlīdzību par katru kapitālsabiedrību un ņemot vērā, ka mēneša atlīdzības kopējais apmērs nedrīkst pārsniegt 1 500 latu. Kapitāla daļu turētāja pārstāvis par savu pienākumu izpildi kapitālsabiedrībā netiek prēmēts.

Saeima šodien ekonomikas ministra amatā atkārtoti apstiprināja Saeimas deputātu, kādreizējo pārdošanas un tūrisma speciālistu Jāni Vitenbergu (NA).

Vitenbergs jau aptuveni gadu tika nostrādājis ekonomikas ministra amatā, taču maijā amatu zaudēja pēc tam, kad izlēma mainīt savu partejisko piederību no "KPV LV" uz NA, kas izraisīja koalīcijas partiju nesaskaņas.

Balsojumā par Vitenberga iecelšanu ekonomikas ministra amatā "par" balsoja kopumā 56 deputāti, bet "pret" - 35 parlamentārieši. Uzticību Vitenbergam pauda daži pie frakcijām nepiederošie deputāti, viens "KPV LV" deputāts, "Jaunās vienotības", NA, Jaunās konservatīvās partijas un "Attīstībai/Par!" frakciju deputāti. Attiecīgi Zaļo un zemnieku savienība, "Saskaņa", gandrīz visi "KPV LV" un daži pie frakcijām nepiederošie deputāti balsoja "pret".

Rīgas pašvaldības SIA «Rīgas meži» apgrozījums pagājušajā gadā bija 20,013 miljoni eiro, kas ir par 8,4% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 45,3% - līdz 3,141 miljonam eiro, liecina informācija «Firmas.lv».

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka peļņas kāpumu, neraugoties uz pieaugušajiem izdevumiem, uzņēmumam pērn nodrošināja efektīvā mežistrāde, labvēlīgā situācija apaļkoku tirgū un augstas pievienotās vērtības koksnes produktu ražošana un pārdošana.

Tikmēr uzņēmuma apgrozījuma pieauguma pamatā, pēc «Rīgas mežu» vadības skaidrotā, ir ieņēmumu kāpums par 10% no cirsmu, apaļkoku un zāģmateriālu pārdošanas.

«Rīgas mežu» vadības ziņojumā teikts, ka uzņēmuma mežizstrādes apmēri pērn bija mazāki nekā gadu iepriekš. Pērn izstrādāts kopumā 196 641 kubikmetrs salīdzinājumā ar 218 444 kubikmetriem 2017.gadā.

Vienlaikus kompānijas vadība atzīmē, ka, samazinoties realizētā apaļkoka apmēriem, bet, pieaugot vidējai cenai, ieņēmumi par apaļkokiem 2018.gadā bija par vairāk nekā pusmiljonu eiro lielāki nekā gadu iepriekš. Savukārt zāģbaļķu cenas kompānija spēja noturēt virs vidējā tirgus līmeņa. Arī mazvērtīgajam sortimentam cenas kāpa salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

9:00 Rīgas domes Vides komitejas sēde par 2009. gada budžeta ieņēmumu un izdevumu tāmēm.

10:00 Dienas biznesa sadarbībā ar BDO Zelmenis & Liberte rīkots seminārs «Risinājumi maksātnespējas situācijā»

10:00 Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lems par Valsts fondēto pensiju likuma grozījumu atbalstīšanu pirmajā lasījumā.

10:00 Saeimas Juridiskās komisijas sēdē tiks skatīti grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

10:00 Rīgas domes Administratīvās komisijas sēde

10:00 Kurzemes plānošana reģiona attīstības padomes sēde

11:00 Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas sēde par nodarbinātības veicināšanas pasākumu plānu 2009. gadam.

Pašvaldības SIA "Rīgas meži" 2021.gada pirmajā pusgadā strādājis ar teju 850 000 eiro peļņu, informē uzņēmuma pārstāve Ieva Bērziņa.

Pirmā pusgada finanšu pārskats liecina, ka ir būtiski uzlaboti uzņēmuma finanšu darbības rādītāji. Proti, šajā laikā uzņēmuma apgrozījums bija 9,07 miljoni eiro un peļņa 847 000 eiro. Savukārt pērn uzņēmuma apgrozījums bija 9,83 miljoni eiro, bet peļņa - 577 000 eiro.

Kopš šā gada uzņēmums rūpīgi seko līdzi savai darbībai, jo īpaši finanšu plūsmai, ik mēnesi analizējot ieņēmumus, samazinot izmaksas, kā arī racionalizējot un optimizējot citas pozīcijas, tai skaitā administratīvās izmaksas, pamato uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Anita Skudra.

Lielākie "Rīgas mežu" ieņēmumi sešos mēnešos bija no pārdotajiem apaļkokiem un zāģmateriāliem, attiecīgi 5,7 un 2,9 miljoni eiro. Tāpat šajā laikā pārdoti vairāk nekā 500 000 koku stādu par kopējo summu 104 000 eiro.

2017. gada aprīļa beigās Latvijā plānota jaunā izklaides parka Avārijas brigāde atklāšana. Par ideju, tās īstenošanu un finansējuma piesaisti intervijā biznesa portālam db.lv stāsta pārstāvis Mārtiņš Brezauckis.

Jaunais izklaides parks būs paredzēts ģimenēm ar bērniem līdz 14 gadu vecumam. Parka teritorija aptver vairāk nekā 24 ha un tas atradīsies Lielvārdes novadā, autoceļa Tīnūži - Koknese malā, pretī nobrauktuvei uz Lēdmani. Parks piedāvās Avārijas brigādes pilsētiņu, dinozauru taku, ūdens spēļu laukumu, leļļu taku. Tāpat parkā būs virvju trase, mazā autoskola bērniem, karuseļi un piepūšamās atrakcijas.

- Kad radās ideja par šāda atrakciju parka projektu? Cik ilgs ir bijis process no idejas līdz tās īstenošanai?

Ideja par to, ka Latvijā vajag savu tematisko atpūtas parku radās jau 2014.gadā, kopā ar bērniem apmeklējot dažādus atpūtas un izklaides objektus ģimenēm. Bet skaidrāka vīzija par to, ko tieši un kādā veidā attīstīt, izkristalizējās tikai 2015. gada vidū. Tad arī pieņēmu lēmumu pilnā mērā veltīt savu darbu šim projektam. Viens no uzstādījumiem sev bija radīt tādu parku, kurā būtu patīkami pavadīt brīvo laiku un atgriezties tur atkārtoti. Parka pirmo posmu atklāsim 2017. gada pavasarī.

Likvidējamās pašvaldības aģentūras Rīgas dārzi un parki 132 darbinieki noslēguši darba līgumu ar pašvaldības SIA Rīgas meži, kas pārņem aģentūras funkcijas. Darba līgumos saglabāti visi iepriekšējie nosacījumi. Plānots, ka uzņēmuma pārņemšana tiks realizēta līdz 1.aprīlim.

Saskaņā ar Rīgas domes šā gada janvāra lēmumiem aģentūra Rīgas dārzi un parki tiek likvidēta un tās funkcijas tiek nodotas SIA Rīgas meži. Tas tiekot darīts, lai Rīgas dārzu un parku apsaimniekošanu padarītu efektīvāku, un plānots, ka šādā veidā varēs ietaupīt apmēram 500 tūkst. Ls.

SIA Rīgas meži apsaimnieko pašvaldībai piederošos mežus vairāk nekā 56,7 tūkst. hektāru platībā ārpus pilsētas robežām. Par līdzekļiem, ko Rīgas meži nopelna no mežu izmantošanas, tiek kopti Rīgas pilsētas teritorijā esošie meži – Mežaparkā, Biķerniekos, Mangaļos un citviet, iepriekš informēja Rīgas vicemērs Andris Ameriks un norādīja, ka pašlaik Rīgas meži to dara ar saviem darbiniekiem un savu tehniku.