Vismaz 19 ugunsdzēsēji gājuši bojā cīnoties ar savvaļas ugunsgrēkiem ASV Arizonas štata centrālajā daļā. Ugunsdzēsēji gājuši bojā cenšoties pasargāt no liesmām Jarnelas pilsētu.

Savvaļas ugunsgrēks, kurā dzīvību zaudējuši ugunsdzēsēji, izcēlies piektdien no zibens spēriena, un sācis strauji izplatīties, ko veicinājis reģionā valdošais karstums un spēcīgais vējš. Liesmas Arizonas štata dienvidos iznīcinājušas vairākus simtus mājokļu un nopostījušas pusi Jarnelas pilsētas.

ASV prezidents Baraks Obama bojā gājušos ugunsdzēsējus nosaucis par varoņiem, kuri riskē ar savām dzīvībām, lai aizsargātu savu līdzpilsoņu dzīvības. Ugunsdzēsēji bijuši no speciāli sagatavotas vienības, kas iepriekš cīnījusies ar savvaļas ugunsgrēkiem Ņūmeksikā un Arizonā.

ASV varasiestādes norāda, ka ugunsdzēsējus, visticamāk, liesmas ielenkušas un viņi centušies sevi pasargāt izrokot zemē bedres un tās pārklājot ar speciālu, ugunsdrošu materiālu. Tomēr izrādījies, ka materiāls neesot darbojies kā nākas un neesot spējis izturēt lielo karstumu, raksta BBC. Notikusī traģēdija ir lielākā ASV savvaļas ugunsgrēku dzēšanas vēsturē kopš 1933. gada, kad bojā gāja vismaz 25 ugunsdzēsēji.

Austrālijas Jaundienvidvelsas štatu piemeklējuši vērienīgi savvaļas ugunsgrēki, kas iznīcinājuši jau simtiem mājokļu. Liesmas pietuvojušās Sidnejas priekšpilsētām.

Ugunsgrēkos dzīvību zaudējis viens cilvēks, atklājušas Austrālijas varasiestādes. Liesmu spēcīgāk skartās vietas atrodas tikai 40 kilometru attālumā no lielpilsētas Sidnejas. Jaundienvidvelsas varasiestādes atzinušas, ka ugunsgrēki ir nopietnākie, kas pieredzēti pēdējā desmitgadē, vēsta BBC.

No ugunsgrēku skartajām vietām evakuēti simtiem cilvēku. Cīņai ar dabas katastrofu mobilizēti vismaz divi tūkstoši ugunsdzēsēju. Tomēr vairākās vietās situācija joprojām ir ārpus kontroles. Saskaņā ar štata varasiestāžu aplēsēm, ugunsgrēku skartajās vietās iznīcinātas aptuveni 200 ēkas.

Sākotnēji ugunsgrēkus veicināja augstā gaisa temperatūra un stiprais vējš reģionā. Lai arī laika apstākļi ir mainījušies, dabas katastrofas apjomi nav samazinājušies un situācija joprojām saglabājas saspringta.

Kalifornijas postošie savvaļas ugunsgrēki ir globālās sasilšanas sekas, atzinušas vietējās varasiestādes. Vērienīgs ugunsgrēks Dienvidkalifornijā jau nopostījis lielas platības un licis mājas pamest 1,5 tūkstošiem cilvēku.

Kalifornijas Vides aizsardzības aģentūras sagatavotajā ziņojumā secināts, pēdējo gadu postošie savvaļas ugunsgrēki ir klimata izmaiņu radītās sekas – ziemās sniegs nokūst ātrāk nekā agrāk, bet vasaras paliek karstākas un garākas, tādējādi novedot pie lielāka sausuma, kas veicinot ugunsgrēkus.

Pētījumā arī secināts, ka Kalifornijas piekrastes okeāna ūdeņos pēdējā pusgadsimta laikā palielinājies skābes līmenis, bet Sierra Nevada kalnu grēdā samazinoties skujkoku skaits. Kokus apdraud arī dažādu kukaiņu savairošanās, ko, savukārt, veicina siltāki laikapstākļi.

Pētījums izstrādāts, lai dokumentētu siltāka klimata ietekmi uz iedzīvotājiem, dzīvniekiem un apkārtējo vidi. Varasiestādes cer, ka tādējādi reģionālās pašvaldības varēs labāk sagatavoties karstākai nākotnei. Pētījumā atzīts, ka pēdējos gados Kalifornijā strādājošie uzņēmumi samazinājuši siltumnīcas gāžu izmešus, tomēr, neraugoties uz to, prognozējams, ka nākamajos gados reģiona iedzīvotājiem būs jāpierod pie garākiem sausuma periodiem un to veicinātiem apjomīgiem savvaļas ugunsgrēkiem.

Eiropas Komisijas (EK) Reaģēšanas koordinācijas centrs strādā nepārtrauktā režīmā un uztur pastāvīgus kontaktus ar Grieķijas, Zviedrijas un Latvijas varasiestādēm, kas pieprasījušas Eiropas Savienības (ES) atbalstu cīņā ar postošajiem savvaļas ugunsgrēkiem, otrdien paziņojusi EK.

Pēc postošajiem ugunsgrēkiem Grieķijā, kas saskaņā ar pēdējām ziņām jau prasījuši vairāku desmitu cilvēku dzīvības, EK prezidents Žans Klods Junkers runājis ar Grieķijas prezidentu Prokopu Pavlopulu un premjerministru Aleksi Cipru, lai izteiktu visdziļāko līdzjūtību bojāgājušo tuviniekiem un draugiem.

Papildināta - Grieķiju plosa meža ugunsgrēki, vismaz 50 cilvēki gājuši bojā

Savā vēstulē Junkers atkārtoti uzsvēris, ka tiks darīts viss, lai sniegtu Atēnām atbalstu «šajos grūtajos laikos».

Grieķija ES palīdzību pieprasīja ceturtdienas vakarā, un uz Atēnu palīdzības pieprasījumu nekavējoties reaģēja Kipra, Spānija un Bulgārija, kas jau piedāvājušas konkrētu palīdzību, tostarp lidmašīnas, ugunsdzēsējus, mediķus un spēkratus.

Pasaulē veidojas «jauns klimata režīms», kuru raksturos līdz šim nepieredzēti karstuma viļņi, secināts šonedēļ žurnālā «Earth’s Future» publicētajā pētījumā.

Pagājušajā vasarā ziemeļu puslodi vienlaicīgi piemeklēja vairāki karstuma viļņi, kuru dēļ dzīvību zaudēja simtiem cilvēku un tūkstošiem tika hospitalizēti. Karstuma dēļ pastiprinājās arī savvaļas ugunsgrēki.

Pētījumā secināts, ka šī karstuma viļņu epidēmija nebūtu sākusies bez cilvēku izraisītām klimata izmaiņām.

Meteorologu prognozes liecina, ka līdzīga situācija var atkārtoties arī šogad, iespējams, signalizējot, ka intensīvi karstuma viļņi kļūst par jauno normu.

Pēdējās dienās apdullinošs karstums skāris vairākas ziemeļu puslodes daļas.

Indijas galvaspilsētā Deli termometra stabiņš pirmdien pakāpās līdz 48 grādiem pēc Celsija, kas ir augstākā Deli jebkad reģistrētā temperatūra jūnijā. Citviet Indijā karstums sasniedzi pat 50 grādus pēc Celsija.

Labrīt!

Latvijā

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), Ekonomikas ministrija (EM) un Finanšu ministrijas (FM) Eiro komunikācijas nodaļa šodien informēs par pirmajiem secinājumiem kopš obligātās cenu atspoguļošanas latos un eiro.

Šodien plānota 36 likvidējamai a/s Latvijas Krājbanka piederošu bankomātu izsole. Savukārt Zemkopības ministrijā (ZM) paredzēta diskusija par Lauku attīstības plāna 2014. - 2020. gadam nozīmi nozares attīstībā.

Premjerministrs Valdis Dombrovskis šodien dosies uz Londonu, kur seminārā stāstīs par investīciju vidi Latvijā.