Šveices banka UBS pirmdien paziņoja, ka pabeigusi konkurenta "Credit Suisse" pārņemšanu, paverot ceļu vērienīgajam šo abu banku apvienošanās procesam.

"Mēs juridiski esam pabeiguši "Credit Suisse" pārņemšanu," UBS pavēstīja atklātā vēstulē, kas publicēta laikrakstā NZZ.

Turpmākie mēneši, visticamāk, būs sarežģīti, piektdien brīdināja UBS vadītājs Serdžo Ermoti, norādot, ka apvienošanās procesa laikā noteikti būs jāpieņem neskaitāmi sarežģīti lēmumi, jo sevišķi attiecībā uz nodarbinātību.

Analītiķi gan norāda, ka UBS jau pirms šī pirmdien publiskotā paziņojuma bija sākusi gatavoties, lai integrētu "Credit Suisse" savā darbībā. Investīciju grupas "Vontobel" analītiķis Andreass Venditi teic, ka UBS jau kopš marta vidus ir gatavojusies, un tai jau ir nojausma, ko tā vēlas paturēt, slēgt vai pārdot.

Šveices banka UBS pērnā gada ceturtajā ceturksnī strādājusi ar 279 miljonu dolāru (260 miljoni eiro) zaudējumiem, kas radušies saistībā ar konkurenta "Credit Suisse" pārņemšanu, teikts otrdien publiskotajā bankas paziņojumā.

Taču šie zaudējumi bijuši mazāki par trešajā ceturksnī reģistrētajiem zaudējumiem 785 miljonu dolāru apmērā, kā arī par analītiķu prognozētajiem gandrīz 500 miljonu dolāru zaudējumiem.

Tikmēr pērn kopumā UBS strādājusi ar 29 miljardu dolāru tīro peļņu.

UBS norādīja, ka apvienošanās procesu ar "Credit Suisse" paredzēts pabeigt līdz šī gada otrā ceturkšņa beigām, bet abu banku Šveices struktūrvienību apvienošanu plānots noslēgt līdz trešā ceturkšņa beigām.

Kā ziņots, UBS pērn jūnija vidū pabeidza "Credit Suisse" pārņemšanu, paverot ceļu vērienīgajam šo abu banku apvienošanās procesam.

Marta vidū UBS piekrita pārņemt grūtībās nonākušo "Credit Suisse" par trim miljardiem franku.

Francija lūgusi Parīzes tiesu Šveices bankai UBS piemērot 1,6 miljardu eiro naudassodu par palīdzības sniegšanu klientiem, lai viņi varētu veikt veikt krāpšanos ar nodokļiem.

UBS lieta Parīzes tiesā tiek izskatīta kopš oktobra pēc sešus gadus ilgas izmeklēšanas, kurā konstatēts, ka UBS un bankas Francijas struktūrvienība legalizējusi ienākumus no krāpšanās ar nodokļiem, kas veikta laika posmā no 2004.gada līdz 2012.gadam.

UBS šīs apsūdzības noliedz.

Francijas valsti pārstāvošais advokāts Ksavjērs Normāns-Bodārs trešdien lūdza tiesu sodīt banku par izlikšanos, ka tā nav zinājusi par franču klientiem, kuri slēpj savus aktīvus Šveicē, lai apkrāptu Francijas nodokļu iekasēšanas institūciju.

Francijas Finanšu noziegumu apkarošanas vienība lēš, ka tādēļ valsts nodokļu iekasēšanas institūcijā nav deklarēti vismaz 9,76 miljardi eiro.

Apvienojoties Šveices bankām "Credit Suisse" un UBS, šo banku struktūrvienībās pasaulē varētu tikt likvidēti līdz 36 000 darbavietu, vēsta Šveices laikraksts "SonntagsZeitung".

Laikraksts, atsaucoties uz kādiem anonīmiem informācijas avotiem bankās, norāda, ka UBS vadība apsver iespēju likvidēt aptuveni 20%-30% darbavietu jeb 25 000-35 000 darbavietu.

Šveicē darbu varētu zaudēt līdz pat 11 000 strādājošo.

Pirms apvienošanās "Credit Suisse" un UBS nodarbināja attiecīgi aptuveni 50 000 un 72 000 cilvēku.

Jau vēstīts, ka marta vidū UBS piekrita pārņemt grūtībās nonākušo "Credit Suisse" par trim miljardiem franku (3,02 miljardi eiro).

Šveices Centrālā banka atbalsta pārņemšanas darījumu ar 100 miljardu franku (101,4 miljardu eiro) ārkārtas likviditātes palīdzību abām bankām. Vienlaikus centrālā banka ir atzinusi, ka tādas megabankas izveidošanās varētu radīt problēmas Šveicei, jo valstī lielākā banka UBS pārņems otru lielāko banku "Credit Suisse".

Šveices banka UBS plāno likvidēt 35 000 darbavietu jeb vairāk nekā pusi no konkurenta "Credit Suisse" kopējā darbavietu skaita, vēstī aģentūra "Bloomberg News".

"Credit Suisse" nodarbināja aptuveni 45 000 cilvēku pirms banka gandrīz piedzīvoja sabrukumu, radot nepieciešamību UBS īstenot vērienīgu tās glābšanu.

Analītiķi jau iepriekš norādīja, ka pēc šo banku apvienošanas varētu būt gaidāma vērienīga darbavietu likvidēšana, ņemot vērā darbības, kas abās finanšu institūcijas pārklājas.

Abas bankas kopā uz pērnā gada beigām nodarbināja aptuveni 120 000 cilvēku.

"Bloomberg News" ziņo, ka "Credit Suisse" darbinieki tikuši informēti par gaidāmo darbavietu likvidēšanu trīs posmos - pirmais paredzēts jūlija beigās, bet pārējie septembrī un oktobrī.

Kā ziņots, UBS jūnija vidū pabeidza "Credit Suisse" pārņemšanu, paverot ceļu vērienīgajam šo abu banku apvienošanās procesam.

Pirms Šveices bankas UBS īstenotas pārņemšanas no "Credit Suisse" pirmajā ceturksnī izņemti 61,2 miljardi franku (62,4 miljardi eiro), teikts pirmdien publiskotajā "Credit Suisse" paziņojumā.

"Credit Suisse" norāda, ka līdzekļu aizplūšana no bankas jo sevišķi izteikta bijusi marta otrajā pusē, ņemot vērā paniku pirms UBS realizētas bankas pārņemšanas.

Vienlaikus banka paziņoja, ka tā pirmajā ceturksnī strādājusi ar 12,4 miljardu franku peļņu, ņemot vērā parādsaistību norakstīšanu bankas pārņemšanas darījumā.

Šis tiek uzskatīts par pēdējo "Credit Suisse" publiskoto finanšu pārskatu tās 167 gadus ilgušajā vēsturē.

Jau vēstīts, ka marta vidū UBS piekrita pārņemt grūtībās nonākušo "Credit Suisse" par trim miljardiem franku.

Šveices Centrālā banka atbalsta pārņemšanas darījumu ar 100 miljardu franku ārkārtas likviditātes palīdzību abām bankām. Vienlaikus centrālā banka ir atzinusi, ka tādas megabankas izveidošanās varētu radīt problēmas Šveicei, jo valstī lielākā banka UBS pārņems otru lielāko banku "Credit Suisse".

Bitkoina piekritēji daudzina, ka reiz pienāks diena, kad šī kriptovalūta aizvietos dolāru, taču UBS analītiķi tam nepiekrīt, raksta Bloomberg.

Taču UBS eksperti uzskata, ka vēl ir tālu līdz brīdim, kad bitkoinu uzskatīs par valūtu vai pat vērtīgu aktīvu klasi. Savukārt, lai bitkoins spētu aizvietot ASV naudas rezerves – papīra naudu, monētas, čekus vai citus ekvivalentus, tā cenai jāsasniedz 213 tūkstošus dolāru vai pat vairāk, vai arī ievērojami jāuzlabo tā apstrādes sistēmu.

Patlaban bitkoina sistēma var apstrādāt tikai daļu maksājumu apjomu, un tas turpinās ierobežot digitālās valūtas izmantošanas iespējas, norādījuši UBS analītiķi.

«Mūsu pētījums liecina, ka bitkoins tā esošajā formā ir pārāk nestabils un tā spējas kļūt par pasaules maksājumu tirgus dalībnieku vai nozīmīgu aktīvu klasi ir ierobežotas,» norāda eksperti.

Šveices banka UBS iegādāsies banku "Credit Suisse", svētdien paziņojis Šveices prezidents Alēns Bersē.

Bersē norādīja, ka vairs nav iespējams atjaunot uzticību "Credit Suisse", un "ātrs un stabilizējošs risinājums bija absolūti nepieciešams".

Šveices Centrālā banka atbalstīs pārņemšanas darījumu ar 100 miljardu franku (101,4 miljardu eiro) ārkārtas likviditātes palīdzību abiem aizdevējiem.

"Credit Suisse" ir starp 30 bankām pasaulē, kas uzskatāmas kā pārāk lielas, lai ļautu tām bankrotēt.

"Credit Suisse" akcijas cena trešdien nokritās līdz rekordzemam līmenim, ceturtdien atguvās, bet piektdien atkal nokritās.

"Credit Suisse" aizņēmās no valsts centrālās bankas 50 miljardus franku (51,4 miljardi eiro), bet tas nespēja atjaunot uzticību bankai.

Šveices otrās lielākās bankas "Credit Suisse" nonākšana valsts lielākā bankas īpašumā ir nozīmīgākā banku apvienošanās Eiropā kopš finanšu krīzes pirms 15 gadiem.

Eiropas finanšu sistēma ir noturīga un ar pietiekamu likviditāti, pirmdien paziņoja Eiropas Centrālā banka (ECB), reaģējot uz ziņām par banku akciju cenu kritumu pēc Šveices bankas "Credit Suisse" pārņemšanas.

"Eiropas banku sektors ir noturīgs, un tajā ir stabils kapitāla un likviditātes līmenis," teikts ECB paziņojumā, kas publiskots kopīgi ar Eiropas Banku iestādi (EBA) un Eiropas Savienības Vienotā noregulējuma valdi.

Visas šīs institūcijas atzinīgi novērtē Šveices varasiestāžu īstenotos pasākumus, lai nodrošinātu finanšu stabilitāti.

Šveice svētdien paziņoja, ka Šveices banka UBS iegādāsies "Credit Suisse", lai novērstu, ka bankas nedienas negatīvi ietekmē finanšu sistēmu valstī un ārpus tās.

Šveices otrās lielākās bankas "Credit Suisse" nonākšana valsts lielākā bankas īpašumā ir nozīmīgākā banku apvienošanās Eiropā kopš finanšu krīzes pirms 15 gadiem.

Arī mākslas tirgus nav izolēts no tā, kas notiek ar ekonomiku. Proti, ja tai ir lielākas nedienas, arī šajā tirgū, ja nenoiek lieli brīnumi, laika apstākļi sagaidāmi krietni vēsāki.

Piemēram, tajā pašā akciju tirgū sadegot milzu summām un pār biznesu nākotni savelkoties mākoņiem, pasaules bagātnieki par lielu summu virzīšanu mākslas vai luksusa preču iegādes virzienā var padomāt divreiz. Turklāt to, šķiet, arī pat ļoti gribot vairs izdarīt nemaz nav tik vienkārši. Pamatā līdz ar ceļojumu un pulcēšanās aizliegumiem stopkrāns norauts dažādām šādām publiskām mākslas darbu izsolēm, izstādēm, saietiem utt.

Daži gan mēģina būt optimistiski un norāda, ka šis būs pamudinājums (tiesa gan, ar nūju) mainīties arī šim tirgum. Proti, arvien lielākā mērā pat ļoti dārgi mākslas darbi var tikt nosolīti tiešsaistē, ziņo finanšu ziņo portāls "Barron's" un piebilst, ka lielā mērā šāda pieeja tīri labi pie sirds ejot gados jaunākiem mākslas darbu pircējiem.

Parīzes tiesa trešdien noteikusi Šveices bankai UBS rekordlielu - 3,7 miljardu eiro - naudassodu par nodokļu krāpniecības atbalstīšanu.

Tiesas lēmumā teikts, ka banka pretlikumīgi palīdzējusi franču klientiem no Francijas nodokļu iestādes slēpt vairākus miljardus eiro.

Šīs lietas izskatīšana tiesā tika sākta pērn rudenī pēc vairākus gadus ilgušas izmeklēšanas, kas tika sākta pēc tam, kad bijušie bankas darbinieki informēja varasiestādes par iespējamām pretlikumīgām darbībām.

Francijas varasiestādes secinājušas, ka laika periodā no 2004.gada līdz 2012.gadam UBS palīdzējusi no valsts nodokļu iestādes slēpt vairāk nekā desmit miljardus eiro.

Savukārt par līdzdalību šajos pārkāpumos UBS Francijas struktūrvienībai noteikts 15 miljonu eiro naudassods.

Spriež par «akciju atlaidi», ko joprojām uztur globālais tirdzniecības saspīlējums.

Šā mēneša sākumā turpinās finanšu tirgus dalībnieku optimisms par ASV-Ķīnas tirdzniecības kariņa jautājumiem.

Sarunām pietuvinātās abu pušu amatpersonas devušas mājienus, ka jauna abu šo valstu tirdzniecības vienošanās, kuras rezultātā tiktu atcelti visi vai gandrīz visi ASV tarifi, jau visai drīz varētu redzēt dienasgaismu, kas savukārt ir laba ziņa akciju mijējiem. Zināmišķēršļi gan paliekot, jo vienošanās vēl joprojām varot būt izdevīgāka viena pusei. Šobrīd nav izslēgts, ka darījums varētu ietvert pārejas periodu, kad ASV pakāpeniski atceļ tarifus un vēro, kā Ķīna pilda savu vienošanās pusi.

Tiek lēsts, ka abu šo valstu augstākās amatpersonas jaunu tirdzniecības darījumu varētu parakstīt jau šā mēneša beigās. Valdot šādam fonam, piemēram, Šveices banka UBS paudusi pieņēmumu, ka globālās akcijas tirdzniecības kariņa iespaidā šobrīd joprojām tiek tirgotas ar 10% lielu atlaidi. Proti, ja šis jautājums atrisinās, tad akciju cenām vajadzētu palielināties par minēto apmēru. UBS piebilst – tirdzniecības karu izaicinājumi smagāk skāruši Eiropas akcijas, kuras (Stoxx 600 indekss) šī faktora iespaidā atrodas par 12,5% zemāk nekā gadījumā, ja viss šajā ziņā būtu bijis daudzmaz pa vecam.

Pasaules bagātnieku turība pagājušajās gadā vairojusies rekordlielos apjomos, bet Ķīnā ik nedēļu radušies divi jauni miljardieri, piektdien paziņoja Šveices banka UBS un auditorfirma PwC.

Miljardieru bagātība pērn piedzīvojusi jebkad lielāko pieaugumu - par 19% līdz 8,9 triljoniem dolāru (7,8 triljoniem eiro), kuru savā starpā dala 2158 personas.

Taču ķīniešu miljardieri savu bagātību vairojuši teju divas reizes straujāk, kura pieaugusi par 39% līdz 1,12 triljoniem dolāru (980 miljardiem eiro).

«Pēdējā desmitgadē ķīniešu miljardieri ir izveidojuši dažas no pasaules lielākajām un veiksmīgākajām kompānijām, paaugstinājuši dzīves standartus,» pavēstīja UBS pārstāvis. «Taču tas ir tikai sākums. Ķīnas milzīgais iedzīvotāju daudzums, tehnoloģiju inovācijas un ražīgums kombinācijā ar valdības atbalstu sniedz bezprecedenta iespējas personām ne tikai būvēt uzņēmumus, bet arī uz labo pusi mainīt cilvēku dzīves.»

Palielinoties bažām par pasaules ekonomikas izaugsmi, bieži vien cena sāk samazināties rūpniecībā plaši izmantotajiem metāliem.

Būvniecībā un daudzu fizisku lietu radīšanā nepieciešams varš, cinks, alumīnijs, alva un citi metāli. Ja ekonomika sāk buksēt, tad pēc šiem metāliem rūk pieprasījums. Tas parasti nozīmē arī šo izejvielu cenu samazināšanos biržā. Pēdējā laikā spilgts izņēmums uz pārējā fona gan ir bijis niķelis.

Šo metālu galvenokārt izmanto nerūsējošā tērauda ražošanā – šim nolūkam globālā apmērā tiek patērēti aptuveni 70% no iegūtā niķeļa. Tiesa gan, pēc šī metāla strauji turpina augt pieprasījums no elektroauto ražotāju puses. Niķelis ir vajadzīgs, lai radītu šādu spēkratu baterijas. Aplēses liecina, ka šobrīd vien aptuveni par 3% no šī metāla pieprasījuma atbildīga šī nozare. Tiesa gan, jau 2023. gadā šis īpatsvars varot pieaugt līdz 12%, paredz Šveices banka UBS. Tikmēr ASV investīciju banka Citigroup pirms kāda laika izteica prognozi, ka bateriju ražošanas nozare pēc 15 gadiem varētu būt atbildīga jau gandrīz par 40% no kopējā pieprasījuma pēc šī industriālā metāla.

Tuvojoties gada izskaņai, parasti palielinās visdažādāko prognožu izteikšanas aktivitāte. To var attiecināt arī uz finanšu tirgiem, kur daudzi cenšas uzminēt, cik veiksmīgs vai tieši pretēji - neveiksmīgs - varētu būt nākamais gads.

Jāteic, ka šā gada akciju pieaugums ar uzviju pārspējis lielāko daļu no pirms tam izteiktajiem paredzējumiem - kopš gada sākuma ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība ir palēkusies jau par ceturto daļu. Šādu izaugsmi balstījuši pieņēmumi par jaunu centrālo banku atbalsta pasākumu vilni ekonomikai, un šķietamais progress ASV-Ķīnas tirdzniecības kariņa frontē. Aptuveni pirms gada 14 lielo Volstrītas banku prognozētāju aplēses par S&P 500 šā gada potenciālo sniegumu liecināja, ka vidēji ASV akciju cena šogad pieaugs par 10%.

Peļņa nosmelta

Ja aplūko šā brīža prognozes, tad jāsecina - liela daļa finanšu tirgus eksperti pēc tik dāsniem šā gada guvumiem nākotni tikpat spožu prognozēt baidās. Pamatā, šķiet, tiek lēsts, ka tik spējš nesenais akciju cenu pieaugums nosmēlis lielu daļu no nākamā gada akciju peļņas. Daudzi gan šajā pašā laikā atturas paredzēt kādu noturīgu akciju cenu samazināšanos. No pasaules ietekmīgākajām ekonomikām joprojām tiek gaidīta izaugsme, ražošanas atveseļošanā un tas, ka spēcīgs patēriņš aizēnos lēnīgākas biznesa investīcijas.Lai nu kā - The Wall Street Journal apkopotās astoņu Volstrītas banku vidējās prognozes par nākamā gada beigām liecina, ka tad S&P 500 akciju indeksa vērtība atradīsies pie 3241 punktu atzīmes. Tas no šīs nedēļas pirmās puses būtu pieaugums vien par 4%. Iespējams, tas, ka daudzi šobrīd nav pārlieku optimistiski, ir pat laba zīme, jo liecina, ka tendences vēl nediktē kāda vispārēja sajūsma un neievainojamības sajūta, kas parasti raksturīga cenu augtākajiem punktiem.

Miljardieru skaits pasaulē šogad samazinājies, ņemot vērā Krievijas Ukrainā sākto karu, monetāro politiku izmaiņas, lejupslīdi akciju tirgos un Ķīnas ekonomikas izaugsmes tempa palēnināšanos, liecina Šveices bankas UBS apkopotie dati.

Šveices lielākās bankas informācija liecina, ka 2022.gada martā pasaulē bija 2668 dolāru miljardieri, kas ir par 87 mazāk nekā pirms gada.

Šo miljardieru kopējā bagātība veido 12,7 triljonus dolāru, salīdzinot ar 13,1 triljonu dolāru pērn.

"Taču kopējās bagātības apjoms un miljardieru skaits kopš marta, visticamāk, ir samazinājies vēl vairāk, ņemot vērā aktīvu cenu kritumu," skaidro UBS.

Banka norāda, ka šogad bijuši 273 jauni miljardieri, bet 360 miljardieri no šī saraksta izkrituši.

Visvairāk miljardieru reģistrēti finanšu un investīciju nozarē (392) un tehnoloģiju sektorā (348).

Tikmēr vislielākais miljardieru skaits fiksēts Āzijas un Klusā okeāna reģionā - 1084, lai arī salīdzinājumā ar pagājušo gadu tas sarucis par 59 bagātniekiem.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien kritās, neraugoties uz banku akciju cenu svārstībām pēc tam, kad finanšu iestādes mēģināja mazināt bailes par krīzi banku sistēmā.

Šveices valdība svētdien paziņoja, ka banka UBS iegādāsies banku "Credit Suisse" un Šveices Centrālā banka atbalstīs pārņemšanas darījumu ar 100 miljardu franku (101,4 miljardu eiro) ārkārtas likviditātes palīdzību abiem aizdevējiem. "Credit Suisse" ir starp 30 bankām pasaulē, kas uzskatāmas kā pārāk lielas, lai ļautu tām bankrotēt.

Dažas stundas pēc tam ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) un citas centrālās bankas paziņoja par saskaņotiem centieniem uzlabot banku pieeju likviditātei.

"Šī tagad ir otrā nedēļas nogale, kad centrālās bankas, valdības un regulatori ir tērējušies, dzēšot ugunsgrēkus," sacīja tirdzniecības platformas OANDA analītiķis Kreigs Erlams. "Lai gan tirgi šodien atkopjas, es neesmu drošs, ka kāds būtu pārliecināts par to, ka visas liesmas ir nodzēstas."

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pieauga, tālāk mazinoties bažām par banku sektora krīzi, savukārt Ķīnas tehnoloģiju milža "Alibaba" sadalīšanas plāni veicināja akciju cenu kāpumu Āzijas biržās.

Varas iestāžu veiktie pasākumi jaunas globālās finanšu krīzes novēršanai bija nomierinājuši tirgus.

"Bažām par banku krīzi pagaidām nonākot aizmugures plānā, un nerodoties jauniem saspīlējumiem sistēmā, atgriežas investoru apetīte pēc nedaudz lielāka riska," sacīja "Hargreaves Lansdown" naudas un tirgu nodaļas vadītāja Suzanna Strītere.

Šveices lielākās bankas UBS akcijas cena pieauga par 5% pēc ziņām, ka tās vadītāja amatā atgriezīsies Serdžo Ermoti, kurš pārraudzīs pretrunīgi vērtēto "Credit Suisse" pārņemšanu.

Ermoti vadīja UBS no 2011. līdz 2020.gadam, atjaunojot bankas reputāciju pēc tam, kad 2008.gada finanšu krīzes laikā bankai bija nepieciešama Šveices valdības un centrālās bankas glābšana.

Pēc straujākas ASV ekonomikas atveseļošanās maijā un jūnijā, patlaban atgūšanās atkal ir piebremzējusies, ņemot vērā, ka patērētāji un uzņēmēji saglabā ļoti piesardzīgu noskaņojumu, norāda "UBS" analītiķi.

Eksperti "MarketWatch" sacījuši, ka, lai arī atveseļošanās notiek lēni, viņi sagaida, ka ekonomika pakāpeniski nostāsies uz izaugsmes takas, un ASV IKP 2021.gadā pieaugs par 5%. Bezdarba līmenis visdrīzāk šā gada beigās turēsies pie 10%, taču nākamajā gadā, ja pandēmija atkāpsies, atkal gaidāma strauja darba tirgus atveseļošanās.

"Riski ir lieli," sacījis "UBS" eksperts Sems Kofins, uzsverot, ka darbavietu pieaugums kavējas, ienākumi sarūk un gan mājsaimniecības, gan uzņēmēji pagaidām piesardzīgi skatās uz plāniem ilgtermiņā.

Lielākais darbavietu pieaugums pēdējo mēnešu laikā bijis sektoros, kurus vissmagāk skāra pandēmija, piemēram, ēdināšanas, viesmīlības un mazumtirdzniecības sektoros, taču būtiskas izmaiņas nav vērojamas sektoros, kuros darbinieki varēja strādāt attālināti.

Pēc atlaišanas zviedru Swedbank prezidente Birgita Bonnesena saņems aptuveni divus miljonus eiro lielu prēmiju. Līdzīgi kā pagājušajā gadā ABLV Bank, tā šogad Swedbank skar ar aizdomām par naudas atmazgāšanu saistīti pārmetumi.

ABLV Bank īpašnieki skandāla rezultātā bija spiesti aizvērt savu banku un ar milzīgām pūlēm panāca tiesības vismaz pašlikvidēties, nevis tikt likvidētiem politiski ieceltu maksātnespējas administratoru vadībā. Swedbank gadījumā no darba tika atbrīvota bankas vadība, pirkstu pakratīja zviedru finanšu ministrs, bet beigās bankas vadītāja dabūja prēmiju. Latvija un Zviedrija – divas valstis, divas atšķirīgas pieejas valsts interesēm, biznesa interesēm un tiesiskumam.

Pagājušā gada 13. februārī izskanēja ASV FinCen paziņojums, par kuru Latvijas valdība tika informēta tikai stundu iepriekš. Šis paziņojums aizsāka procesu, kas beidzās ar ABLV Bank pašlikvidāciju. Šogad FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš ir paziņojis, ka viņa mērķis ir panākt, lai 13. februāra FinCen paziņojums tiktu atsaukts, un ka Latvijas finanšu regulators pie tā strādā. Latvijas valdībai Putniņa aktivitātes acīmredzami nepatīk. Steidzami tiek virzītas izmaiņas likumdošanā, lai Putniņu un FKTK padomi varētu atsaukt pirms termiņa. Nerunājot par to, ka valdībā būtu kaut mazākā mērā vērojamas rūpes par Latvijas ekonomiskajām interesēm. Praktiski uzreiz pēc FinCen paziņojuma Latvijas finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola sāka uzturēt viedokli, ka «tāda» banka mums vispār nav vajadzīga. Tika dots skaidrs politisks signāls citām bankām – likvidējiet nerezidentu noguldījumus savās bankās, ja nē, jūs sagaida tāds pats liktenis kā ABLV Bank. Kāpēc? Tāpēc, ka onkulis teica. Nekādu nacionālo interešu pelnīt mums nav, mums ir viena interese – ievērot ārvalstu rekomendācijas. Tādi ir signāli, ko dod Latvijas valdība.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pārsvarā kritās pēc tam, kad ASV bankas "First Republic Bank" ievērojams noguldījumu zudums atjaunoja bažas par banku krīzi, papildinot bailes par iespējamu recesiju.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi samazinājās. Eiropā Londonas un Parīzes biržu indeksi kritās, bet Frankfurtes biržas indekss nedaudz pieauga.

Reģionālās ASV bankas atkal nonāca uzmanības lokā pēc "First Republic Bank" paziņojuma, ka tās noguldījumu apjoms pirmajā ceturksnī sarucis par 100 miljardiem ASV dolāru. Tas pastiprināja bažas par šīs bankas ilgtermiņa perspektīvām pēc "Silicon Valley Bank" (SVB) un divu citu ASV reģionālo banku kraha.

"First Republic Bank" akcijas cena kritās par 49%.

Šveices lielākā banka UBS otrdien paziņoja, ka šogad pirmajā ceturksnī strādājusi ar 1,03 miljardu dolāru tīro peļņu, kas ir par 52% mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn. UBS akcijas cena pēc šī paziņojuma kritās par 2,2%.

Patvērums grādīgo dzērienu ražotāju vērtspapīros.

Patērētāju paradumi konstanti mainās – pēdējo gadu tendence liecina, ka pasaulē nedaudz iebuksējis pieprasījums pēc alus, kur savukārt spēcīgāks tas bijis pēc stiprā alkohola. Daļēji šīs izmaiņas nosaka tas, ka tā saucamā millennials jeb tūkstošgades paaudze sevišķi iecienījusi alkoholiskos kokteiļus.

Valdot šādam fonam, straujāk auguši arī vairāku stiprā alkohola kompāniju ieņēmumi. Piemēram, Pernod Ricard, kam pieder īru viskija Jameson, Absolut un daudzi citi brendi, iepriekšējā ceturkšņa ieņēmumi gada skatījumā pieauguši par 6% un Remy Cointreau – par 7%. Valdot šādam fonam, Parīzes biržā Remy Cointreau akcijas cena šogad palēkusies vairāk nekā par 20% līdz 120 eiro atzīmei (un Pernod Ricard – par 9%). No šīs nozares grandiem vēl var izcelt Diageo akcijas, kuru cena Ņujorkas biržā šajā pašā periodā palēkusies par 16,5%. Strauji šī uzņēmuma akcija pieaugusi arī Londonā un Parīzē, liecina pieejamā informācija. Diageo pieder vairāki pazīstami alkohola dzērienu brendi, piemēram, Smirnoff, Johnnie Walker, Captain Morgan, Baileys Guinness u.c. Šim uzņēmumam pieder arī ievērojama daļa luksusa preču uzņēmuma Moët Hennessy akciju.

Neskatoties uz pandēmiju, bagātnieki joprojām turpina sevi izklaidēt un kādu savu statusu apliecināt izsolēs, kuras nu bieži vien notiek tiešsaistē un piedāvā dažādus visai interesantus priekšmetus.

Šonedēļ uz pārējā fona izceļas Christie’s organizētās izsoles darījums, kur tika pārdots 67 miljonus gadus vecs Tiranozaura rex skelets ar nosaukumu “Stens” (“Stan”). Summa nav mazā un par katru Tiranozaura gadu miljardu tika samaksāts gandrīz pusmiljons ASV dolāri. Proti, ieskaitot visas izmaksas, “Stens” tika pārdots par 32 miljoniem ASV dolāriem. Sākotnēji tik vērtēts, ka minētais skelets varētu tikt pārdots par astoņiem miljoniem ASV dolāriem. Ziņu portāls Barron's turklāt ziņo, ka minētajā izsolē par šo trofeju notikusi aktīva sacensība gluži kā filmās, kur sākotnējā likme par šo skeletu bijusi “vien” trīs miljonu ASV dolāru apmērā. Diemžēl gala pircējs pagaidām vēlējies palikt anonīms.

Lietuva pēdējos gados daudzos jautājumos ir bijis paraugs Latvijai – no mērķtiecīgas savu pilsētu attīstības un tālredzīgiem lēmumiem enerģētikas sfērā līdz digitālo iespēju izmantošanai valsts pārvaldē un citās jomās.

Mūsu kaimiņi ir mūs apsteiguši, ko apliecina cilvēku dzīves līmeni atspoguļojoši rādītāji un ekonomikas izaugsme. Tomēr ir brīži, kad varam vērot kaimiņvalstī notiekošo, skaidri saprotot, ka tā darīt nevajag. Lietuva nupat ir raidījusi “šāvienu” savas ekonomikas “kājā”, pieņemot tā saucamo virspeļņas nodokli jeb solidaritātes maksājumu bankām. Tas var samazināt kreditēšanas intensitāti un negatīvi ietekmēt ekonomikas izaugsmi, kā arī vājināt banku gatavību nākamajām krīzēm, secina Eiropas Centrālā banka (ECB)*.

Politiķu apspriestā ideja par virspeļņas nodokli bankām Latvijā bieži vien tiek saistīta ar vēlmi veicināt kreditēšanu. Uzreiz jāsaka, ka, ieviešot šādu maksājumu, proti, izņemot no bankām daļu to kapitāla, visdrīzāk tiks panākts tieši pretējs efekts – kreditēšana paliks esošajā līmenī vai saruks. Galvenie iemesli – pirmkārt, bankas kapitāla apjoms nosaka to, cik aktīvi banka spēj izsniegt kredītus. Mākslīgi samazinot potenciālo peļņu, bankām tiek dots signāls būt piesardzīgākām kreditēšanā. Otrkārt, jauna nodokļa ieviešana liks bankām meklēt citus avotus, lai stiprinātu kapitāla bāzi, gatavojoties nākamajām krīzēm. Mēs zinām, ka ekonomika attīstās cikliski, un tas, ka šobrīd, neskatoties uz Krievijas īstenoto karu Ukrainā, mēs prognozējam IKP kāpumu un algu pieaugumu, nozīmē tikai vienu – bankas jau gatavojas nākamajam ekonomikas ciklam. Treškārt, šāds nodoklis vietējiem un ārvalstu investoriem mazinās vēlmi ieguldīt bankās, jo tiek mākslīgi samazināts banku potenciālais ienesīgums.