Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja astoņu Latvijas būvnormatīvu par betona, tērauda, mūra, koka, tērauda un betona kompozīto, alumīnija, seismiski izturīgu būvkonstrukciju projektēšanu un ģeotehnisko projektēšanu apvienošanu vienā.

Ekonomikas ministrijā (EM) norāda, ka šobrīd būvkonstrukciju projektēšanas būvnormatīvos, piemēram, Latvijas būvnormatīvā "Betona būvkonstrukciju projektēšana", ir noteikts tikai, ka attiecīgās konstrukcijas projektē atbilstoši noteiktai Eirokodeksa projektēšanas standartu saimei.

Atsevišķos gadījumus būvnormatīvos papildus ir iekļautas Eirokodeksa nacionālajos pielikumos jau ietvertās prasības, tās dublējot. Vienlaikus spēkā esošajos būvnormatīvos nav noteiktas prasības vairākām būvkonstrukcijām, piemēram, stikla konstrukcijām, tentu konstrukcijām, kurām tiek pielietotas oglekļa šķiedru materiāla troses, un citām konstrukcijām.

Noteikumu projekts nosaka, ka būvprojekta būvkonstrukciju daļu projektē atbilstoši adaptētiem Eirokodeksa standartiem un to nacionālajiem pielikumiem. Eirokodeksa standartu nacionālos pielikumus izstrādā un pārskata būvniecības jomas organizācijas SIA "Latvijas standarts" standartizācijas komitejās atbilstoši standartu izstrādes kārtībai.

Paredzēts, ka būvkonstrukciju projektēšanā būs piemērojami arī citi Latvijas valsts standarti, kas publicēti piemērojamo standartu sarakstā nacionālās standartizācijas institūcijas tīmekļvietnē "www.lvs.lv".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzu sērijveida paneļu ēku normatīvais ekspluatācijas laiks ir vidēji 50 gadu – tas nozīmē, ka dzīvojamajām ēkām, kas celtas 1974. gadā vai agrāk, šis termiņš ir pienācis šogad – 2024. gadā, īsi un lakoniski konstatēts Latvijas Stratēģiju un ekonomikas risinājumu institūta (LaSER) jaunākajā pētījumā Rīgas metropole 2040: pārvaldāma, dzīvojama, inovatīva, kas klajā nācis oktobrī.

Blokmājas Rīgā – cik to ir?

Lai saprastu un apzinātu problēmu, vispirms ir jānonāk pie rezultāta vismaz divos ceļos, un to arī darījām. Saprotams, ka padomju laikā būvētās mājas ir ne tikai Rīgā, tādēļ, lai nonāktu pie ticama rezultāta, izmantojām ne tikai LaSER pētījuma datus, bet nodrošinājāmies ar vispārīgiem Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem par visas Latvijas mājokļiem. Lai atlasītu mājokļus, kas atbilst prasībai «padomju laikā celta daudzdzīvokļu māja», ņēmām visus reģistrētos mājokļus – gan dzīvokļus, gan privātmājas –, kas ir apdzīvoti un kuros ir centrālapkure. Šāda atlase satur nelielu kļūdu, jo arī lielajās pilsētās tiek celtas privātmājas ar centrālapkuri, tomēr kļūda pret kopskaitu ir neliela, turklāt netiek pētīti lauku apvidi, kur privātmājas ir pārsvarā. No šīs atlases redzams, ka Rīgā atrodas gandrīz puse mājokļu ar centrālapkuri no visiem Latvijas apdzīvotajiem mājokļiem ar centrālapkuri. Proti, var secināt, ka mazākā daļa no visām daudzdzīvokļu mājām atrodas Rīgā. Zināms, ka lielākais vairums paneļu namu ir celti laikā 1961. līdz 1990. gadam. Lai arī CSP atlase piedāvā būvniecības laiku no 1981. līdz 2000. gadam, ir zināms, ka šī perioda otrajā desmitgadē praktiski nekas netika uzcelts. Tādējādi iegūstam, ka aptuveni divas trešdaļas no Rīgas apdzīvotajiem mājokļiem ar centrālapkuri ir mājas, kuru būvniecības termiņš ir no 1961. līdz 1990. gadam, turklāt pēdējā piecgade būvniecībā bija pasīvāka. Tie ir aptuveni 180 tūkstoši mājokļu, un pieņemot, ka vidējais blokmājas dzīvokļu skaits ir ap 30, iegūstam 6000 māju. Arī LaSER pētījumā tiek konstatēts, ka 72% Rīgas iedzīvotāju dzīvo paneļu namos, kas celti no 1958. līdz 1985. gadam, un kopumā Rīgas pilsētā ir 6000 padomju laikos celtu sērijveida paneļu namu. Proti, no visiem avotiem iegūstam līdzīgu rezultātu un par nosaukto problēmas apmēru varam būt pārliecināti.

Komentāri

Pievienot komentāru