Baltijas valstis Eiropas Savienības (ES) fondu apguvē iepriekšējā plānošanas periodā no 2007. līdz 2014. gadam ir bijušas vissekmīgākās dalībvalstis, savukārt vissliktāk ar fondu apguvi veicies Rumānijai un Bulgārijai, liecina starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG pētījums par ES struktūrfondu finansējuma izlietojumu Centrālās un Austrumeiropas (CAE) reģionā.
Pētījumā iekļauti dati par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), Kohēzijas fonda (KF) un Eiropas Sociālā fonda (ESF) budžeta plānošanas ietvaru laikposmam no 2007. līdz 2014. gadam.
«Latvija, Lietuva un Igaunija ES fondu apguves ziņā 2007.-2014. plānošanas periodā ir bijušas starp vadošajām CAE valstīm. Tajā skaitā Baltijas valstīm ir vismazākā starpība starp noslēgtajiem līgumiem un izmaksāto finansējumu, kas ir ļoti būtisks fondu apguves administrēšanas efektivitātes un lietderības rādītājs (Igaunija – 11%, Lietuva – 12%, Latvija – 19%). ES fondu finansējums pasaules ekonomikas krīzes periodā kopumā ir bijis nozīmīgs atbalsts CAE valstīm, pārvarot ekonomikas lejupslīdes radītās sekas. CAE valstīm kopējais pieejamais finansējums plānošanas periodā veidoja 11% - 24% no 2014. gada IKP. Saskaņā ar LR Finanšu ministrijas datiem, ES fondu investīcijas sekmējušas Latvijas IKP pieaugumu vidēji par 1,1%. Tostarp Latvijā šajos astoņos gados par ES fondu līdzekļiem rekonstruēti 784,7 km ceļu un ielu, kā arī 52 km dzelzceļa. Pārkvalificēti un tālākizglītoti vairāk nekā 148,6 tūkstoši darba meklētāju, savukārt 205,5 tūkstoši bezdarbnieku iesaistīti sabiedrībai derīgos darbos. Finansējumu ieguvuši 153 pētniecības projekti, vairāk nekā tūkstotis jauno uzņēmumu saņēmuši atbalstu biznesa inkubatoros, un 2163 projekti atbalstīti dalībai starptautiskās nozares izstādēs,» norāda KPMG Baltics SIA Vadības un risku konsultāciju nodaļas vecākā menedžere Anda Drožina.
Abas kaimiņvalstis Latviju ir nedaudz apsteigušas izmaksātā finansējuma apjoma ziņā, savukārt Latvija tās abas apsteidz pēc noslēgto līgumu īpatsvara. Latvijā līdz 2014. gada nogalei bija noslēgti 105% paredzēto līgumu (Igaunijā arī 98%, bet Lietuvā – 100%), savukārt izmaksātā finansējuma apmērs veidoja 86% (Igaunijā – 87% un Lietuvā – 88%). Noslēgto līgumu ziņā Latvija uzrāda vidējo CAE rādītāju (105%), bet izmaksātā finansējuma ziņā atrodas ceturtajā vietā aiz Lietuvas, Igaunijas un Ungārijas (vidēji reģionā – 77%).
Kopumā 2007.-2014. gada plānošanas periodā CAE reģiona valstīm no fondiem bija pieejami 174,72miljardi eiro, kas ir vidēji 15,5% no reģiona valstu gada iekšzemes kopprodukta. Vislielāko finansējumu saņēma Polija (38,2%), Čehija (14,9%) un Ungārija (14,2%). Savukārt Baltijas valstīm atbilstoši bija pieejami 3,8% Lietuvai, 2,6% Latvijai un 1,9% Igaunijai. Latvijai pieejamais finansējums bija 4,53 miljardi eiro, Igaunijai – 3,4 miljardi eiro, bet Lietuvai – 6,78 miljardi eiro. Neskatoties uz salīdzinoši nelielo finansējuma kopsummu, pieejamais budžets uz vienu iedzīvotāju pārsniedza reģiona vidējo radītāju – 1996 eiro (Latvijā – 2278 eiro, Lietuvā – 2302 eiro, Igaunijā - 2 588 eiro).
Astoņos gados kopumā atbalsta saņēmēji CAE bija parakstījuši līgumus par 181,53 miljardiem eiro jeb 105% no plānošanas periodā paredzētā finansējuma. Līdz 2014. gada beigām 77% jeb 131,2 miljardi eiro, par ko bija noslēgti līgumi, jau bija nonākuši pie atbalsta saņēmējiem.
