Vēl arvien zaļās enerģijas un koģenerācijas atbalstā izmaksātās summas ir ievērojamas – 2017.gadā tie ir 289,2 miljoni eiro. Ir nepārprotami skaidrs, ka pašreizējais OIK finansēšanas modelis ir morāli bankrotējis un sabiedrība to nav gatava akceptēt, norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.
Ekonomikas ministrija drīz sasniegs OIK sistēmas ierobežošanas iespēju griestus. OIK saistības ir daļēji atpirktas, ir novērsta pārsubsidācija, kā arī tūlīt tiks ieviests precīzs uzraudzības un pārkāpumu novēršanas mehānisms nākotnei. «Esmu jau izteicis aicinājumu veidot augsta līmeņa ekspertu grupu, kuras uzdevums būtu meklēt risinājumus, kā atteikties no vēsturiskās, neefektīvās OIK sistēmas un izveidot tādu, kas atbilst sabiedrības nākotnes interesēm,» uzsver A.Ašeradens.
Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē publicēta informācija par elektroenerģijas obligātā iepirkuma (OI) ietvaros komersantiem izmaksātajām summām 2017. gadā. Publicētā informācija ietver visu komersantu nosaukumus, kuri iepriekšējā gadā pārdevuši elektroenerģiju OI ietvaros vai saņēmuši garantētu maksu par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu, elektrostaciju atrašanās vietas, uzstādītās jaudas, kā arī saņemtā atbalsta apmēru.
Kopējā summa, kas 2017. gadā samaksāta elektroenerģijas ražotājiem par OI ietvaros no 403 elektrostacijām iepirkto elektroenerģiju pēc subsidētās elektroenerģijas nodokļa (SEN) ieturēšanas, ir 193,6 milj. EUR, t.sk.:
- 51,2 milj. EUR izmaksāti 94 dabasgāzes koģenerācijas elektrostacijām ar jaudu līdz 4 MW;
- 62 milj. EUR izmaksāti 57 biogāzes elektrostacijām;
- 52,4 milj. EUR izmaksāti 55 biomasas elektrostacijām;
- 13 milj. EUR izmaksāti 53 vēja elektrostacijām;
- 15 milj. EUR izmaksāti 144 hidroelektrostacijām ar jaudu līdz 5 MW.
Tāpat 5 koģenerācijas stacijām 2017. gadā izmaksāta garantētā maksa par elektrostacijā uzstādīto jaudu pēc SEN ieturēšanas 95,6 milj. EUR apmērā, t.sk.:
- 90,7 milj. EUR izmaksāti 4 dabasgāzes koģenerācijas elektrostacijām;
- 4,9 milj. EUR izmaksāti 1 biomasas koģenerācijas stacijai.
«Šie OIK miljoni kā iedzīvotāju un uzņēmēju maksājums ir jālikvidē, vienlaikus rodot mehānismu, kādā veidā valstī turpināt attīstīt zaļās enerģijas un atjaunojamo energoresursu ražošanu. Arī Eiropas Savienības enerģētikas politikas veidotāji aizvien skaļāk runā par atteikšanos no pārrobežu aizliegumiem, daudziem un atšķirīgiem atbalsta mehānismiem un tirgu kropļojošām subsīdijām. Zaļās enerģijas ieviešanai ir jāmeklē inovatīvi, efektīvi un tālredzīgi risinājumi, iespējams, uz tirgus principiem balstīti, nevis finansēti no valsts subsīdijām un iedzīvotāju maksājumiem,» uzskata ministrs.