Jaunu vilcienu depo Vagonu parkā, Rīgā, varētu uzbūvēt trīs līdz četru gadu laikā, sacīja AS "Pasažieru vilciens" (PV) valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors.

Viņš skaidroja, ka saskaņošanai ir nodots Satiksmes ministrijas (SM) informatīvais ziņojums, kas paredz īstenot depo projekta pirmo kārtu, kas tostarp ietver jauna depo "Vagonu parks" būvniecību un jauno "Škoda" elektrovilcienu kapitālo remontu veikšanai nepieciešamo funkcionalitāti PV remonta bāzē "Zasulauks" Kandavas ielā.

"Informatīvā ziņojuma apstiprināšanas gadījumā tiks sākta šī projekta izstrāde pēc projektē un būvē modeļa. Līdz ar to pašreizējais plāns paredz, ka trīs līdz četru gadu laikā var uzbūvēt depo," norādīja Nešpors.

Viņš sacīja, ka primāri šis depo būtu domāts elektrovilcienu apkopei. Patlaban apkopes tiek veiktas esošajā Vagonu parka depo, kas tika būvēts veco elektrovilcienu vajadzībām un ir tehnoloģiski atšķirīgs.

Latvijā ir nogādāti visi 32 Čehijas uzņēmumā "Škoda Vagonka" ražotie jaunie elektrovilcieni, pastāstīja AS "Pasažieru vilciens" (PV) valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Raitis Nešpors.

Viņš informēja, ka patlaban notiek 31.vilciena pieņemšanas process, kas tuvākajā laikā tiks pabeigts, savukārt 32.vilciens ir komplektēšanas stadijā.

Komentējot iespējamos līgumsodus Čehijas uzņēmumam par vilcienu piegāžu kavējumiem, Nešpors sacīja, ka līgums un tā izpilde vēl turpinās, jo pēdējais vilciens vēl nav pieņemts. "Tāpat ir jāsaprot kara Ukrainā radītā ietekme, kura turpinās. Līdz ar to mēs nevaram noliegt, ka kavējumi ir bijuši. "Škoda Vagonka" ir iesniegusi savus argumentus kavējumiem, kāpēc tie ir notikuši," teica Nešpors, piebilstot, ka attiecīgie argumenti ir jāizvērtē.

Savukārt jautāts par gatavību gaidāmajai ziemas sezonai, viņš teica, ka uzņēmums no kļūdām mācās, tostarp ir izveidots dispečeru centrs, kura neesamība pērn decembrī un šogad janvārī neļāva operatīvi atrisināt problēmas, kas radās vilcieniem. "Pietrūka koordinēta un operatīva darbība ar visām iesaistītajām pusēm," sacīja Nešpors.

Lai mazinātu publisko spiedienu AS “Pasažieru vilciens” (PV) komandai, AS “Pasažieru vilciens” valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis pieņēmis lēmumu atkāpties no amata, informē PV.

Šodien līnijā Rīga-Tukums un saistītajās līnijās tika ietekmēta vilcienu kustība, tā atjaunota plkst. 8.28.

“Šī rīta reisu atcelšanas vai kavēšanās iemesls nav saistīts ar jauno ritekļu uzticamību, bet gan ar problēmām dzelzceļa infrastruktūrā. Proti, tika konstatēti strāvas padeves pārrāvumi," norāda R.Grigulis.

Februārī tika atjaunota vilcienu kustības precizitāte 98,6%, kas ir iepriekšējā gada līmenī, 17 jaunie elektrovilcieni ir pieejami satiksmei un otro mēnesi pēc kārtas mums ir pieaugošs pārvadāto pasažieru skaits.

“Krīze ir pārvarēta. Tomēr šī rīta incidents rāda, ka mēs nevaram mazināt modrību, katram darbiniekam no konduktora līdz valdes loceklim jārīkojas precīzi pēc izstrādātā risku mazināšanas plāna ar visaugstāko atbildību. Transporta nozarē nemainīgi saglabāsies dažāda rakstura incidenti un tikai no saskaņotas darbības ik dienu, stundu, minūti, ir atkarīgs vai atrisinām to labākajā veidā,” skaidro Grigulis.

Lai efektīvāk cīnītos ar vandalismu, tajā skaitā vilcienu nelikumīgu apzīmēšanu, pasažieru vilciena pārvadātājs “Vivi” no oktobra savu teritoriju apsargāšanai sācis izmantot dronu tehnoloģijas.

Jaunais apsardzes risinājums spēj darboties 24/7 režīmā, nodrošinot daudz plašākas iespējas teritoriju monitorēšanā, kā arī savlaicīgāku operatīvās informācijas sniegšanu un reaģēšanu.

Neskatoties uz vadalisma gadījumu skaita nelielu kritumu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vilciena pārvadātājs “Vivi” joprojām saskarās ar situācijām, kad atsevišķas personas, nesankcionēti iekļūstot pārvadātāja apsaimniekotajās teritorijās, mēģina veikt tajās novietoto vilcienu nelikumīgu apzīmēšanu. Lai arī daļā gadījumu apsardzes darbinieki savlaicīgi pamana pārkāpējus un novērš noziedzīga nodarījuma paveikšanu, vandaļiem vēlme atgriezties un īstenot iecerēto nereti saglabājas. Tādēļ, lai nodrošinātu pārvadātāja teritoriju efektīvāku uzraudzīšanu un daudz operatīvāku informācijas nodošanu apsardzes darbiniekiem un policijai, ”Vivi” savu objektu apsargāšanai sācis izmantot dronu tehnoloģijas.

Čehijas uzņēmums "Škoda Vagonka" prezentējis potenciālo risinājumu horizontālai un vertikālai divriteņu novietošanai jaunajos elektrovilcienos, informē AS "Pasažieru vilciens" (PV) pārstāvji.

PV papildina, ka "Škoda Vagonka" prezentējusi iespēju divriteņus novietot gan horizontāli, gan vertikāli.

Tāpat plānots, ka velosipēdu statīvus ierīkos visos 32 jaunajos elektrovilcienos, katrā sastāvā paredzot vietas 12 riteņiem - katrā galvas vagonā pa sešiem.

Lai vienotos par gala variantu, "Škoda Vagonka" pēc velosipēdu entuziastu iesniegtajiem priekšlikumiem par āķu formu turētājiem piedāvās pilnveidotu iespējamo velonovietņu priekšlikumu, kas ļautu izvēlēties velosipēda novietošanas veidu.

Savukārt pēc gala risinājuma apstiprināšanas un vienošanās par projekta tehnisko specifikāciju aptuveni divos līdz trīs mēnešos sāksies velosipēdu novietņu ražošana un pēc tam pakāpeniska to uzstādīšana jaunajos vilcienos.

AS "Pasažieru vilciens" akcionāru sapulcē 25.janvārī apstiprināta kompānijas pagaidu padome, informē Satiksmes ministrijā (SM).

Par padomes priekšsēdētāju ievēlēts AS "Sakret Holdings" padomes priekšsēdētāja vietnieks Artis Grinbergs, savukārt par padomes locekļiem ievēlēti SM Aviācijas departamenta direktors Artūrs Kokars un uzņēmējs Mikus Ozols.

Padome savas pilnvaras pildīs līdz atklātā konkursā tiks izvēlēti jauni uzņēmuma padomes locekļi. Konkursu uz "Pasažieru vilciena" padomes locekļu amatiem ministrija plāno izsludināt tuvākajā laikā.

A.Grinbergs ieņem Domnīcas "Certus" padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu. Pirms tam viņš strādājis par Veselības ministra padomnieku digitālās transformācijas jautājumos, Ekonomikas ministra padomnieku ekonomikas jautājumos, kā arī ieņēmis citus amatus.

AS "Pasažieru vilciens" apgrozījums pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 59,777 miljoni eiro, kas ir par 14,4% vairāk nekā 2022.gadā, savukārt kompānijas peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) pieauga par 39,8% - līdz 844 579 eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija.

2023.gadā "Pasažieru vilciens" pārvadāja 17,134 miljonus pasažieru, kas ir par 9,2% vairāk nekā 2022.gadā.

"Pasažieru vilciena" ieņēmumi no pasažieru pārvadājumiem 2023.gadā veidoja 20,7 miljonus eiro, kas ir par diviem miljoniem eiro jeb 11% vairāk nekā 2022.gadā.

Pērn maksas pasažieru tirgus daļa veidoja 45,4%, kas ir par 1,2 procentpunktiem vairāk nekā 2022.gadā. Savukārt vilcienu piepildījums 2023.gadā sasniedza 49,1%, kas ir par 2,1 procentpunktiem vairāk nekā 2022.gadā.

Vilcienu precizitāte jeb rādītājs, kas apliecina, cik reisu ir izpildīti saskaņā ar vilcienu kustības grafiku, 2023.gadā bija 98,4%, kas ir par 0,4 procentpunktiem mazāk nekā 2022.gadā.

Lai uzņēmums ilgtermiņā būtu veiksmīgs un nepazustu lielajā tirgus piedāvājumā, tam jāspēj būt atšķirīgam un piedāvāt saviem klientiem to, ko nepiedāvā konkurenti, domā Raitis Mjaņa, SIA VIDI Woods izpilddirektors.

Ikvienam uzņēmējam ir jāsaprot, kas ir viņa konkurētspējas priekšrocības - kas ir tās rozīnītes, ko viņi var likt virsū uz savas kūkas un atšķirties no pārējiem, teic R.Mjaņa. Tāpat liela loma biznesa veiksmes stāstā ir arī labu attiecību veidošanai - gan ar saviem klientiem un sadarbības partneriem, gan ar darbiniekiem. Mēs esam par atklātību - uzskatu, ka atklāts bizness būs arī veiksmīgs bizness, jo tādā veidā uzņēmējs parāda, ka viņam var uzticēties un viņš būs labs sadarbības partneris, secina VIDI Woods izpilddirektors.

Jādara vairāk

Jau kopš agras bērnības es sapņoju kļūt par vadītāju, teic R.Mjaņa. “Skolas laikos aktīvi spēlēju florbolu un mans mērķis vienmēr bija sasniegt maksimāli labāko rezultātu un uzvarēt. Pat ja laukumā neveicās tik labi, cik gribētos, es mēģināju būt tas cilvēks, kurš motivēja un iedvesmoja savus komandas biedrus nemest plinti krūmos, nepadoties un darīt vēl vairāk. Tad neizpalika arī rezultāts, kas mani ļoti priecēja un deva gandarījuma sajūtu. Principā tā bija pirmā pieredze, kas lika man saprast, ka mani ļoti aizrauj cilvēku vadība, ar ko vēlāk saistīju arī savu profesionālo darbību,” atzīmē R.Mjaņa, kurš, pēc vidusskolas absolvēšanas, iestājās Biznesa augstskolā Turība, lai apgūtu uzņēmējdarbības vadību.Raitis ir viens no tiem cilvēkiem, kurš vienmēr tur savu doto vārdu, norāda Gints Lapsa, zemnieku saimniecības Granti īpašnieks un bijušais R.Mjaņas studiju biedrs.

Pasažieru vilciens starp Viļņu un Rīgu kursēs katru dienu, ceļā pavadot nedaudz ilgāk kā četras stundas, aģentūru LETA informēja Lietuvas valsts dzelzceļa grupas "Lietuvos geležinkeliai" pārstāvji.

Lietuvas pasažieru vilcienu operatora "LTG Link" vilciens no rīta dosies ceļā no Viļņas, bet pēcpusdienā - no Rīgas. Pirmais braucienu notiks jau 27.decembrī.

Vilciens no Viļņas izbrauks katru dienu plkst.6.30, no Kaišadores - plkst.7.14, no Šauļiem - plkst.8.51, no Jonišķiem - plkst.9.30. Jelgavā vilciens ieradīsies plkst.10.06, bet Rīgas Centrālajā stacijā - plkst.10.43.

No Rīgas uz Viļņu vilciens katru dienu aties plkst.15.28, no Jelgavas - plkst.16.08, Šauļos vilciens ieradīsies plkst.17.21, bet Viļņā - plkst.19.51.

Uzņēmuma pārstāvji skaidro, ka "LTG Link" pašlaik veic sagatavošanās darbus jaunajam maršrutam, jau nākamās nedēļas sākumā sniegs klientiem visu būtisko informāciju par vilcienu reisiem un uzsāks biļešu tirdzniecību.

Satiksmes ministrija (SM) saskaņošanai iesniegusi informatīvo ziņojumu, kurā piedāvā 2021.-2027.gada Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta periodā izveidot 1520 mm (milimetru) jeb jau tagad Latvijā esošajā sliežu ceļu platumā savienojumu no Rīgas Centrālās pasažieru stacijas līdz Rīgas lidostai pirms "Rail Baltica" projekta pirmās kārtas pabeigšanas, savukārt finansējumu plāno piesaistīt, pārdalot ES fondu finansējumu no citiem SM infrastruktūras projektiem, tostarp bateriju elektrovilcienu iegādes.

Ziņojumā teikts, ka ir izstrādāts optimizēts tehniskais risinājums dzelzceļa savienojuma izveidei no Rīgas Centrālās stacijas līdz Rīgas lidostai, kā arī, uzlabojot esošo pasažieru vilcienu kustību savienojumā no Rīgas centra līdz multimodālai pasažieru stacijai "Daugavkrasti" Salaspilī, tādējādi nodrošinot iespēju savienoties ar "Rail Baltica" 1435 mm līniju, teikts ziņojumā.

Līdz ar to sākotnējā fāzē pa "Rail Baltica" kursējošie starptautiskie ātrvilcieni Rīgā neienāks, bet piestās Salaspilī. SM valsts sekretāra vietniece "Rail Baltica" jautājumos Kristīne Malnača tomēr uzsvēra, ka pieņēmums par Salaspili ir pāragrs, jo pagaidām nevar apgalvot, ka Eiropas platuma sliežu ceļš netiks izbūvēts Rīgā. "SM vēl iesniegs Ministru kabinetam "Rail Baltica" ieviešanas scenāriju un tas būs Ministru kabineta lēmums. Pagaidām SM piedāvā no pašlaik pieejamajiem ES fondu līdzekļiem izdarīt visu iespējamo, lai uzlabotu pasažieriem pieejamās iespējas," sacīja Malnača.

Jaunie elektrovilcieni piektdien, 15.decembrī, sāks kursēt uzreiz vairākos maršrutos, pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja AS "Pasažieru vilciens" valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis.

Viņš norādīja, ka Čehijas uzņēmums "Škoda Vagonka" ir gatavs nodot "Pasažieru vilcienam" kopumā 15 jaunos elektrovilcienus, un vēl joprojām notiek šo vilcienu pieņemšanas process.

Vienlaikus Grigulis atzīmēja, ka mērķis ir 15.decembrī jaunos vilcienus ieviest uzreiz vairākos maršrutos.

Tāpat kompānijas vadītājs minēja, ka visus 32 jaunos elektrovilcienus Čehijas uzņēmums paredzējis piegādāt "Pasažieru vilcienam" līdz nākamā gada vidum. "Skatīsimies, lai viņi arī pieturas pie šī plāna," piebilda Grigulis.

Tāpat viņš pastāstīja, ka līdz ar jauno elektrovilcienu ieviešanu vecie vilcieni vairs netiks izmantoti pasažieru pārvadāšanai. "Vecie jeb esošie vilcieni jau būs ļoti reta parādība," teica Grigulis.

Gan ar zīmolu "Vivi" strādājošais Latvijas pasažieru vilcienu operators "Pasažieru vilciens", gan ar zīmolu "Elron" strādājošais Igaunijas pasažieru vilcienu operators "Eesti Liinirongid" ir ieinteresēti sākt satiksmi starp Rīgu un Tartu, raksta Igaunijas sabiedriskās raidorganizācijas ERR portāls.

Tas vēsta, ka "Elron" satiksmi šajā maršrutā varētu sākt šā gada otrajā pusē.

Portāls arī norāda, ka joprojām spēkā ir arī Latvijas piedāvājums, kas sola satiksmi šajā maršrutā sākt drīzāk un lētāk.

Latvija jau sen piedāvājusi ar saviem vilcieniem organizēt vilcienu satiksmi maršrutā Rīga-Tartu par 250 000 eiro gadā, taču Igaunijas lēmumu pieņēmēji norādījuši, ka šim dzelzceļa savienojumam neesot naudas un pēc tā neesot vajadzības, raksta ERR.

"Mēs neesam saņēmuši nekādu atbildi," ERR citē "Pasažieru vilciena" valdes priekšsēdētāja Rodžera Jāņa Griguļa teikto.

"Pirms [sava] piedāvājuma iesniegšanas mēs rūpīgi strādājām. Mēs esam veikuši visus pasākumus no savas puses, mūsu vilcieni pat ir aprīkoti ar nepieciešamajiem radio raidītājiem starptautiskajiem savienojumiem," sacījis Grigulis.

Jauno elektrovilcienu "Škoda Vagonka" radītās pasažieru pārvadājumu krīzes dēļ nolēmusi atkāpties AS "Pasažieru vilciens" (PV) padome, vienlaikus gan norādot uz slikto infrastruktūru, kas ir AS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) pārziņā, informēja PV Komunikācijas un mārketinga daļas vadītāja Sigita Zviedre, atsaucoties uz PV padomes priekšsēdētāju Sandi Šteinu.

Pēc Šteina paustā, atbildība par jauno elektrovilcienu radītās krīzes risināšanu sniedzas ārpus PV padomes pilnvarām. Paziņojumā par padomes atkāpšanos Šteins norāda uz ilgstoši novārtā atstātu dzelzceļa infrastruktūru - elektrotīkliem, sliežu ceļiem un peroniem, kas neesot pielāgoti jauno elektrovilcienu izmantošanai, kā arī uz nefunkcionējošu pasažieru apziņošanas sistēmu stacijās un uz peroniem.

Tikai janvāra pirmajās trīs nedēļās vien jaunajiem elektrovilcieniem ir konstatēti 26 A līmeņa defekti, kuru dēļ nav pieļaujama vilcienu tālāka ekspluatācija, taču pirms elektrovilcienu laišanas tirgū tādu vilcienu atbilstību prasībām ir apliecinājusi sertificējošā institūcija, uzsver Šteins.

Līdz vasarai, kad Tartu notiks plašākie Eiropas Kultūras galvaspilsētas programmas pasākumi, pasažieru vilcienu satiksmi starp Rīgu un Tartu nav iespējams nodrošināt, un, kā apgalvo Igaunijas valstij piederošais pasažieru vilcienu operators "Eesti Liinirongid", kas strādā ar zīmolu "Elron", tādu maršrutu var izveidot ne agrāk kā rudenī, vēsta reģionālais laikraksts "Tartu Postimees".

Pasažieru vilcienu satiksmes starp Tartu un Rīgu nodrošināšana drīzumā nav iespējama, lai gan Igaunijas Klimata ministrija šim mērķim piešķīrusi 300 000 eiro.

"Elron" valdes loceklis Merts Ērenpreiss norādīja, ka ierasti vilcienu kursēšanas grafiki tiek sagatavoti ilgam laikam uz priekšu. Lai varētu sākt satiksmi starp Tartu un Rīgu, "Elron" izmantotie vilcieni "Stadler Flirt" ir jāsertificē darbībai Latvijā. To veic ar Eiropas Dzelzceļa aģentūras starpniecību. Latvijā jāveic arī vilcienu izmēģinājuma braucieni.

Otrs jautājums ir par tāda maršruta darbības modeli, piemēram, vai Igaunijas mašīnists var vadīt vilcienu bez Latvijas mašīnista atrašanās blakus. "Elron" maršruta izveidē ir jāsadarbojas ar Latvijas pasažieru vilcienu operatorkompāniju "Pasažieru vilciens", kas strādā ar zīmolu "Vivi", raksta "Tartu Postimees".

Lietuvas valsts dzelzceļa grupas "Lietuvos geležinkeliai" pasažieru pārvadājumu meitasuzņēmums "LTG Link" šodien sāk vilciena reisus starp Viļņu un Rīgu, informēja "Lietuvos geležinkeliai" pārstāvji.

"LTG Link" vilciens no rīta dosies ceļā no Viļņas, bet pēcpusdienā - no Rīgas. Brauciens starp abām galvaspilsētām ilgs aptuveni četras stundas un 15 minūtes, kas ir līdzīgi, kā braucot ar automašīnu.

Vilciens no Viļņas izbrauks katru dienu plkst.6.30, no Kaišadores - plkst.7.14, no Šauļiem - plkst.8.51, no Jonišķiem - plkst.9.30. Jelgavā vilciens ieradīsies plkst.10.06, bet Rīgas Centrālajā stacijā - plkst.10.43.

No Rīgas uz Viļņu vilciens katru dienu aties plkst.15.28, no Jelgavas - plkst.16.08, Šauļos vilciens ieradīsies plkst.17.21, bet Viļņā - plkst.19.51.

Ar vilciena pirmo reisu šodien vizītē Rīgā ieradīsies Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte un satiksmes ministrs Marjus Skodis.

Lietuvas valsts pasažieru vilcienu operatora "LTG Link" tiešā reisa vilciena biļetes no Viļņas uz Rīgu ir izpārdotas līdz šā gada 31.decembrim, liecina informācija "LTG Link" mājaslapā.

Savukārt virzienā no Rīgas uz Viļņu vilciena biļetes vēl ir pieejamas pirmajam reisam, kas paredzēts 27.decembrī, bet 29.decembrī, 30.decembrī un arī 1.janvārī biļetes arī no Rīgas ir izpārdotas.

LETA jau rakstīja, ka pirmdien, 18.decembrī, sākās biļešu tirdzniecība braucieniem vilcienā starp Viļņu un Rīgu. Standarta un pirmās klases vilciena biļetes var iegādāties pasažieru vilcienu operatora "LTG Link" mājaslapā "www.LTGLink.lt" un mobilajā lietotnē.

Standarta biļetes cena braucienam ir 24 eiro. Vienlaikus paredzēts, ka bērniem līdz sešu gadu vecumam, neaizņemot atsevišķu sēdvietu vilcienā, brauciens ir bezmaksas, bet bērniem vecumā no sešiem līdz 16 gadiem ir 30% atlaide.

AS “Latvenergo” padome par uzņēmuma valdes locekli iecēlusi Ilviju Boreiko, kura šī amata pienākumus pildīs līdz noslēgsies pastāvīgā valdes locekļa atlase.

AS "Latvenergo" valde strādā šādā sastāvā - AS “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste, valdes locekļi Ilvija Boreiko, Dmitrijs Juskovecs, Guntars Baļčūns, Harijs Teteris.

AS "Latvenergo" attīstības direktore Ilvija Boreiko atbilst attiecīgajam valdes locekļa kandidātam nepieciešamās profesionalitātes un kompetences kritērijiem un valdes locekles pienākumus pildīs līdz brīdim, kad Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteiktajā nominēšanas kārtībā padome amatā ievēlēs pastāvīgu valdes locekli. Atklāta pieteikšanās valdes locekļa amata kandidātu atlasei izsludināta 2024.gada 9.janvārī, kandidātu pieteikšanās noslēdzās 26.janvārī.

Pasažieru vilcienu satiksmes starp Viļņu un Rīgu pagarināšana līdz Tallinai ir atkarīga no Latvijas un Igaunijas amatpersonu lēmumiem, trešdien paziņoja Lietuvas satiksmes ministrs Marjus Skuodis.

Trešdienas rītā atklājot pasažieru vilcienu satiksmi starp Viļņu un Rīgu, Skuodis žurnālistiem teica, ka Latvija un Igaunija pašlaik diskutē par dzelzceļa satiksmi starp Rīgu un Tartu, kuram varētu pielāgot arī līnijas starp Viļņu un Rīgu kursēšanas grafiku.

"Man ir ļoti grūti runāt par projektiem, kurus tieši nevaru ietekmēt, jo vispirms par to ir jāvienojas Igaunijas un Latvijas pusei," trešdien Viļņā žurnālistiem sacīja Skuodis, atbildot uz jautājumu, vai pašreizējā valdības sasaukuma laikā varētu sākt pasažieru vilcienu satiksmi starp Viļņu un Tallinu.

"Jau notiek sarunas par savienojumu starp Rīgu un Tartu, un mums ir [dzelzceļa] savienojums no Tartu uz Tallinu. Ja tiks izveidots savienojums starp Rīgu un Tartu, es domāju, ka mēs varēsim pielāgot kustības grafikus [maršrutam Viļņa-Rīga]," klāstīja Lietuvas satiksmes ministrs.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētāja amatā uz laiku līdz atlases konkursa rezultātu paziņošanai iecelts AS "Pasažieru vilciens" padomes priekšsēdētājs Artis Grinbergs, aģentūru LETA informēja LDz pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka LDz padome pirmdien nolēma LDz valdes priekšsēdētāja amatā iecelt Grinbergu, bet līdzšinējo valdes priekšsēdētāju Rinaldu Pļavnieku nolemts iecelt valdes locekļa amatā. Vienlaikus darbu kompānijas valdē neturpinās Vita Balode-Andrūsa.

Atlases konkurss uz LDz valdes priekšsēdētāja amatu tiks izsludināts tuvākajā laikā.

LDz padomes priekšsēdētājs Andris Liepiņš skaidro, ka gan LDz, gan visa Latvijas transporta un loģistikas nozare ir nozīmīgu pārmaiņu un izaicinājumu procesā, un, piekrītot satiksmes ministra Kaspara Briškena (P) paustajam, viens no visas nozares, tostarp LDz uzdevumiem ir efektīvi pārorientēties no Krievijas tranzīta uz iekšzemes kravu pārvadājumiem un rietumvalstu izcelsmes kravām.

Jautājumā par elektrovilcieniem AS "Pasažieru vilciens" valde ir atbildīga par visu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" norādīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Viņš atgādināja, ka ir pagājuši apmēram trīs mēneši, kopš "slavenās vilcienu inaugurācijas ceremonijas, kur bija daudz pogu spiedēju", bet tagad šie pogu spiedēji pamukuši, kad jārunā par atbildību saistībā ar elektrovilcienu nedienām.

Rinkēvičs nākamajā nedēļā tiksies ar satiksmes ministru Kasparu Briškenu (P), lai pārrunātu satiksmes nozarē aktuālus jautājumus, tostarp elektrovilcienu problēmu. Satiksmes ministrija līdz šim 9.martu bija iezīmējusi kā laiku, kad vilcieniem būtu "jāsāk ripot, bet tie neripo", akcentēja prezidents.

"Pirmā atbildība, ko gribu redzēt un saprast, ko "Pasažieru vilciena" valde ir darījusi kopš 2017.gada. Viņi ir atbildīgi par visu," norādīja Rinkēvičs, ļaujot noprast, ka uzņēmuma valde varētu būt "pirmās galvas, kam jāripo" saistībā ar problēmām ar elektrovilcieniem.

RIX Rīgas lidosta pērn strādājusi ar būtisku apgrozījuma, apkalpoto pasažieru un lidojumu skaita pieaugumu un finanšu gadu noslēgusi ar 1,6 miljonu eiro peļņu, liecina uzņēmuma auditētais gada pārskats par 2023. gadu.

Uzņēmuma neto apgrozījums 2023. gadā sasniedza 72,5 miljonus eiro – par 25 % vairāk nekā 2022. gadā. Neto apgrozījuma pieaugumu sekmējis kopējais pasažieru skaita kāpums un jo īpaši tiešo pasažieru skaita pieaugums par gandrīz piekto daļu jeb 19 %. Ieņēmumi no aviācijas pakalpojumiem pērn veidoja 43,3 miljonus eiro, savukārt no neaviācijas pakalpojumiem – 29,2 miljonus eiro.

Apkalpoto pasažieru skaits Rīgas lidostā pērn sasniedza 6,6 miljonus ceļotāju jeb par 23 % vairāk nekā 2022. gadā. Vairāk nekā 78 % no visiem ceļotājiem bija tiešie pasažieri. Arī lidojumu skaits no un uz Rīgas lidostu pieaudzis par 12 %, – kopā apkalpoti 61,3 tūkstoši lidojumu.

Rīgas lidosta 2027.gadā plāno apkalpot deviņus miljonus pasažieru, trešdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Viņa norādīja, ka 2024.gadā Rīgas lidostā ir plānots apkalpot nedaudz vairāk kā septiņus miljonus pasažieru un, ņemot vērā, ka līdz šim šogad ir apkalpoti 4,5 miljoni pasažieru, šo mērķi lidosta arī sasniegs.

Odiņa atzīmēja, ka ļoti labi attīstās tranzīta pasažieru plūsma, šobrīd veidojot apmēram 25% no kopējā lidostā apkalpoto pasažieru skaita. Tostarp jaunie maršruti uz Balkānu valstīm ir nesuši labus rezultātus.

Lidostas vadītāja arī informēja, ka 2025.gadā Rīgas lidostā apkalpoto pasažieru skaits varētu sasniegt apmēram 7,4 miljonus, bet 2027.gadā lidostā varētu apkalpot deviņus miljonus pasažieru.

Jau ziņots, ka 2023.gadā Rīgas lidostā apkalpoja kopumā 6,631 miljonu pasažieru, kas ir par 23,2% vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika apkalpots 5,381 miljons pasažieru, taču par 15% mazāk nekā pirms Covid-19 pandēmijas 2019.gadā, kad lidostā tika apkalpoti 7,798 miljoni pasažieru.

Jaunie elektrovilcienu vagoni, kas atrodas uz Lietuvas-Polijas robežas, tiek vesti uz Latviju, aģentūrai LETA skaidroja "Škoda Group" pārstāvji, komentējot sociālajos tīklos izplatītās jauno elektrovilcienu vagonu bildes uz Lietuvas-Polijas robežas.

Tādējādi uzņēmuma pārstāvji apstiprina, ka bojātie elektrovilcieni netiek vesti atpakaļ uz Čehiju, kā arī vilcienu pēdējie montāžas darbi un tehniskās apkopes darbi notiks Rīgā "Škoda Group" speciālistu uzraudzībā.

"Škoda Group" pārstāvji arī uzsvēra, ka uzņēmums saskaņā ar līgumu turpina piegādāt jaunos elektrovilcienus uz Latviju, papildinot, ka jauno elektrovilcienu pārvadāšanu nodrošina uzņēmuma ārējais piegādātājs, kurš ievēro Starptautiskās autotransporta organizācijas (IRU) standartus.

Uzņēmums kopā ar AS "Pasažieru vilciens" turpina risināt tehniskās problēmas, lai nodrošinātu jauno vilcienu pieejamību pēc iespējas ātrāk, kā arī nodrošinātu efektīvu apmācību "Pasažieru vilciena" personālam jauno vilcienu apkalpošanai.

Valsts kontrole revīzijā konstatējusi virkni problēmu attiecībā uz darbībām, ko Satiksmes ministrija, VSIA "Autotransporta direkcija" un Sabiedriskā transporta padome veic, lai attīstītu sabiedriskā transporta pakalpojumus reģionālās nozīmes maršrutos.

Valsts kontroles revīzijā secināts, ka atbildīgās institūcijas sabiedriskā transporta maršrutus veido bez vienotas pieejas, neievēro normatīvo regulējumu par valsts garantējamo pakalpojumu apjomu, pilda normatīvajam aktam neatbilstošus lēmumus par maršrutiem, kuros pakalpojumus sniedz bez maksas, kā arī izvirza daļēji pamatotas sabiedriskā transporta pakalpojumu kvalitātes prasības.

Revidenti secinājuši, ka pašreizējā kārtība neveicina pasažieru pārsēšanos no privātā transporta uz konkurētspējīgu sabiedrisko transportu plānotajā apjomā.

Valsts kontrole norāda, ka reģionālās nozīmes pārvadājumos ar autobusiem gadā kopā tiek izpildīti ap 1,5 miljoni reisu. Valsts dotācija zaudējumu kompensēšanai pārvadātājiem šī pakalpojuma nodrošināšanai 2023.gadā bija 62,8 miljoni eiro. Vidēji lielākais dotāciju apmērs uz vienu pasažieri pārvadājumos ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutos 2023.gadā bija Latgales reģionā, sasniedzot četrus eiro uz pasažieri. Lai izpildītu attiecīgos reisus un līgumus, pārvadātājiem ir nepieciešami 1060 autobusi, turklāt līgumu darbības desmit gadu periodā 87% autobusu tiks aizstāti ar jauniem. Līdz šim iedzīvotājiem ir organizētas plašas braukšanas iespējas komfortablos autobusos, lai gan pieprasījums ir zems un valstij tas izmaksā dārgi.

Notikušas izmaiņas SIA “Preses Serviss” valdes locekļu sastāvā: līdzšinējā valdes priekšsēdētāja Jāņa Vaivoda vietā amata pienākumus pildīs SIA “Reitan Convenience Latvia” (“Narvesen” un “Caffeine”) vadītāja Dace Dovidena.

“Esam ļoti pateicīgi par Jāņa neatsveramo ieguldījumu, vadot Latvijā lielāko preses vairumtirdzniecības un piegādes uzņēmumu SIA “Preses Serviss” vairāk nekā 20 gadus. Viņa uzdevums bijis navigēt uzņēmumu preses tirgus mainīgajos vējos, gādājot par plašu, daudzpusīgu un aktuālu piedāvājumu Latvijas lasītājam. Vēlam veiksmi piepildīt visas nākotnes ieceres!” pauž Mariete Kristensone, SIA “Preses Serviss” mātesuzņēmuma “Reitan Convenience” izpilddirektore.

Jāņa Vaivoda pienākumus no 2024. gada 2. oktobra pildīs Dace Dovidena. Viņa turpinās pildīt SIA “Reitan Convenience Latvia” vadītājas pienākumus, vienlaikus uzņemoties atbildību arī par SIA “Preses Serviss”.