Akciju sabiedrības "Liepājas Autobusu Parks" (LAP) valde izprot Liepājas pilsētas pašvaldības publiski pausto lēmumu, ievērot "Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma" 7.panta 1.daļā likumā noteikto kārtību, un izvērtēt sava ieguldījuma lietderību kapitālsabiedrībā pašvaldības funkciju efektīvai izpildei.
Arī lielākais LAP privātā kapitāla investors SIA "LAP1R" respektē Liepājas pilsētas pašvaldības vēlmi iziet no biznesa jomas, kurā veiksmīgi darbojas un būtu jādarbojas privātiem uzņēmējiem, un ciena Liepājas pilsētas domi kā uzticamu sadarbības partneri.
LAP aicina citas Latvijas pašvaldības, kurām ir tieša līdzdalība pasažieru pārvadājumu komercsabiedrībās, veikt tādu pašu izvērtējumu.
Tiesiskais pamats publiskas personas kapitālsabiedrības dibināšanai vai līdzdalībai esošā kapitālsabiedrībā ir noteikts Valsts pārvaldes iekārtas likuma (VPIL) 88. pantā. Proti, atbilstoši VPIL 88.panta 1. un 2.daļai publiska persona savu funkciju efektīvai izpildei var dibināt kapitālsabiedrību, iegūt līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā, saglabāt līdzdalību, t.sk. paplašināt kapitālsabiedrības darbību, ja, veicot līdzdalības izvērtējumu, tiek pamatots, ka citā veidā nav iespējams efektīvi novērst tirgus nepilnību, radīt preces vai pakalpojumus, vai pārvaldīt īpašumus, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai.
Publiskas personas vai tai piederošas kapitālsabiedrības nepamatota iesaiste komercdarbībā, kas veikta bez rūpīga juridiskā un ekonomiskā izvērtējuma, var negatīvi ietekmēt konkurenci, tādējādi mazinot privāto komersantu motivāciju un iespējas veikt uzņēmējdarbību un bremzējot valsts ekonomisko attīstību.
Ir grūti izskaidrot, kādēļ pašvaldību kontrolētas kapitālsabiedrības, tādas kā, piemēram, SIA "VTU Valmiera", AS "CATA", SIA "Jēkabpils autobusu parks" un citi, nodarbojas ar pasažieru pārvadājumiem ārpus konkrēto pašvaldību administratīvajām robežām, turklāt iepirkumos par tiesību piešķiršanu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutu tīklā piesakās uz pakalpojumu sniegšanu citās pašvaldībās. Šīs pašvaldībām piederošās kapitālsabiedrības darbojas biznesā, kas nenodrošina attiecīgās pašvaldības funkciju, un aicinām šim faktam nopietnu uzmanību pievērst Konkurences padomi.
Igaunijā reģionālajos pasažieru pārvadājumos valsts un pašvaldības tirgu jau sen ir pametušas, un par tiesībām veikt pārvadājumu reģionālās nozīmes maršrutos konkurē privātā kapitāla komercsabiedrības. Piekrītam Liepājas pilsētas domes teiktajam, ka pašvaldību funkcija ir pārvadājumus organizēt nevis izpildīt.
Pašvaldību komercsabiedrības deformē konkurenci ļoti sarežģītajā pasažieru pārvadājumu tirgū. Būtu apsveicami, ja reģionālās nozīmes maršrutu tīklā konkurence kļūtu veselīgāka, un tirgus dalībnieki sacenstos pēc vienādiem noteikumiem.