No Latvijas pilsonībā uzņemtajiem pilsoņiem 74% ir krievi, 13% ukraiņi, 12% baltkrievi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības. 20% no pilsonībā uzņemtajām personām ir pamata, 53% - vidējā, bet 23% - augstākā izglītība.
Salīdzinot ar situāciju pirms gada, vērojama tendence, ka Latvijas pilsonību iegūst arvien varāk ārzemnieku – tā, piemēram, otrdien, 19. februārī, ar valdības lēmumu Latvijas pilsonībā tika uzņemtas 147 personas, tostarp 14 ārzemnieki, kas ir gandrīz 10% no kopējā naturalizēto personu skaita. Salīdzinājumam - pērn ik mēnesi naturalizēto ārzemnieku skaits nepārsniedza 5%.
Raksti par tēmu
Kopumā 18 no naturalizētajām personām ir nepilngadīgas un naturalizējušās kopā ar vecākiem. Šoreiz pilsonībā uzņemto ārzemnieku vidū ir arī divi dvīņu pāri - vecākajām dvīnēm ir 20 gadi, savukārt jaunākajām dvīnēm - divi gadi.
Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā kopumā ir uzņemtas 140 069 personas: 1995. gadā - 984; 1996.gadā - 3 016; 1997.gadā - 2 992; 1998.gadā - 4 439; 1999.gadā - 12 427; 2000.gadā - 14 900; 2001.gadā - 10 637, 2002.gadā - 9844; 2003.gadā - 10 049; 2004.gadā - 16 064; 2005.gadā - 19 169; 2006.gadā- 16 439; 2007. gadā - 6826; 2008.gadā - 3 004; 2009.gadā - 2 080; 2010.gadā - 2 336;2011.gadā - 2 467; 2012.gadā - 2 213; 2013. gadā - 183 personas.
Lai kļūtu par Latvijas pilsoni naturalizācijas kārtībā, personai ir jāvēršas jebkurā PMLP teritoriālajā nodaļā neatkarīgi no savas dzīvesvietas. Latvijas pilsonībā tiek uzņemtas personas, kas apliecinājušas savu latviešu valodas prasmi, kā arī sekmīgi nokārtojušas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta un Latvijas vēstures zināšanu pārbaudi.
