Oktobrī šādi domāja 19%, salīdzinot ar 15% septembrī. Tāpat retāk izskanējušas atbildes, ka valsts attīstības virziens patlaban nav pareizs – attiecīgi 67% un 60%.
Vērtējot valsts ekonomikas stāvokli, samazinājies arī kritisko vērtējumu īpatsvars – septembrī to kā sliktu vērtēja kopumā 80% respondentu, bet oktobrī – 77%. Savukārt optimistisko vērtējumu īpatsvars palielinājies, sasniedzot 22%. Augšupejošas tendences novērotas arī vērtējumā par to, kā mainās Latvijas ekonomiskā situācija, - 13% respondentu uzskata, ka tā pamazām uzlabojas.
Prognozējot valsts ekonomikas stāvokli pēc gada, respondenti pirmo reizi kopš 2008. gada aprīļa pozitīvu vērtējumu snieguši biežāk nekā negatīvu. To, ka pēc 12 mēnešiem situācija būs uzlabojusies, oktobrī atzina 27%, bet septembrī – 21%. Savukārt to, ka situācija nebūs mainījusies, norādījuši 35% aptaujāto, kas ir par četriem procentpunktiem mazāk nekā septembrī.
Lai arī liela daļa iedzīvotāju joprojām uzskata, ka viņu ģimenes materiālais stāvoklis pēc gada nebūs mainījies (septembrī 40%, oktobrī 43%), kopumā prognozes kļuvušas optimistiskākas, un 19% respondentu pauduši pārliecību, ka viņu materiālais stāvoklis uzlabosies. Septembrī šādu viedokli bija izteikuši 15% aptaujāto.