Latvijas Ārstu biedrības valde nosūtījusi atklāto vēstuli, kurā norāda, ka algu paaugstinājums ārstiem, medicīnas māsām un citām veselības aprūpē strādājošām ārstniecības personām ir bijis nepietiekams.
Vēstule nosūtīta Veselības ministram Vinetam Veldrem, Saeimas Veselības apakškomisijas priekšsēdētājam Valdim Ģīlim, Finansu ministram Oskaram Spurdziņam un Saeimas Finansu un budžeta komisijas priekšsēdētājam Kārlim Leiškalnam.
Iepazīstoties ar jaunākajiem Statistikas pārvaldes ziņojumiem par cilvēkresursiem Latvijas Veselības aizsardzībā, Latvijas Ārstu biedrības valde nolēmusi aicināt Veselības ministriju strikti turēties pie iepriekš panāktās vienošanās trīspusējā padomē un Ministru kabineta noteikumiem, kas paredz, ka ārstniecības personu algas 2007. gadā aprēķināmas no vidējās tautsaimniecības algas ar koeficientu 2.0- ārstiem, 1,2- medicīnas māsām, 0.8- zemākajam medicīnas personālam.
Vēstulē Latvijas ārstu biedrība atgādina valdībai, ka, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, ar 2007. gadu Latvijas ārstu algai un piemaksām kopā ir divkārt jāpārsniedz Latvijas iedzīvotāju vidējā darba samaksa. 2007. gada janvārī tika paaugstināta Latvijas ārstu alga (kopā ar piemaksām) līdz 574 latiem, par pamatu ņemot Finansu ministrijas 2006. gada algu prognozi- vidējo darba samaksu Latvijā 287 latus. 2007. gada 1.aprīlī Finansu ministrija, sniedzot pārskatu par Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, norādīja, ka 2006. gadā vidējā darba samaksa Latvijas iedzīvotājiem bijusi 302 lati (starpība 15 lati). Tas nozīmē, ka janvāra algu paaugstinājums ārstiem, medicīnas māsām un citām veselības aprūpē strādājošām ārstniecības personām ir bijis nepietiekams. Atbilstoši šiem aprēķiniem ārstu algām un piemaksām 2007. gadā kopā bija jābūt 604 latiem. Tas nozīmē, ka 2007. gadā kopā ārstiem netiks samaksāti 360 lati.
Bez tam Ministru kabineta un Statistikas pārvaldes ziņojumos redzams, ka vidējā alga Latvijā 2007. gadā augusi ļoti strauji un jau šobrīd sasniegusi 354 latus, bet valsts budžets pildās ļoti labi (gada pirmajos trijos mēnešos par 175 miljoniem pārsniedzot plānoto). Šādos apstākļos valdība atrada iespēju indeksēt algas Saeimas deputātiem, kam arī darba algas rādītāji korelē ar vidējo darba samaksu valstī, norādīts vēstulē.
Latvijas ārstu biedrība, izprotot budžeta grozījumu veidošanas sarežģītību, neuzskata par nepieciešamu indeksēt algu gada vidū, taču strikti pieturēties pie kārtības, kas noteikti MK noteikumos- un 2008. gada 1.janvārī algas indeksēt atbilstoši tā brīža vidējai darba samaksai valstī. Šim nolūkam valsts budžetā paredzēt atbilstošu summu. Vienlaikus LĀB iesaka valdībai rēķināties ar to, ka 2007. gadā valsts paliks parādā katram ārstam 360 latus, katrai medicīnas māsai 216 latus, bet katram zemākajam medicīnas personālam- 144 latus. Šo naudu valde lūdz paredzēt nākamā gada budžetā un izmaksāt kā parāda summu.
Skatot jautājumu par cilvēkresursiem Latvijas veselības aprūpē, Latvijas ārstu biedrības valde secināja, ka vislielākā problēma ir ar vidējo medicīnas personālu, bet īpaši medicīnas māsām sarežģītās nozarēs- operāciju māsām, anestēzijas māsām utt. Tas saistās ar medicīnas māsu konkurētnespējīgo atalgojumu un nepārtrauktu Rietumeiropas vervētāju darbu, kad labākās jaunās medicīnas māsas tiek pārvilinātas darbam ārzemēs, īpaši Lielbritānijā, Īrijā, Skandināvijas valstīs. Atsevišķās slimnīcās medicīnas māsu trūkuma dēļ nav iespējams nodrošināt plānveida operācijas un slimnīcu dežūru darbu. Šādā situācijā Latvijas Ārstu biedrība uzskata, ka prioritāte Latvijas veselības aizsardzībā ir cilvēkresursi medicīnas māsu līmenī, un pieprasa vērst valdības un Saeimas uzmanību šīs problēmas risināšanā. Būtu nepieciešama valsts programma to vidējo medicīnas darbinieku atgriešanā medicīnā, kas šobrīd strādā citās tautsaimniecības jomās. Latvijas Ārstu biedrības valde iesaka izdarīt izmaiņas Ministru kabineta noteikumos un māsu darbam noteikt augstāku apmaksas koeficientu- no 1.2 uz 1.4 pret vidējo algu tautsaimniecībā.