Vietējo ražotāju konkurētspēju veicināšanai ir jāsakārto elektroenerģijas tirgus, tostarp attīstot arī alternatīvās elektroenerģijas ražošanas un izmantošanas noteikumus, informē "Pata" grupas uzņēmumu finanšu direktore Diāna Suprunoviča.

Kā norāda Suprunoviča, Latvijas ražotājiem konkurēt ar Skandināvijas valstu ražotājiem elektroenerģijas tirdzniecības cenas dēļ ir ļoti sarežģīti, it īpaši ar Zviedriju.

Pēc "Pata" informācijas, 2022.gadā Latvijā vidējā elektroenerģijas cena bija 1,9 reizes augstāka nekā Zviedrijā. Zviedrijā tā bija 119,37 eiro par megavatstundu, savukārt Latvijā - 225,84 eiro par megavatstundu. Savukārt gada griezumā elektroenerģijas cena 12 mēnešu laikā Latvijā ir palielinājusies par 155%, savukārt Zviedrijā - par 86%.

Uzņēmēji kritizē energoefektivitātes paaugstināšanas atbalsta noteikumus 

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ieskatā...

Ņemot vērā, ka kokrūpniecībā elektroenerģija ir viena no ražošanas pamatizmaksām, "Pata" grupas konkurētspēja salīdzinājumā ar Skandināvijas valstīm arvien samazinās, uzsver "Pata" finanšu direktore, norādot, ka uzņēmumā tiek meklēti veidi, kā efektivizēt ražošanas procesus, tostarp pielāgot ražošanas grafiku elektroenerģijas cenu svārstībām.

"Praksē tas nozīmē, ka mūsu speciālisti regulāri seko līdzi elektroenerģijas cenu prognozēm sistēmā "Nord Pool" un iespēju robežās ražošanas procesu plāno stundās, kad elektroenerģijas cena ir zemāka. Ir situācijas, kad ir jāstrādā vakarā un naktī, ja darbinieki piekrīt, jo tieši šajās diennakts stundās elektroenerģijas cena ir zemāka," skaidro Suprunoviča.

Viņa norāda, ka 2022.gada vasarā bija reizes, kad elektroenerģijas cenas dēļ ražošana tika pilnībā apturēta. Tajā pašā laikā tas nav ilgtermiņa risinājums, jo elektroenerģijas cenas nemazinās, bet AS "Sadales tīkls" tarifs aizvien sadārdzinās.

Suprunoviča arī uzsver, ka daļa no problēmas ir esošie noteikumi, ar kādiem Latvijas un citu valstu uzņēmumi iepērk elektrību "Nord Pool" - elektroenerģijas pārdošanas cena tiek pielīdzināta dārgākajam piedāvājumam, tādējādi elektroenerģiju sadārdzinot. Ņemot vērā, ka tuvākajā laikā, visticamāk, nav gaidāms straujš elektroenerģijas cenu kritums, Latvijas un Eiropas Savienības līmenī ir jāmeklē veidi, kā mainīt šo sistēmu, lai uzņēmumiem nevajadzētu pārmaksāt par elektroenerģiju, kas negatīvi ietekmē to konkurētspēju, uzsver Suprunoviča.

Viņa arī norāda, ka "Pata" grupa ir pieteikusies dažām valsts atbalsta programmām. Ar papildu finanšu resursiem "Pata" redz iespēju palielināt konkurētspēju, automatizējot un digitalizējot esošos ražošanas procesus un uzlabojot energoefektivitāti, lai maksimāli efektīvi izmantotu šo tik dārgo resursu.

"Ja runājam par šo gadu, tad vēl viens būtisks atbalsts, ko gaidām no valsts, ir atvieglotāki noteikumi, kas ļautu uzņēmumiem ražot elektroenerģiju pašpatēriņam. Uz to raugāmies kā uz ļoti nozīmīgu risinājumu, lai mazinātu atkarību no arvien augošās elektroenerģijas cenas," uzsver Suprunoviča, atzīmējot, ka "Pata" ir nepieciešamais resurss elektroenerģijas ražošanai, taču spēkā esošie normatīvie akti apgrūtina iespēju uzņēmējiem ražot elektroenerģiju vienā vietā, bet izmantot to citā, kā tas ir "Pata" gadījumā. Ekonomikas ministrija gan sola izmaiņas normatīvajos aktos jau šogad.

"Ja šie grozījumi stāsies spēkā, tad, iespējams, attīstīsim arī atjaunojamo energoresursu, saules un vēja, parku izveidi, kas nodrošinās elektroenerģijas ražošanu mūsu ražotņu vajadzībām. Šis risinājums noteikti būs laba ilgtermiņa investīcija daudziem Latvijas uzņēmumiem, kuri ražošanā izmanto elektroenerģiju," uzsver Suprunoviča.

Vienlaikus viņa atzīmē, ka situāciju pasliktina arī augošā inflācija, kas Latvijā ir daudz augstāka nekā citās Eiropas valstīs.

"Lai noturētu kvalificētus darbiniekus, uzņēmumi iespēju robežās pārskata atalgojumu, jo pretējā gadījumā daļa no viņiem būtu spiesti meklēt darbu citā nozarē vai arī doties prom no Latvijas, lai nodrošinātu esošo dzīves līmeni savai ģimenei. Ņemot vērā, ka atsevišķās profesijās darbiniekus atrast jau tā ir sarežģīti, atalgojums nav tā pozīcija, kuru var samazināt," skaidro Suprunoviča.

Jau ziņots, ka mežsaimniecības uzņēmuma SIA "Pata" koncerns 2021.gadā strādāja ar 254,366 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 62,9% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt grupas peļņa pieauga 5,3 reizes - līdz 36,612 miljoniem eiro.

"Pata" koncernā pašlaik ietilpst 14 uzņēmumi, tostarp SIA "Smiltenes MRS", SIA "Fashion 5", AS "Pata Strenči", SIA "Saldus mežrūpniecības uzņēmums", SIA "Eco Fungus", SIA "Pata Board", AS "Pata Saldus", SIA "Pata Jēkabpils", SIA "Pata Energy", SIA "Fortus", Krievijā reģistrētais SIA "Pata Timber" un SIA "VVP", Lietuvā reģistrētais SIA"Pata AB" un Honkongā reģistrētais SIA "Pata Asia".

Koncerna mātesuzņēmums "Pata" reģistrēts 1999.gadā, un tā pamatkapitāls ir 16,135 miljoni eiro. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Uldis Mierkalns.

Mežsaimniecības uzņēmuma SIA "Pata" grupa investējusi gandrīz astoņus miljonus eiro, iegādājoties 27 "Scania Super" kravas automašīnas, informē uzņēmumā.

Kā norāda "Pata" pārstāvji, uzņēmums no "Scania" saņems 21 kokvedēja sastāvu un sešus vilcēju sastāvus koksnes beramkravu pārvadāšanai. Pirmās kravas automašīnas saņemtas šodien.

Noslēdzoties autoparka paplašināšanas projektam, "Pata" grupai kopumā būs 90 meža tehnikas autoparka vienības, tai skaitā kokvedēji, šķeldvedēji un šķeldotāji.

"Pata" grupas loģistikas vadītājs Kaspars Liepiņš-Liepa, atzīmē, ka grupas autoparka vidējais tehnikas vecums ir divi gadi, savukārt jaunās automašīnas ļaus efektīvāk apkalpot ne vien grupas uzņēmumus, bet arī citus meža īpašniekus.

Uzņēmumā uzsver, ka līdz ar parka paplašināšanu tiks izveidotas 60 jaunas darbavietas, kā arī palielināta enerģētiskā neatkarība, jo kurināmās koksnes produktu pārvadāšanu no meža līdz ražotnei un patērētājam "Pata" grupa veiks ātrāk un mobilāk.

AS Saldus mežrūpniecība akcionārs Uldis Mierkalns savu līdzdalību netiešā veidā ar SIA SIA Pata AB starpniecību palielinājis līdz 15,88%, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Tādēļ tagad Ulda Mierkalna netiešā līdzdalība kopā veido 87,47% no AS Saldus mežrūpniecība akcijām.

Konkurences padome (KP) februārī atļāva uzņēmumam Kubit iegūt netiešu izšķirošu ietekmi pār Saldus mežrūpniecību. KP pieņēma pozitīvu lēmumu, jo konkurence ietekmētajos tirgos netiks būtiski samazināta. KP informēja, ka Kubit netiešā veidā pieder 44% Saldus mežrūpniecības akciju, savukārt darījuma rezultātā uzņēmums no SIA Juridiskais birojs Merkants iegādāsies papildu 27% balsstiesīgo akciju, tādējādi iegūstot kontroli pār 71% Saldus mežrūpniecības akciju.

Kā ziņots, februāra beigās Saldus mežrūpniecība informēja, ka akcionārs Mierkalns netiešā veidā ieguvis balsstiesības, kas izriet no 351 803 akcijām jeb 90,87% no Saldus mežrūpniecības balsstiesīgā kapitāla, tajā skaitā netiešā veidā akcionāram ir tiesības izmantot balsstiesības, kas izriet no Pata AB 3070 akcijām jeb 0,79% kapitāla, Saldus Mežrūpniecības uzņēmuma 171 833 akcijām jeb 44,39% kapitāla un Kubit 105 327 akcijām jeb 27,21% kapitāla.

Mežizstrādes uzņēmums AS "Pata Saldus" šogad plāno strādāt ar aptuveni 56 miljonu eiro apgrozījumu, liecina kompānijas sniegtā informācija biržai "Nasdaq Riga" par uzņēmuma kārtējās akcionāru sapulces lēmumprojektiem.

Tādējādi, pēc aģentūras LETA aprēķiniem, 2021.gadā "Pata Saldus" apgrozījums plānots par apmēram 2,8% mazāks nekā pagājušajā gadā.

Tāpat uzņēmuma akcionāri kārtējā sapulcē, kas notiks 29.jūlijā, plāno lemt par dividenžu izmaksu personāla akciju turētājiem, kā arī par SIA "Pakuļu sporta bāze" pievienošanu "Pata Saldus" reorganizācijas ceļā, apstiprinot reorganizācijas līgumu.

Akcionāru kārtējā sapulcē plānots arī iepazīties ar valdes, padomes ziņojumiem un zvērināta revidenta atzinumu par 2020.gada darbības rezultātiem, lemt par 2020.gada pārskata un konsolidētā pārskata apstiprināšanu, apstiprināt atalgojuma ziņojumu par 2020.gadu, ievēlēt revidentu un noteikt revidentam atlīdzību, kā arī plānots ievēlēt Revīzijas komiteju un noteikt Revīzijas komitejai atlīdzību.

Mežistrādes uzņēmums AS «PATA Saldus» reģistrējis jaunu komercķīlu, ieķīlājot vairākus pamatlīdzekļus, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmums par labu AS «Luminor Bank» ieķīlājis trīs kokmateriālu žāvēšanas iekārtas ar ekuperāciju, zāģbaļku pozicionēšanas iekārtu un zāģbaļķu uztvērējtransportieri, mizu šķērstransportieri, grantransportieri, zāģbaļķu centrēšanas iekārtas uzstādīšanas rāmi, nodrošinot saistības, kas izriet no aizdevuma līguma.

Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 1,950 miljoni eiro. Komercķīla reģistrēta 18.septembrī. AS «PATA Saldus» šobrīd ir aktuālas 11 komercķīlas, liecina «Lursoft» izziņa.

AS «PATA Saldus» dibināta 1991.gadā, un tā nodarbojas ar zāģmateriālu ražošanu. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 579 916.40 eiro. Uzņēmuma akcijas tiek kotētas Nasdaq Rīga fondu biržā.

Mežistrādes uzņēmuma AS «PATA Saldus» valdes priekšsēdētāja amatu atstājis Andris Krastiņš, kurš šo amatu ieņēma kopš 2015.gada, un viņa vietā par uzņēmuma jauno valdes priekšsēdētāju iecelts līdzšinējais valdes loceklis Gatis Zommers, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

AS «PATA Saldus» arī iecelts jauns valdes loceklis - Arvis Tone. Izmaiņas komercreģsitrā ierakstītas 21.februārī. Uzņēmuma valdē bez izmaiņām turpina darboties valdes locekļi Ilze Bukulde un Jānis Mierkalns.

AS «PATA Saldus» dibināta 1991.gadā, un tā nodarbojas ar zāģmateriālu ražošanu. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 579 916.40 eiro. Uzņēmuma akcijas tiek kotētas Nasdaq Rīga fondu biržā. 2017.gadā AS «PATA Saldus» neto apgrozījums sasniedza 50,917 miljonus eiro, savukārt uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem bija 2,799 miljoni eiro. Tas nodarbināja 225 darbiniekus. Tā kopējie maksājumi valsts kopbudžetā 2017.gadā bija 660 tūkstoši eiro.

AS PATA Saldus izsludinājusi konkursu kokmateriālu žāvēšanas iekārtas ar rekuperāciju iegādei, liecina kompānijas paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Paredzamais līguma izpildes termiņš ir 2018.gada 30.marts. Iekārtas iegādes paredzamā līgumcena ir 2 miljoni eiro.

Pretendenti savus piedāvājumus var iesniegt līdz šā gada 20. aprīlim.

Kā liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga, iekārtu garantētā ražība, apstrādājot priedes 50 milimetru kokmateriālus ar koksnes sākuma mitrumu 80% un beigu mitrumu 8% (+-2%), gadā plānota 40 000 kubikmetru.

Iepirkumu PATA Saldus īstenos Centrālās finanšu un līgumu aģentūras aktivitātē Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz atjaunojamajiem energoresursiem apstrādes rūpniecības nozarē.

AS PATA Saldus plānojusi īstenot investīciju projektu Būtiska enerģijas ietaupījuma nodrošināšana AS «PATA Saldus II kārta, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Projektā paredzēts veikt ieguldījumus ražotnes pilnveidošanā iegādājoties trīs kokmateriālu žāvēšanas iekārtas ar rekuperāciju. Investīciju projektu plānots līdzfinansēt ar Eiropas Savienības Kohēzijas Fonda atbalstu Centrālās finanšu un līgumu aģentūras administrētas atbalsta programmas »Izaugsme un nodarbinātība« 4.1.1. specifiskā atbalsta mērķa »Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē II kārta« ietvaros.

Plānotās investīcijas veido aptuveni vienu miljonu eiro. Līdzfinansējums no Kohēzijas fonda projekta apstiprināšanas gadījumā sasniegtu 30%. Projekta realizācijas gadījumā tiktu panākts būtisks siltumenerģijas ietaupījums, paaugstināta energoefektivitāte, paaugstināta produktivitāte, samazināta ražošanas pašizmaksa, samazināti CO2 izmeši.

SIA “Rīgas nami” dalībnieku sapulcē 14. jūnijā tika pieņemts lēmums izveidot SIA “Rīgas nami” padomi trīs locekļu sastāvā, apstiprinot attiecīgos statūtu grozījumus.

Par padomes locekli nekustamo īpašumu pārvaldības jomā ir ievēlēts Andris Vārna, kurš šobrīd ir VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes loceklis. A. Vārna ir sertificēts nekustamo īpašumu pārvaldnieks, kā arī ir ieguvis ekonomista kvalifikāciju uzņēmējdarbības vadībā Rīgas Tehniskajā universitātē.

Par padomes locekli finanšu jautājumu, risku vadības un iekšējās kontroles sistēmas jomā ir ievēlēta Ilze Bukulde, kura ir ieguvusi profesionālo maģistra grādu uzņēmumu un organizāciju vadīšanā un finansēs, pabeidzot studijas Rīgas Biznesa skolā ar izcilību, un sociālo zinātņu maģistra grādu ekonomikā Latvijas Universitātē. Viņa līdzšinējā darba pieredzē ir pildījusi “PATA GRUPA” un AS “PATA SALDUS” finanšu direktores un valdes locekles pienākumus, kā arī bijusi Lielo korporatīvo klientu segmenta vadītāja AS “SEB banka”.

AS Pata Saldus zaudējumi no saimnieciskās darbības šā gada pirmajā ceturksnī sasnieguši 268,7 tūkstošus eiro, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Uzņēmuma neto apgrozījums sasniedzis 10,433 miljonus eiro.

Uzņēmuma vadība turpina darbu pie ražošanas procesu optimizācijas un attīstības, lai pielāgotos esošajai tirgus situācijai un uzlabotu ekonomisko stāvokli un finanšu rādītājus uzņēmumā, skaidrots pārskatā. Vadības politika nav balstīta uz plaša profila saimniecisko darbību, bet gan uz saimnieciskās darbības attīstību divās savstarpēji saistītās nozarēs, palielinot ražošanas apjomus.

Komercsabiedrības saimnieciskās darbības pamatnozares ir mežizstrāde un koksnes pirmējā apstrāde – zāģmateriālu ražošana.

Uzņēmums iekļauts Dienas Bizness un Lursoft veidotajā lielāko uzņēmumu TOP 500, pēc 2014.gada apgrozījuma ieņemot 136.vietu.

Latvijā strādājošo kokzāģētavu neto apgrozījums pēdējo piecu gadu laikā pieaudzis, tomēr sarukusi to rentabilitāte attiecībā pret apgrozījumu

To liecina DNB bankas ekspertu aprēķini, vērtējot Latvijas lielāko kokzāģētavu (ar gada neto apgrozījumu 10 milj. eiro vai vairāk – SIA AKZ, SIA Kurekss, SIA Vika Wood, SIA Gaujas koks, SIA BSW Latvia, SIA Lameko Impex, SIA Timberex Group, AS Pata Saldus, SIA Jēkabpils mežrūpsaimniecība, SIA Rettenmeier Industry Latvia, SIA Rettenmeier Baltic Timber) gada pārskatus. Šie uzņēmumi ir lieli zāģētās produkcijas ražotāji un arīdzan eksportētāji, to vidū ir gan tādi, kuri tikai ražo, gan tādi, kuri saviem ārvalstu partneriem piegādā citu ražotāju saražoto (iepērk un eksportē). Bez tam teju vai visi šajā sarakstā minētie uzņēmumi pēdējo piecu gadu (2011.-2015.) laikā ir īstenojuši vērienīgus investīciju projektus, kuri ir bijuši vērsti ne tikai uz darba ražīguma paaugstināšanu, koksnes resursu ekonomiskāku un racionālāku izmantošanu, bet arī jaunu produktu ražošanas uzsākšanu.

Ņemot vērā visus ap Olainfarm notikušos procesus, skandālus un uzraugošo institūciju dīvaino pasīvo attieksmi pret tiem, daļa Olainfarm akcionāru apsver iespēju lemt par uzņēmuma akciju izslēgšanu no Rīgas biržas sarakstiem, pirmdien vēsta laikraksts Diena.

Neskatoties uz gada sākumā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) iniciatīvu ar tā saukto desmit soļu programmu aktivizēt uz Eiropas un pat Baltijas valstu fona krietni panīkušo Latvijas kapitāla tirgu un sekmēt jaunu uzņēmumu interesi savas akcijas tirgot publiskajā regulētajā tirgū jeb biržā, izskatās, ka šī iniciatīva vismaz pagaidām nav devusi cerēto rezultātu, jo pat jau biržā kotēto uzņēmumu īpašnieki lemj par savu uzņēmumu akciju izslēgšanu no fondu tirgus.

Turpina aiziet no biržas

Diena jau rakstīja, ka no biržas savulaik nolēma aiziet tādi uzņēmumi kā a/s Grindeks, a/s Rīgas Farmaceitiskā fabrika, a/s Brīvais vilnis, a/s Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca, a/s Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca, un tie ir tikai daži no uzņēmumiem, kas pēdējos gados ir pametuši Nasdaq Riga biržu. Nenoliedzami, ir arī zināms sava veida veiksmes stāsts a/s Madara Cosmetics, taču kopumā gan tirgoto akciju apgrozījuma, gan arī biržas dalībnieku statistika nerada nekādu pamatu optimismam par Rīgas biržas dzīvīgumu.