Kaut arī pasažieru pārvadājumus kravas auto rindas uz valsts austrumu robežas tieši neskar, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija (LPPA) aicina izbeigt politiskās intrigas un nekavēt iepriekšēju reģistrēšanās sistēmas ieviešanu.
«Lai arī pasažieru pārvadājumi nav tieši saistīti ar pastāvošo kravas transportlīdzekļu rindu, tomēr kilometriem garās lielgabarīta transportlīdzekļu rindas uz ceļiem rada sastrēgumus un apdraud kustības drošību. Pārvadājot tūristus, jau gadiem nākas dzirdēt sašutuma pilnus komentārus par notiekošo pierobežā, tāpēc aicinām nepakļauties politiskām intrigām, bet gan strādāt konstruktīvi un pēc iespējas ātrāk atrisināt gadiem ilgušo un atlikto problēmu,» norāda LPPA direktora vietnieks Imants Zālītis.
DB jau rakstīja, ka ministriju un komersantu iebildumi draud izgāzt iepriekšēju elektronisku reģistrēšanos robežas šķērsošanai. Satiksmes ministrija (SM) piedāvā valsts SIA Autotransporta direkcija (ATD) deleģēt informācijas sistēmas pārziņa, bet autopārvadātāju asociācijai Latvijas Auto (LA) – informācijas sistēmas turētāja uzdevumus, lai jau no nākamā gada janvāra autopārvadātāji varētu veikt iepriekšēju pieteikšanos robežas šķērsošanai Terehovā, bet Grebņevā, Pāterniekos un Silenē līdz pat nākamā gada beigām paliktu spēkā esošā robežas šķērsošanas kārtība, proti, to organizētu Valsts robežsardze.
4. septembra Ministru kabineta komitejas sēdē dažādus iebildums pret šo piedāvājumu cēla Valsts kanceleja, Finanšu ministrija un Tieslietu ministrija. Iespēju atteikties no dalības e-rindas ieviešanā DB pieļāva Latvijas auto prezidents Valdis Trēziņš. Viņaprāt, pārmetumi, ka LA ģenerālsekretārs Jānis Āboltiņš (Saeimas priekšsēdētājas vīrs) tagad nopelnīs miljonus, ir nepamatoti, savukārt ievērojamās projekta ieviešanas izmaksas – pamatotas.
LPPA uzskata, ka ilgus gadus samilzusī situācija uz Latvijas – Krievijas robežas grauj Latvijas tēlu kā labam tranzīta punktam un negatīvi ietekmē visas pārvadājuma nozares. «Skats pierobežā ir dramatisks un tas nekādā veidā neliecina, ka tranzīts Latvijā ir prioritāte. Viena problēmas puse ir šoferu piespiedu dīkstāve, kas kavē jebkura pārvadātāja biznesu. Latvija katru dienu riskē zaudēt pārvadātājus, kuri, aprēķinot zaudējumus, ir gatavi izvēlēties citus maršrutus,» saka I. Zālītis. Tāpat uz robežas nav atrisinātas šoferu uzturēšanās apstākļi, nav padomāts par viņu elementārajām ērtībām.
«Pierobeža ir netīra un piegružota, kas nenoliedzami rada negatīvu tēlu par Latviju ikvienam, kurš pirmo reizi šķērso robežu, turklāt tā ir ne tikai Latvijas – Krievijas robeža. Tā ir visas Eiropas Savienības vienīgā robeža ar Krieviju, par kuras uzturēšanu kārtībā esam atbildīgi. Uzskaitot šos argumentus, ir pārgalvīgi radīt mākslīgu problēmu, lai atteiktos no fiksēto rindu idejas. Igauņi uz Krievijas robežas jau ir ieviesuši elektronisko transportlīdzekļu reģistrēšanas sistēmu, kas Igaunijas pārvadātājiem gada laikā ir devusi ekonomiju aptuveni 4 miljoni eiro!» norāda LPPA pārstāvis.