Muitas rīkotajiem semināriem Igaunijā pagaidām neesot lielas jēgas, jo informācijas trūkst arī pašiem muitniekiem. Savukārt bizness uzstāj uz to, lai tiktu noteikts maksimālais pārejas periods līdz 2019. gadam. Pirmā skaidrība par to, kas tad turpmāk praksē būs savādāk, gaidāma 1. maijā.

Igaunijā atzītie ekonomiskie operatori domā, ka tiem prasītais galvojums muitas procedūru veikšanai saglabāsies 0% līmenī. Savukārt tranzīta procedūrā tagad apvienotas visas preces, proti, bīstamās un akcīzes kravas kopā ar parastajām, un atsevišķus komersantus tas uztrauc.  «Tas, ka visas procedūras kopumā vienkāršosies, ir labi,» vērtē K. Vītoliņš. Pēc viņa teiktā, šobrīd iespējama kārtējā kravu novirzīšanās uz to Baltijas valsti, kura labāk spēs apkalpot kravu plūsmu šajā pārmaiņu procesā.