«Ja paskatāmies citas pilsētas, redzam, ka tur tiek darīts viss iespējamais, lai mašīnas dabūtu ārā no centra, - paaugstināta maksa par stāvvietām, laba auto novietošanas infrastruktūra transporta maršrutu galapunktos u.c.,» stāsta T. Kokins.
Arhitekts uzskata, ka Latvijā un arī citur trūkst apziņas par to, ka iela nav domāta tikai transportam, nokļūšanai no punkta A uz punktu B. «Mēs redzam sekas domāšanas veidam XX gadsimta garumā, kas ielas uztvēra kā kanalizācijas sistēmu, pa kuru maksimāli ātri jānovirza transports. Iela ir dzīves telpa, kurā mēs veidojam un uzturam attiecības ,kas neveidojas, ja ir šis auto akcents,» pārliecināts T. Kokins.
«Ēkas daudzos gadījumos ir privātīpašums, savukārt telpa starp ēkām ir mūsu kopējais īpašums. Un tad tā filosofiski var teikt – kas gan labāk liecina par nācijas mentālo veselību, pašapziņas līmeni, ja ne tās attieksme pret kopējo īpašumu?» tā T. Kokins.
