Bijušais Rīgas mērs un Saeimas deputāts Andris Ārgalis intervijā laikrakstam Diena skarbi vērtē pašreizējo politisko vidi, taču pats tajā atgriezties neplāno.

«Vēlme nav bijusi, kaut uzrunājuši vairāki politiskie spēki. Visiem, ar ko esmu par to runājis, novēlu veiksmi,» uz jautājumu, vai pašam nav bijusi vēlme atgriezties uz politiskās skatuves, atbildējis A. Ārgalis.

Savukārt, vaicāts - šobrīd daudzas partijas piesaka sevi kā alternatīvu Vienotībai, vai kādam ir izredzes - viņš atbildējis kritizējoši: «Negatīvisms, ko pret jaunajām partijām ar visām savām izdarībām radīja Zatlers, ilgi nebūs izdzēšams. Pat, ja pēc gadiem parādīsies ļoti spēcīgi, jauni, Rietumos izglītību un zināšanas apguvuši cilvēki, kas grib palīdzēt savai valstij, viņiem būs ļoti grūti. Jo Zatlers ir sagrāvis ticību pārmaiņām.»

Rīgas Brīvosta tērējusi aptuveni 60 tūkstošu latu lietām, kurām ar ostu darbu nav nekāda sakara. Draudziņas ģimnāzijā īrējusi sporta zāli, savu celiņu Olimpiskā centra peldbaseinā, trenažieru zāli, ūdens reklaksācijas centru un savu ložu Arēnā Rīga, kas vien izmaksā 37 tūkstošus latu.

Trešdienas vakarā, kad Arēnā Rīga spēlēja pašmāju Dinamo pret Prāgas klubu LEV, savā ložā ir Dinamo vadība – Aigars Kalvītis, Zigmārs Priede un Juris Savickis. Tikmēr Rīgas Brīvostas ložā ir nepiederošas personas. Tur hokeju skatās bijušais ostas vadītājs Andris Ārgalis ar dēlu un Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš.

Ārgalis norāda, ka iespēju paskatīties hokeju viņš sarunājis ar ostas pārvaldnieku Leonīdu Loginovu, tikmēr Elksniņš skaidro, ka saņēmis no ostas uzaicinājumu, vēsta raidījums Nekā Personīga.

Ja Rīgas brīvosta publiskotu savu darbinieku algu apmērus, atklātos, ka katrs brīvostas administrācijas darbinieks pie algas vēl saņem 50% piemaksu par labi padarītu darbu. Šādas piemaksas Leonīds Loginovs nodrošinājis visiem, nepārtraukti un pilnā apjomā. Ja ostas administrācijas darbiniekam nepieciešama automašīna darba un privātajām vajadzībām, brīvostai Grāmatvedības likuma prasības nav problēma. Pretēji tām 2011. gadā 35 darbiniekiem izīrētas ostas mašīnas par 8 – 35 latiem mēnesī. Paveicies arī tiem desmit darbiniekiem, kam ir sava personīgā automašīna – brīvosta viņiem piemaksā 20 latus, par to, ka darbinieks arī darba darīšanās izmanto savu braucamo, ostas darbu raksturo raidījums.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvniecības inženierzinātņu fakultātes industriālais doktorants Pauls Ārgalis attīsta inovatīvu būvmateriālu no koksnes ražošanas atkritumiem, ko varētu izmantot ēku siltināšanā.

Ierosme pētījumam nāk no SIA «Cewood», Baltijā vienīgā fibrolīta jeb koka ēveļskaidu plātņu ražotāja.

«Kokskaidu plāksnes ir dabiskas izcelsmes, videi un cilvēka veselībai draudzīgs materiāls. Domājot, kā to ražošanu padarīt vēl ilgtspējīgāku, meklējām iespējas savu ražošanas atkritumu, otršķirīgu vai no objektiem jau demontētu plātņu utilizācijai, iestrādājot tās citā materiālā,» stāsta SIA «Cewood» valdes loceklis Ingars Ūdris.

Uzņēmums strauji attīstās – kopš dibināšanas 2015. gadā tas kļuvis ne vien par vienu no lielākajiem darba devējiem Alūksnes novadā, bet arī Baltijā vienīgo fibrolīta plātņu ražotāju. Šobrīd tiek būvēta jauna rūpnīca, lai nodrošinātu ražošanas kapacitātes paaugstināšanu, un, turpinot izaugsmi, ir būtiski attīstīt arī bezatlikumu ražošanu.

Lai stiprinātu nozares interešu pārstāvniecību, Latvijas Kokrūpniecības federācijā izveido prezidiju, kurā kopā ar organizācijas prezidentu Induli Kovisāru strādās divi viceprezidenti — SIA Krauzers valdes priekšsēdētājs Andis Araks un līdzšinējais federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss, kura vietā šajā amatā darbu sāks Artūrs Bukonts.

Tā nolemts Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) kopsapulcē.

Pārmaiņu mērķis ir papildināt LKF vadības komandu ar pieredzējušiem meža nozares profesionāļiem, kuru uzdevums būs gan regulāri uzraudzīt LKF darbu, gan un iesaistīties interešu pārstāvniecībā. Prezidiju veidos LKF prezidents, par ko atkārtoti ievēlēts Indulis Kovisārs, un divi viceprezidenti – Andis Araks un Kristaps Klauss.

Viceprezidentiem ir izdalītas arī atsevišķas atbildības jomas – Anda Araka kompetencē būs mežsaimniecības pakalpojumu, kā arī mazo un vidējo kokapstrādes uzņēmumu interešu pārstāvniecība, savukārt Kristaps Klauss pievērsīsies Zaļā kursa un citiem Eiropas Savienības līmeņa jautājumiem, kas tieši ietekmē meža nozari Latvijā.

Sarežģītā atgūšanas procesa dēļ Krājbankas un Parex kreditori naudu var gaidīt vēl gadiem un galu galā tā arī nesagaidīt.

Patlaban Latvijas krājbankas maksātnespējas procesā atgūti 170 miljoni eiro, kas ir vien aptuveni ceturtā daļa no kopējās kreditoru prasījumu summas, taču bankas maksātnespējas administrators pagaidām atturas prognozēt, cik lielu naudas summu nāksies zaudēt kreditoriem. Savukārt Parex gadījumā zaudētās summas varētu būt mērāmas vairākos simtos miljonu.

Sāk norēķinus

Neskatoties uz to, ka patlaban izsolīta puse no Krājbankas īpašumā esošajiem nekustamajiem īpašumiem, kā arī visi pieci kredītu portfeļi, kopš bankas maksātnespējas procesa sākšanas ir atgūti vien 170 miljoni eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un KPMG Baltics sniegtie dati. Kā stāsta KPMG Baltics pār- stāvis Oskars Fīrmanis, kopējais kreditoru prasījumu tiesību apjoms pret Krājbanku ir vairāk nekā 700 miljoni eiro, no kuriem lielākā daļa jeb aptuveni 470 miljoni eiro ir jāsaņem Noguldījumu garantiju fondam (NGF), un administrators jau sācis norēķinus ar fondu, līdz pērnā gada nogalei atmaksājot 193 miljonus eiro (fonds saskaņā ar likumu ir pirmais prasītājs, kas saņem līdzekļus no bankas aktīvu pārdošanas. Tālākā kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtība ir šāda: bankas darbinieki, nodokļu maksājumi, neizpildītie maksājumi valsts un pašvaldību budžetos, valsts prasījumi par garantētajiem kredītiem, pārējie likumīgie prasījumi, procentu maksājumi kreditoriem, kreditoru prasījumi, kas pieteikušies pēc termiņa, sub- ordinētie aizdevumi un visbeidzot akcionāri). NGF saņemtā summa pārsniedz admini- stratora atgūtos līdzekļus tādēļ, ka, uzsākot maksātnespējas procesu, jau bija pieejama daļa līdzekļu, kas nebija jāatgūst, piemēram, bankas kontā Latvijas Bankā esošie līdzekļi, skaidro FKTK.

Ieguldot 14 milj. eiro, SIA BSW Latvia veikusi apjomīgu modernizāciju, kas ļāvusi ražot dārgākus produktus, radīt 10 jaunas darba vietas, vienlaikus efektivizēt ražošanu un paaugstināt uzņēmuma konkurētspēju, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Apjomīgais investīciju projekts, kas mainījis teju vai visus koksnes izstrādājumu ražošanas iecirkņus, ir pabeigts, un tā rezultātā pavērušās jaunas iespējas, kādu nebija agrāk,» situāciju skaidro viena no lielākajiem zāģētās produkcijas ražotājiem SIA BSW Latvia valdes loceklis Inesis Ārgalis.

ES atbalsts 4 milj. eiro

Trīs gadu laikā īstenotais 14 milj. eiro investīciju projekts ir lielākais kopš uzņēmuma izveides, turklāt tā ieguldījuma apmērs tikai pavisam nedaudz atpaliek no 1999. līdz 2001. gadā ieguldītajiem 17 milj. eiro. I. Ārgalis nenoliedz, ka pirms un pēc modernizācijas – tie būtībā ir divi dažādi uzņēmumi ar ļoti atšķirīgu konkurētspēju tirgū. Iespaidīgā SIA BSW Latvia pārmaiņu projekta īstenošanai piesaistīts arī augstas pievienotās vērtības investīciju programmas ES struktūrfondu finansējums, ko administrē LIAA. «Tā ietvaros bija pieteikta 11,7 milj. eiro vērta projekta īstenošana, un atbalsta apmērs sasniegs nedaudz vairāk par 4 milj. eiro, taču daļa no tā vēl nav saņemta,» tā uz jautājumu par ES struktūrfondu programmas izmantošanu atbild I. Ārgalis. Viņš uzsver, ka bez ES struktūrfondu atbalsta, šāds investīciju projekts tik ātros tempos nebūtu īstenots.

Kokapstrādes uzņēmums SIA «BSW Latvia» finanšu gadā no 2017.gada 1.aprīļa līdz 2018.gada 31.martam palielinājis apgrozījumu līdz 51,819 miljoniem eiro, kas bija par 12,2% jeb 5,638 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Savukārt uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem sasniedza 3,570 miljonus eiro, kas bija par 68,4% jeb 1,451 miljonu eiro vairāk nekā gadu iepriekš.

Uzņēmums pamatā produkciju eksportē. Pagājušajā finanšu gadā 42% no saražotās produkcijas eksportēti uz Lielbritāniju, 45% pārdoti gan Eiropā, gan Tuvajos un Tālajos Austrumos, ASV un citos reģionos, savukārt vietējā tirgū pārdoti 13% no saražotās produkcijas, sacīts SIA «BSW Latvia» 2017./2018.gada pārskatā.

SIA «BSW Latvia» norāda, ka 2017.gadā pasaulē pieauga pieprasījums gan pēc zāģmateriāliem, gan zāģēšanas procesa blakus produktiem. Savukārt otrajā pusgadā strauji pieauga zāģbaļķu cenas, kas bija saistīts ar koksnes pieejamību, konkurenci un laikapstākļiem. Līdz ar to pieauga arī zāģmateriālu un pārējo blakus produktu cena.

Šajā ceturtdienā portāls db.lv ciemojas studijā Bluķis, kurā kopā ar studijas vadītāju, athitektu Jāni Ārgali taisām lāpas Līgo svētkiem.

FOTOGRĀFIJAS SKATĀMAS RAKSTA GALERIJĀ!

Studija Bluķis Saulgriežu lāpas sāka gatavot pirms četriem gadiem. Arhitektam Jānim Ārgalim šķita nepieņemami Jāņu svinībās izmantot Ķīnā ražotas bambusa lāpas, tāpēc viņš sāka taisīt gaismas avotus sev un saviem draugiem, līdz kamēr nolēma tās izgatavot lielākos daudzumos un pārdot tirdziņos.

Studijā Bluķis taisītās lāpas ir izmantotas ne tikai Līgo svētkis, bet arī 18. novembra lāpu gājienā, Bluķa vakarā Vecrīgā, Vienkoču parka lāpu gājienā, kā arī dažādos kāzu rituālos. Lāpas J. Ārgalis taisa no paša zāģētiem mietiem, galvenokārt no lazdas, alkšņa vai bērza. To gatavošanā tiek izmantots džutas audums (der arī džutas kartupeļu maisi), koka skaliņi un džutas striķis. Kad viss lāpai nepieciešamais ir sagatavots, tā tiek mērcēta izkausētā parafīnā (der arī sakrāti sveču gali). Šajos Jāņos studija Bluķis piedāvās arī lielākas lāpas, kuras varētu kalpot pūdeles vietā. J. Ārgalis stāsta, ka literatūrā nav varējis atrast norādes par sentēvu lāpu gatavošanas metodēm, taču pieļauj, ka tās varētu būt diezgan līdzīgas, protams, izņemot mērcēšanu parafīnā, kuru tolaik droši vien aizstāja darva, eļļa vai vasks. J. Ārgalim ir vēl daudz dažādas idejas, kā dažādot lāpu izgatavošanas veidus, jo interese par svētku svinēšanu latviskā garā palielinās. Studijā Bluķis pirms Vasaras saulgriežiem tiek rīkota speciāla Lāpu darbnīca, kurā katrs interesents var izgatavot pats savu lāpu.

Rīgas apgabaltiesa noraidījusi bijušā Rīgas mēra Andra Ārgaļa sūdzības, kurās tika lūgts atcelt a/s Latvijas Krājbanka administratoru SIA KPMG Baltics, kā arī viņš apstrīdēja darījumu, ar kuru Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) tika «pārcelts» uz Latvijas Krājbankas meitas uzņēmumu SIA Atlantijas biroji.

Tāpat tiesa noraidīja Jāņa Leimaņa, Edgara Leimaņa un Viesturs Šterna sūdzību, kurā viņi arī lūdza atcelt administratoru, DB informēja SIA KPMG Baltic pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Jāatgādina, ka pagājušā gada 6. februārī - dienā, kad tiesa lēma neatzīt BAS maksātnespēju - valsts kontrolētās Krājbankas meitasuzņēmums SIA Atlantijas biroji pilnībā pārņēma BAS no Bertolta Flika un Taurus Asset Management Limited. SIA KPMG Baltic tad norādīja, ka BAS akcijas pārņēmusi, jo, pirmkārt, bijis svarīgi, lai attiecīgais uzņēmums 100% piederētu Latvijas Krājbankai. Otrkārt, lai tā ir finansiāli stabila kompānija, uz kuras pamatbiznesu šis darījums neatstātu negatīvu ietekmi. Citi apsvērumi darījumam neesot bijuši.

Turpinot ilgtermiņa sadarbību, Nordea banka piešķīrusi sešus miljonus eiro SIA BSW Latvia jaunā investīciju projekta attīstībai, informē bankas pārstāvji.

Projekts paredz vērienīgas izmaiņas uzņēmuma kokapstrādes rūpnīcas modernizācijā, galvenokārt augtākas pievienotas vērtības produktu ražošanas jaudas un efektivitātes palielināšanu ilgtermiņā. Projektu līdzfinansējusi arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), piešķirot aptuveni četrus miljonus eiro.

Nordea bankas vadītājs Latvijā Jānis Buks norāda, ka viens no kritērijiem, izvēloties savus sadarbības partnerus, ir to loma vietējā un ārvalstu tirgū. SIA BSW Latvia ir bankas uzticams ilgtermiņa partneris un arī viens no kokrūpniecības nozares līderiem Latvijā un Eiropas valstīs. Ņemot vērā eksporta nozīmi vispārējā tautsaimniecības izaugsmē, banka augstu vērtē centienus uzņēmuma resursus izmantot efektīvāk un savu saimniecisko darbību skatīt ilgtermiņā, kas saskan arī ar bankas īstenoto darbības politiku.

Jau trešo gadu Jūrmalas pašvaldība pasniegs vēsturiskās arhitektūras balvas iepriekšējā gadā viskvalitatīvāk atjaunoto, restaurēto un pārbūvēto Jūrmalas vēsturisko ēku īpašniekiem, informē Jūrmalas dome.

Šis gads izceļas ar īpaši kvalitatīviem un vērtīgiem projektiem.

Jūrmalas pilsētas vēsturiskajā apbūvē dominē mazstāvu sezonas mītnes, ko raksturo kokamatniecības tradīcijas un izpildījuma kvalitāte. Jūrmalas vēsturiskās arhitektūras balvas mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību šim arhitektūras mantojumam, kas ir nozīmīgs ne vien Jūrmalas pilsētas, bet arī Latvijas mērogā.

No 2023. gadā Jūrmalas pilsētas būvvaldē ekspluatācijā nodotajām ēkām šogad tika izvirzīti 15 viskvalitatīvāk restaurētie un rekonstruētie uz vēsturisko apbūvi attiecināmie objekti, kas nodoti žūrijas vērtējumam.

Starp apbalvojumam izvirzītajiem projektiem ir gan 19. un 20. gadsimta mijas, gan pagājušā gadsimta sākuma kultūrvēsturiski vērtīgas būves, vēsturiskā fona apbūves ēkas, vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļi, kultūrvēsturiski vērtīgas, saglabājamas būves, vietējas un valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi.