No nākamā gada akcīzes nodoklis «tinamajai» tabakai palielināsies par aptuveni 26%, paredz valdības akceptētie grozījumi likumā par akcīzes nodokli.
SXC
Pašlaik akcīzes apjoms par kilogramu smēķējamās tabakas, kas domāta cigarešu uztīšanai, ir 23 Ls, bet no nākamā gada to plānots palielināt līdz 29 latiem par kilogramu.
Finanšu ministrija informē, ka akcīzes nodokļa veidā šogad par smēķējamo tabaku plānots iekasēt 479 tūkst. Ls, bet nākamgad šī summa pieaugs līdz 812 tūkst. Ls, jo FM prognozē, ka pieaugs arī tabakas realizācijas apjomi.
Grozījumi šajā likumā gan vēl jāskata un jāapstiprina Saeimā.
Finanšu ministrija ir sagatavojusi grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, lai vienkāršotu regulējumu, pārskatītu novecojušas tiesību normas un uzlabotu nodokļu administrēšanu. Likumprojekts tika nodots publiskai apspriešanai vienotajā Tiesību aktu portālā ceturtdien, 30. aprīlī.
Grozījumi paredz sakārtot likumā lietotos terminus un izslēgt normas, kas vairs nav aktuālas vai praktiski netiek piemērotas, piemēram, regulējumu par nodokļu parādu kapitalizāciju, kas bija saistīts ar privatizācijas procesiem, kā arī novecojušas prasības par iespēju nodokļu administrācijā klātienē iepazīties ar normatīvajiem aktiem.
Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi (ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā) 2026. gada pirmajā ceturksnī sasniedza 3,5 miljardus eiro, kas ir par 210,4 miljoniem eiro jeb 6,5% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Kopā ar iemaksām 2.pensiju līmenī un neņemot vērā atlikumu vienotajā kontā, nodokļu ieņēmumi 2026. gada pirmajā ceturksnī pieauguši par 145 miljoniem eiro jeb 4,1%.
Vienlaikus, nodokļu ieņēmumu triju mēnešu plāns tika izpildīts 98,7% apmērā jeb par 49,6 miljoniem eiro mazāk nekā plānots. Jāņem vērā, ka aktuālie dati vēl pilnībā neatspoguļo jaunāko ģeopolitisko notikumu ietekmi.
Igaunijas parlaments 15.aprīlī pieņēma likumu, ar kuru atceļ plānoto akcīzes nodokļa paaugstinājumu alkoholam, tabakai, degvielai un elektroenerģijai.
Valdības ierosināto likumprojektu 2026. gada 1. maijā plānotā akcīzes nodokļa paaugstinājuma atcelšanai atbalstīja 75 Rīgikogu deputāti. Igaunijas parlamentā ir 101 deputāts.
Ieceri ieviest jaunu – ekonomiskās drošības - nodokli ar 30% likmi, kurš valsts budžetu 2026. gadā varot papildināt ar 28 milj. eiro, bet 2027. gadā jau ar 42 milj. eiro, uzņēmēji vērtē kā ļoti zaļu, kurš izraisīs tirgus pārdali, bet kurā cerēto ieguvumu var arī nebūt.
Šā gada 5. marta parlamenta plenārsēdē ar balsu vairākumu tika nodots tālākai izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā Ekonomiskās drošības nodokļa likumprojekts. Jauno nodokli tiek piedāvāts piemērot vairākām preču kategorijām, kuru izcelsme ir augsta riska valstis vai kuras iegādātas riskantā piegādes ķēdē. Augsta riska valstis būs tās valstis, kuras Ministru kabinets, pamatojoties uz Aizsardzības ministrijas, Ārlietu ministrijas, Finanšu ministrijas un Ekonomikas ministrijas izvērtējumu, būs iekļāvis augsta riska valstu sarakstā, ņemot vērā valsts agresīvu ārpolitiku vai militārus draudus, valsts ekonomiskās ietekmes instrumentu izmantošanu politiska spiediena veikšanai, valstij piemērotās sankcijas un starptautiskās drošības situāciju.
Baltijas valstīs šogad notikušas vairākas izmaiņas darbaspēka nodokļu un minimālās algas jomā, kas tieši ietekmē iedzīvotāju ienākumus un uzņēmēju izmaksas. Lai gan minimālās algas pieaugušas visās trīs valstīs, Latvijā strādājošie ar minimālo algu joprojām saņem ievērojami mazāk nekā kaimiņvalstīs, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā analīze.
Lietuvā izmaiņas bijušas visvienkāršākās – palielināta minimālā darba alga, kas pieaugusi par 115 eiro un šogad sasniedz 1153 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Raksts saglabāts lasītavā
Raksts pievienots tavai lasītavai. To vari atrast sadaļā “Lasītava”.
