Lai veicinātu kredītiestādēm alternatīva finansējuma pieejamību, Finanšu ministrija izstrādājusi Kopfinansējuma pakalpojuma likumprojektu, ko otrdien skatīja arī valdība.
Likumprojekts paredz regulēt tiesiskās attiecības starp kopfinansējuma pakalpojuma sniedzēju, ieguldītāju un finansējuma saņēmēju. Tā mērķis ir attīstīt finanšu un kapitāla tirgū kopfinansējuma pakalpojumus, nosakot, ka ir viens vai vairāki pakalpojumi, kurus nodrošina kopfinansējuma pakalpojuma sniedzējs (operators).
Tas var būt pakalpojums, kura rezultātā ieguldītājs kā fiziska persona aizdod naudas līdzekļus finansējuma saņēmējam kā fiziskai personai, vai pakalpojums, kura rezultātā ieguldītājs aizdod naudas līdzekļus finansējuma saņēmējam tā pieteiktā projekta realizācijai. Tāpat tas var būt ieguldīšanas starpniecības pakalpojums, kura rezultātā ieguldītājs iegulda naudas līdzekļus finansējuma saņēmēja kā juridiskas personas emitētos parāda vai kapitāla vērtspapīros tā pieteikta projekta realizācijā, kas nav pārvedami vērstpapīri to sākotnējā izvietošanā, un klientu rīkojumu pieņemšana un nosūtīšana.
Likumprojekts nosaka arī kopfinansējuma pakalpojumu sniedzēja darbības principu, prasības pakalpojuma sniedzēja darbības reģistrācijai, būtiskas un netiešas līdzdalības iegūšanas nosacījumus, kā arī kapitāla un peļņas sadales nosacījumus, lai nodrošinātu finanšu stabilitāti pakalpojuma sniedzējam. Likumprojektā noteiktas arī pakalpojumu sniedzēju līgumiskās attiecības un maksājumu administrēšana, kā arī ieguldītāju interešu aizsardzība un potenciālo risku mazināšanas nosacījumi. Vienlaikus likumā iekļauta arī obligāti sniedzamā informācija un kopfinansējuma pakalpojuma reklāmas prasības.
Valdības sēdē izskatīti arī ar Kopfinansējuma likumu saistīti grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kā arī Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Likumprojektus vēl izskatīs Saeima.