Autotransporta direkcijas (ATD) izsludinātā konkursa dēļ «praktiski visiem Latvijas pārvadātājiem ir jānomaina autoparks. Latvija atkal ir izcēlusies pārmērību ziņā,» šādu secinājumu Dienas Biznesam pauda Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidents Ivo Ošenieks, komentējot valsts iepirkumu, kas paredz sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem reģionos.

Līdz 9. septembrim pārvadātājiem ATD ir jāiesniedz savi piedāvājumi par sabiedriskā transporta organizēšanu Latvijas reģionālajā tīklā no 2021. līdz 2030. gadam.

Tas, ka I. Ošenieka secinājums nav pārspīlējums, redzams pēc 14. augusta Gulbenes novada domes sēdes, kurā tika izskatīts SIA Gulbenes autobuss lūgums no pašvaldības budžeta garantēt 5 milj. eiro lielu aizņēmumu. Lūgumu pēc garantijas uzņēmums pamatoja ar startēšanu ATD izsludinātajā konkursā, kurā gulbenieši plāno piedalīties kopā ar sadarbības partneri SIA Balvu autotransports. Jau izskanējuši vietējo iedzīvotāju pārmetumi Gulbenes autobusam par nespēju savlaikus organizēt sava autoparka nomaiņu, taču šoreiz jāteic, ka konkursa nolikums paģēr vairāk, nekā varēja paredzēt.

Piemēram, prasība pēc divām vietām autobusā personām ar ratiņkrēsliem. Pārvadātāji ziņo, ka tas būs īpašs pasūtījums, jo līdz šim bija jāparedz viena vieta cilvēkam ratiņkrēslā. Šeit vietā ir pārvadātāju jautājums, vai prasība pēc dārgas tehnikas nevainagosies ar nespēju to pielietot. Proti, laukos joprojām ir daudzas pieturvietas, kas iezīmētas ar stabu un plāksni pie tā. Pat ja pieturvieta ir noasfaltēta, ir jautājums, vai cilvēks ratiņkrēslā līdz pieturai var nokļūt, vai ir tam piemērota infrastruktūra? Vēl jautājums, cik bieži pārvadātājam iepriekšējos gados ir gadījies, ka pieturā gaida vairāki pasažieri ratiņkrēslā un viņus nav iespējams uzņemt transportā?

Ir arī citi tehniskie risinājumi, kuri netiek paģērēti, bet to esamība vairo iespēju iegūt valsts pasūtījumu uz desmit gadiem. Konkursa tehniskie risinājumi tiek novērtēti ar 60%, bet cenas piedāvājumu paredzēts vērtēt 40% amplitūdā. Šāds vērtējuma sadalījums liek pārvadātājiem solīt lielāku komfortu. Rezultātā varam nonākt pie rezultāta, ka esam savus reģionālos autobusus nodrošinājuši ar dažādām ekstrām. Komforta līmenis pusstundas braucienam būs lielisks, taču nebūs pasažieru, kas to izmantos, un arī šoferu, kas superīgos autobusus vadīs. ATD par autobusu komfortu un vecumu ir atbilde – visiem ir tiesības saņemt augstas kvalitātes pakalpojumu, arī lauku iedzīvotājam. Daudzviet īsajos reisos pietiktu, ja valsts prasītu drošu transportu pārvadātājam un neapgrūtinātu pārvadātāju un arī pasažieri ar komforta līmeni, kas nav adekvāts ne klienta maciņam, ne uzņēmēja iespējām.