Kas ir jūsu vērtīgākais finansiālais «pamatlīdzeklis»? Ar šādu jautājumu savu uzstāšanos kompānijas
Morinda Bioactives
ikgadējā konferencē Soltleiksitijā sāka slavenais laika menedžmenta un mērķtiecīgas vadības konsultants Braiens Treisijs (
Brian Tracy
Raksti par tēmu
). Versijas izskanēja visādas, bet viņa viedoklim līdzīga nebija neviena. Tā ir katra cilvēka spēja pelnīt naudu – spēja un prasme izmantot savas smadzenes tā, lai citi par to gribētu maksāt. Skarbi un tieši, bet grūti viņam nepiekrist. Ir jau arī tādi cilvēki, kuri spēj būt laimīgi bez naudas, taču tādu nav daudz un biznesa skolā runāt par naudu ir tikai normāli. Tad nu paturpināsim mazliet.
Vairums cilvēku savu dzīvi sāk ar milzumu laika un maz vai nemaz naudas. Dzīves laikā šīs lietas mēdz pagriezties citādi un tieši laiks kļūst par vērtīgāko un trūkstošāko lietu. Jo – naudu var nopelnīt, arī veselību nereti «var dabūt atpakaļ», bet laiku nekad. Kā mēs izmantojam savu laiku? Vai savas pelnītspējas paaugstināšanai, vai meklējot vainīgos. Nu tos, kuru dēļ mums ir tik maz naudas… Braienam patīk konsultēt pirmos.Viņš bieži minēja nežēlīgo
Pareto
jeb 80/20 principu. Ka 80% veiksmes vai naudas mēs iegūstam ar 20% darba. Un – ka veiksmīgi ir apmēram 20% cilvēku, jo viņi savu laiku izmanto principiāli citādi nekā 80% pārējo jeb normālo cilvēku.Pavisam nežēlīgi viņš izteicās par daļu no studentiem. Kāds ir «vidēja» (varbūt precīzāk – viduvēja) studenta galvenais mērķis? Dabūt diplomu un mesties baudīt dzīvi. Kādu dzīvi un par kādu naudu? Nav daudz tādu, kas par to aizdomājas. Bet – tu esi tas, kā tu domā, un tu sasniegsi to, ko vēlies. Ja nevēlies neko vai neko īpašu, tad arī dzīve būs nekāda (gan jau esat par to dzirdējuši arī no citiem avotiem).Ko darīt? Mācīties no veiksmīgajiem 20%! Un interesantākais ir tas, ka veiksmīgie parasti labprāt dalās pieredzēs. Par šādām lietām runā ne tikai Braiens. Latviski ir izdota D. Trampa un R. Kijosaki grāmata «Kāpēc mēs gribam, lai jūs būtu bagāti». Un viņi (bagāti būdami) tiešām to vēlas un mums iesaka. Kāpēc? Tāpēc, ka bagātie domā un rīkojas citādi. Jā, mums gan vārdam «bagātie» līdzi velkas nelāga skaņa, kas saisīta gan ar prihvatizācijas procesiem, gan apšaubāmiem darījumiem, bet mēģināsim atmest to nost un skatīties uz veiksmīgajiem, kuri savā veiksmes un naudas kalnā uzkāpuši ar tīrām rokām un sirdsapziņu.Mums Braiens jautāja – kas mums ir svarīgākais šajā konferencē. Un atkal netika trāpīts pareizajā atbildē: svarīgākais ir tas, ko mēs pēc šīs konferences DARĪSIM vai pat – DARĪSIM CITĀDI. Ja nekas nemainās, nav vērts apmeklēt šādus pasākumus. Jo vērtīgākais, ko cilvēks var darīt, ir – mācīties, domāt, pieņemt lēmumus un rīkoties. Tikai 10% cilvēku savu laiku tērē apzināti un brīvprātīgi mācoties lietas, kuras tiem noderēs PELNĪTSPĒJAS PAAUGSTINĀŠANAI un vienmēr domā par nākamo soli savā attīstībā. Normālie 80%, nomainot darbu, pirmajā gadā iemācās, kas un kā jādara, lai neatlaistu, bet pēc tam vairs no laba prāta nemācās neko. Un brīnās, kāpēc naudas nepaliek vairāk.Otra lieta, ar ko normālie atšķiras no veiksmīgajiem, esot bailes. Bailes kļūdīties, bailes, ka citi pamanīs… un no tā izrietoša vēlme darīt pēc iespējas mazāk un vienkāršākas lietas. Veiksmīgie zina, ka nekļūdās tikai tas, kurš neko nedara. Bet tiem, kuri grib dzīvē ko sasniegt, ir jādarbojas. Un viņi darbojas, kļūdās, labo kļūdas, cenšas mācīties no citu kļūdām (tālab mēdz arī apmeklēt dažādus kursus un seminārus, lasīt papīra vai elektroniskas grāmatas un izmanto citus modernos līdzekļus pilnveidei).Svarīgs akcents – sava laika lielāko daļu līderi domā par nākotni: kāda tā būs, kas jādara šodien un nekavējoties arī rīkojas. Būt līderim nozīmē pieņemt lēmumus un tos realizēt, risināt realizācijas ceļā radušās problēmas. Iesākt Braiens iesaka ar skatu 3-5 gadus tālā nākotnē. Iedomājieties, kādu jūs gribētu savu dzīvi tad. Un mēģiniet to iedomāties maksimāli precīzi – kādi ir jūsu ienākumi, kur dzīvojat, ko darāt (kur strādājat?), kādi cilvēki ir jums apkārt. Domājam par vēlamo – ko gribat, lai būtu.Mūsu šodienas lēmumi būs daudz kvalitatīvāki, ja zināsim kurp dodamies. Un arī idejas parādās tad, kad ir mērķis. Kad tas ir nofiksēts (vēlams – rakstiskā formā), jāķeras pie nākamā soļa – jāformulē pirmais solis. Kas ir jādara vispirms? Tūdaļ! Citādi nav vērts. Japāņu gudrība mācot, ka vīzija bez mērķa un darbības paliek vien sapnis. Bet – darbība bez mērķa ir murgs. Starp citu – ko jūs domājat par savu darbu? Vai tas jums sagādā prieku un ved uz mērķi? Ja jā, lieliski. Ja nē, jādomā par to, kas nav kārtībā. Un parasti nekārtība ir paša mērķos. Ir taču vieglāk sūdzēties par nejauku priekšnieku un nezinkādiem kolēģiem, nekā atzīties, ka bezmērķīgā dzīve nogurdina. Jau Seneka ir teicis: «Nekad nepūtīs ceļavējš kuģim, kuram nav galamērķa.»
http://kalveskonsultacijas.lv/
