B2B (business-to-business) startapiem ir palikušas dažas dienas, lai pieteiktos uz nākamo Startup Wise Guys (SWG) akseleratora programmu, kas sāksies 13. martā, Tallinā. Pašlaik visaktīvāk pieteikušies startapi no Latvijas un Ukrainas, tiem seko igauņi, rumāņi un šogad daudz lielāku aktivitāti izrādījuši arī lietuvieši.

B2B startapi var pieteikties SWG akseleratoram līdz 31. janvārim tiešsaistē: startupwiseguys.com/apply

Atlases procesā tiks izvirzīti 25 startapi, kas no 20.-22. februārim dosies uz Tallinu, lai tiktos ar mentoriem un investoriem. Pasākuma noslēgumā tiks izvēlēti 11 startapi, kas piedalīsies akseleratorā.

SWG Tallinas programma sāksies 13. martā. Izvēlētās startapu komandas pārcelsies uz Tallinu, lai 3 mēnešu garumā piedalītos intensīvā biznesa treniņu programmā, strādātu ar vairāk nekā 150 mentoriem un investoriem, kā arī saņemtu 20 000 eiro investīciju savā uzņēmumā.

Programma Tallinā būs pēc kārtas astotā akseleratora programma, kopš SWG dibināšanas 2012. gadā. SWG portfelī ir tādi startapi kā VitalFields, kas nesen veiksmīgi pārdots lielai ASV korporācijai, kā arī Wolfprint, Investly, Leaf.fm, Sport ID, Shipitwise, un vairāki startapi no Latvijas.

Tehnoloģiju un stārtapu konference TechChill Baltics atgriežas 2016. gada 11. februārī, līdzi nesot iedvesmojošus pieredzes stāstus. Konferences galvenās tēmas ir biznesa attīstība, mārketings un investīciju piesaiste.

«Šogad svinam 5 gadu jubileju - TechChill, kas ir viens no svarīgākajiem Ziemeļeiropas stārtapu pasākumiem, sagaida pārmaiņas - jauna norises vieta, koncertzāle Godvil, ir tikai viens no jaunumiem,» norāda Egita Poļanska, TechHub Riga vadītāja. Arī šogad konferences apmeklētāju vidū tiek gaidīti nozares līderi, stārtapi, investori, studenti, tehnoloģiju entuziasti un mediji no reģiona, Austrumeiropas un ASV.

TechChill Baltics 2016 sagaida vairāk nekā 400 apmeklētāju, kam būs iespēja dzirdēt iedvesmojošus pieredzes stāstus un saņemt padomus, kā pilnveidot biznesu.

Pirmo reizi Baltijā ar stāstu viesosies Ross Kingslends, Inception Growth vadītājs un Virgin StartUp biznesa mentors. Savas karjeras laikā Ross veidojis komunikācijas stratēģijas tādiem klientiem kā Lamborghini un Virgin, savukārt kopā ar komandu, apvienojot zināšanas par biznesa psiholoģiju, iedvesmu un motivāciju, palīdzējis attīstīt biznesu Sainsbury’s, NHS, City Of Aberdeen, Ernst & Young un citiem. Konferencē uzstāsies arī viena no pazīstamākajām jaunajām Norvēģijas uzņēmējām Silje Vallestade, kuras vadītais un vairākas balvas saņēmušais stārtaps Bipper izstrādā mobilās drošības lietotni bSafe. Turklāt, piedaloties dažādās ar uzņēmējdarbību saistītās aktivitātēs un uzstājoties kā lektore, Silje 2011.gadā ir nosaukta par Norvēģijas gada uzņēmēju-sievieti, savukārt 2013.gadā Pasaules Ekonomikas forumā viņai piešķirta Jaunā Globālā Līdera atzinība.

Stārtapu konference TechChill Baltics 2016 atgriežas 11.februārī, piedāvājot nozares līderu pieredzes stāstus un iespēju vienuviet satikt tehnoloģiju uzņēmējus, investorus un medijus no Eiropas un ASV. No šodienas ir atvērta pieteikšanās stārtapu piču cīņai, kas aizsāksies 10.februārī un dienu vēlāk ļaus labākajiem prezentēt savu ideju uz lielās TechChill Baltics 2016 skatuves 400 cilvēku auditorijas priekšā.

Pieteikšanās atvērta līdz 18.janvārim, pieteikuma forma atrodama šeit: https://www.f6s.com/techchillbalticspitchbattle2016/apply.

Piču cīņa ir nozīmīga konferences sastāvdaļa, starp tās laureātiem ir tādi stārtapi kā infogr.am, Bliu Bliu, TrackDuck un Edurio.

Šogad, kad konference svin piecu gadu jubileju, tā nes arī jaunu formātu tradicionālajai piču cīņai. 10 perspektīvākās komandas, kas pieteiksies cīņai, tiks izvēlētas dalībai TechHub Riga akadēmijā, kas norisināsies 10.februārī un sniegs komandām vienas dienas apmācības pičošanā, produkta vai pakalpojuma attīstībā un mārketingā. Dienas noslēgumā akadēmijas mentoru panelis, ko veidos pieredzējuši industrijas eksperti, 5 labākos stārtapus virzīs fināla piču cīņai 11.februārī uz TechChill Baltics 2016 skatuves.

No 1. jūnija jaunie uzņēmumi, kas darbojas Business to Business jeb B2B jomā, var pieteikties Latvijā pirmajai akseleratora programmai - Startup Wise Guys Riga powered by Lattelecom. Šā gada septembrī sāksies visaptveroša 3 mēnešu apmācību programma, kurā «startapi varēs saņemt īstu «grūdienu» izaugsmei».

Akseleratoru vadīs starptautiska un pieredzējusi profesionāļu komanda, apvienojot Latvijas, Baltijas un starptautisko pieredzi.

SWG īstenojis jau 6 programmas, akseleratorā biznesa izaugsmi veicinot kopumā 52 uzņēmumiem. Sadarbībā ar Lattelecom akseleratora programma Rīgā savu darbību sāks šā gada 19. septembrī.

Rīga esot loģisks solis SWG «saimes» paplašināšanā - te ir spēcīga un dinamiska startup vide, pieredzējuši vietējie partneri kā Lattelecom un TechHub Riga, kā arī izdevīgs ģeogrāfiskais novietojums ar ērtu piekļuvi starptautiskai lidostai. Jaunā akseleratora programma radīs iespējas Latvijas un visas Baltijas startapu komūnai, paplašinās šeit esošo talantīgo cilvēku iespējas, kā arī dos iespēju Baltijas valstīm nostiprināties kā izdevīgam «starta punktam» globāliem startapiem.

Pašlaik TechHub Riga ir vairāk nekā 30 startapu un vairāk nekā 90 biedru, stāsta TechHub pārstāve Inese Mūrniece.

Jaunajās telpās TechHub Riga varēs izmitināt divreiz vairāk nekā tagad – 150 biedrus. Līdz ar atvērtā tipa koprades telpām jaunajās telpās ir arī atsevišķu komandu telpas, terase, sapulču telpas un virtuve. Kopējais telpu lielums ir 800m2.

Tā kā plānots startapus atbalstīt ilgā laika termiņā, tad ar ēkas īpašniekiem noslēgta ilglaicīga vienošanās, un jaunās ēkas atjaunošanā ieguldītās investīcijas ir no īpašniekiem.

Latvijas startapi pēdējo gadu laikā spējuši sasniegt pasaules atpazīstamību, piem., Infogr.am, Froont, Sellfy, Cobook (tagad Fullcontact). Paralēli arī Latvijā startapu kustība ieguvusi atpazīstamību un ir redzami arvien vairāk šādi nesen radušies startapi. Nākamais solis ir pieredzējušajiem startapiem dalīties ar savām iegūtajām zināšanām, un arī turpināt pieaicināt zinošus uzņēmējus gan no Latvijas, gan ārvalstīm, kas var palīdzēt šiem jaunajiem startapiem kļūt spēcīgākiem.

Tuvojas IT un stārtapu konference TechChill Baltics 2015, kas jau 10. februārī pulcēs tehnoloģiju uzņēmējus, investorus, studentus un citus interesentus gan no Eiropas, gan ASV. No otrdienas jaunie stārtapi var pieteikties piču konkursam, informē TechChill Baltics 2015 projekta vadītāja Egita Poļanska.

TechChill Baltics konference Rīgā notiks jau ceturto gadu, un šogad par centrālo tēmu ir izvēlēta stārtapu izaugsme (growth-hacking) un vadība, piedāvājot dažādas prezentācijas un paneļdiskusijas par veiksmīgu darbinieku atlasi, uzņēmuma iekšējās kultūras radīšanu, finansējuma piesaisti un uzņēmuma vispārēju attīstību.

Tostarp jaunajiem uzņēmējiem būs iespēja piedalīties piču konkursā un izcīnīt iespēju prezentēt savas idejas investoru žūrijai un konferences auditorijai.

Runātāju sarakstam ir pievienojies Dens Makinlijs, kurš sniegs savu ieskatu, kā veicināt uzņēmuma attīstību, pareizi izmantojot pieejamos datus. Būdams galvenais inženieris vadošajā amatnieku produktu platformā Etsy, Makinlijs piedalījies uzņēmuma datu infrastruktūras izveidē, kā arī palīdzējis attīstīt Etsy komandas sastāvu no 20 līdz 600 darbiniekiem. No 2015.gada viņš darbojas online maksāšanas platformā Stripe.

Pagājušajā gadā Latvijas jaunuzņēmumi jeb startapi nodokļos samaksāja 25 miljonus eiro un piesaistīja ārvalstu investīcijas aptuveni 220 miljonu eiro apmērā. Tomēr līdz 2030. gadam šie skaitļi varētu vairākkārt palielināties, un viena vienradža vietā Latvijā varētu būt līdz pat pieciem.

Par to liecina pēc Google pasūtījuma veiktais Civitta pētījums par Baltijas jaunuzņēmumu ekosistēmu.

Pētījums atklāj arī divus galvenos izaicinājumus, kas bremzē jaunuzņēmumu izaugsmes potenciālu — talantu trūkumu un sarežģījumus piesaistīt finansējumu no iespējkapitāla fondiem.

Dati apliecina, ka pēdējo piecu gadu laikā Latvijā strauji pieaug jaunuzņēmumu skaits — 2021. gadā Latvijā bija 626 startapi, kas ir par 23 % vairāk nekā 2016. gadā. Tāpat arī strauji audzis Latvijas jaunuzņēmumos strādājošo cilvēku skaits, no 2016. līdz 2020. gadam palielinoties par 12 % — līdz 6000 darbinieku. Jaunuzņēmumos nodarbināto cilvēku algas ir gandrīz divas reizes lielākas nekā vidēji valstī.

Termiņuzturēšanās atļaujas ārzemēs ķīnieši negrābj par katru cenu; investīcijas izaugsmē nav cieņā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Austrālija kopš 1. jūlija labojumiem vīzu jeb faktiski arī Latvijā pazīstamo termiņuzturēšanās atļauju (TUA) piešķiršanā no Ķīnas ir saņēmusi tikai 19 iesniegumus. Tas ir ievērojams kritums no vairāk nekā 1679 ķīniešu pieteikumiem, kopš 2012. gadā Kanbera ieviesa TUA sistēmu, jeb vairāk nekā 62 pieteikumiem mēnesī. Vairāk nekā puse no pieteikumiem tika atraidīta.

Kādi tur startapi

Valdības politikas bumeranga efekts liek satraukties fondu pārvaldniekiem, kas bija cerējuši, ka nu ķīniešu dāsnās investīcijas plūdīs viņu biznesā, jo tieši tāds bija izmaiņu nolūks, raksta The Sydney Morning Herald (SMH). Kopš 2012. gada TUA kopumā Austrālijai ienesušas 3,8 mljrd. AUD (2,5 mljrd. EUR), un tie ir ieguldīti vai nu valdības parādzīmēs, vai arī premium klases nekustamajā īpašumā.

Pirms sarunas Norvēģijas valsts aģentūras Innovation Norway vadītāja Anita Krona Traseta gadskārtējā Ziemeļvalstu un Baltijas biznesa forumā sniedza lekciju par līderību pārmaiņu laikos. Pēc lekcijas kāds ievērojams Latvijas investoru vides pārstāvis DB sacīja, ka lekcijā pārāk daudz figurējis vārds «pārmaiņas», lai saprastu, kas tieši mainās. Šai sarunā rodamā atbilde ir, ka Norvēģijā mainās viss, un A.K. Traseta izsaka piesardzīgas bažas, vai tas notiks gana strauji, lai norvēģi saglabātu ierasto labklājības līmeni.

X-diena Norvēģijā ir klāt?

Mums, kas strādājam ar inovācijām, krīze ir visbrīnišķīgākais laiks. Beidzot tas ir noticis! OECD 2014. gadā bija veicis uzņēmējdarbības mērījumus Norvēģijā, un tā ir aktualitāte 84% iedzīvotāju – visu laiku rekords. Parasti šis rādītājs ir ap 50%. Tā ka krīze beidzot ir ietekmējusi norvēģu domāšanu, ka viņi spēj arī kaut ko darīt un ražot.

Vai tas liecina par izmisumu, vai arī tiešām cilvēki krīzi uztver tik pozitīvi kā jūs?

Norvēģi ir tādi labsirdīgi, ne sevišķi mērķtiecīgi par katru cenu. Bet jaunā paaudze tomēr ir atšķirīga. Viņi grib radīt lietas. Tāpēc vecākajai paaudzei šī krīze tiešām ir zināma frustrācija, jo mainās ierastā kārtība un daudzi zaudē darbu. Bet gados uzņēmīgākā vidē jau parādās zināma kaislība par darāmo un entuziasms.

Diemžēl tas nav sakāms par Latviju, tāpēc starptautisko aktualitāšu apskatniekam drūmas dienas – pasaulē vērojamās jēdzīgās iniciatīvas nekādā gadījumā nav attiecināmas uz paša mājām

Gan nozaru, gan makroekonomikas eksperti spriež, ka superzemo procentu likmju dēļ šis ir labākais laiks, kad valstij aizņemties, lai ieguldītu infrastruktūras u.c. ekonomikas veicināšanas projektos. To iesaka arī Starptautiskais Valūtas fonds, tomēr svarīgi ir ievērot – Latvijai tāda daudziem citiem vēlama stimulēšanas metode ieteikta netiek. Un ne velti.

Ir empīriski noskaidrojies, ka Latvijas politiķus no aizņemtas naudas ir jātur pa gabalu, un šādu pierādījumu daudzums diemžēl aug. Virzība uz tā saukto bezdeficīta budžetu un plānotā valsts parāda procentuālā dilšana formāli ir laba lieta, tomēr īstenībā tā ir vēja runa, ja absolūtajos skaitļos valsts parāds pieaug, bet šādā izaugsmes laikā vispār dzīvot ar budžeta deficītu nozīmē, ka stiegam atpakaļ iepriekšējās desmitgades strukturālajās ķibelēs. Par tām jeb par ekonomikas struktūru tad arī ir runa, un par to – proti, pirmām kārtām par to – ir jādomā nodokļu plānotājiem un budžeta veidotājiem.

Tev var būt ģeniāla biznesa ideja, solīdi finanšu resursi un filigrāni izstrādāts biznesa plāns - trīs pīlāri, kas vieš pārliecību par iecerētā biznesa veiksmīgām nākotnes perspektīvām. Taču korķēt vaļā šampanieti ir pāragri. Prakse rāda, ka bez veiksmīgi nokomplektētas komandas, jebkura laba biznesa ideja, visticamāk, būs lemta neveiksmei. Ikviens startaps ir tieši tik veiksmīgs, cik perspektīva ir tās komanda ar vadītāju «pie vadības grožiem».

Viena no izplatītākajām kļūdām, kādēļ pat ļoti perspektīvi startapi cieš neveiksmi, slēpjas personāla atlasē. To apliecina arī CB Insights analītiķi, kas secinājuši – 23% gadījumos nepareiza komandas izvēle ir bijusi par iemeslu, kāpēc nācies pārtraukt startapa darbību.(1)

Komandas kodols ir tās vadītājs - līderis. Pirms savas sapņu komandas «komplektēšanas» ir jābūt skaidrai vīzijai par to, kāds komandas vadītājs Tu esi vai vēlies būt. Vai vēlies būt aktīvs komandas vadītājs (menedžeris), kurš koncentrēsies uz paveikto uzdevumu kontroli? Bet varbūt Tev piemērotāka ir padoto motivēšana un iedvesmošana? Visiem komandas vadības stiliem ir savas priekšrocības vai trūkumi - tikai Tu pats vari izlemt, kurš vadības stils Tev piestāv labāk.

Startup konferences TechChill Baltics ietvaros daudzsološākā startup titulu un galveno balvu no konferences stratēģiskā partnera Lattelecom izcīnījis finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmums Nordigen no Latvijas, kas palīdz aizdevējiem automatizēt kredītņēmēju bankas izrakstu analīzi.

Skatītāju simpātiju balvu publiskā balsojumā ieguvusi velosipēdu aizsardzības risinājumu startup Bike-ID komanda no Vācijas.

Dalībai TechChill Baltics piču cīņā jeb Pitch Battle tika saņemti vairāk nekā 50 komandu pieteikumi no 10 valstīm, to skaitā ASV, Vācijas, Lielbritānijas un Skandināvijas. 10 žūrijas vērtējumā labākās komandas piedalījās TechHub Riga Academy vienas dienas mentoru apmācībās, saņemot starptautisku mentoru konsultācijas biznesa stratēģijā, attīstībā un prezentācijas prasmē. Apmācību noslēgumā pieci daudzsološākie uzņēmumi ieguva iespēju prezentēt savu ideju 500 cilvēku auditorijai konferencē TechChill Baltics, cīnoties par labākās idejas titulu, kā arī potenciālo klientu, investoru un starptautisku mediju uzmanību. Vēsturiski uzvara Pitch Battle uzņēmumiem ir pirmais solis uz plašākiem panākumiem - starp tās laureātiem ir tādi stārtapi kā infogr.am, Bliu Bliu, TrackDuck un Edurio, kas kopumā ir piesaistījuši vairāk nekā EUR 2,5 miljonu sava produkta tālākai izstrādei.

Neskatoties uz ne visai labvēlīgo situāciju finanšu tirgos šajā gadā, ir izveidoti vairāki startapi, raksta Business Insider.

Portāls apkopojis informāciju, aptaujājot riska kapitālistus un uzņēmumu dibinātājus, lai identificētu tos startapus, kuriem bijušas veiksmīgākās debijas šajā gadā. Vairāki uzņēmumi, kas iekļauti sarakstā, patlaban ir jau demonstrēti plašākai sabiedrībai, savukārt citi aizvien tikai veido savu darbību, savukārt citi slepeni pie saviem projektiem strādājuši jau vairākus gadus, bet šogad sākuši oficiālu darbību.

Galerijā augstāk iespējams aplūkot šajā gadā dibinātos veiksmīgākos startapus!

Latvijas pirmā startapu akseleratora pusfinālā izvirzītas 6 komandas no Latvijas un 3 no Igaunijas. Tāpat pārstāvētas ir tuvējā reģiona valstis – 2 komandas no Baltkrievijas, 2 no Ukrainas un pa vienai no Bulgārijas un Ungārijas. Par dalību akseleratorā sacentīsies arī pa vienam startapam no tādām valstīm kā Indija, ASV, Nīderlande, Turcija un Apvienotā karaliste.

«Igauņi vienmēr bijuši līderu pozīcijās Startup Wise Guys akseleratoru atlasē, kas loģiski, jo programma līdz šim bija bāzēta Tallinā. Prieks, ka atverot programmu Rīgā, izdevies iekustināt latviešus un citu tuvējo valstu B2B startapus. Turpmāk ceram redzēt arī aktīvāku lietuviešu dalību,» komentē Startup Wise Guys izpilddirektors Kristobals Alonso (Cristobal Alonso).

Programmai kopumā bija pieteikušies 137 startapi. Atlasītie 20 pusfinālisti 23. un 24. augustā tiksies ar SWG Riga powered by Lattelecom mentoriem, iepazīsies ar komandu, telpām un vietējo startapu komūnu. Septembrī akselerācijas procesu sāks tikai 8 uzņēmumi, kas būs sevi pierādījuši gan ar līdzšinējiem biznesa rezultātiem, gan arī spēcīgām un aizrautīgām komandām. SWG Riga powered by Lattelecom akselerācijas programma ilgs līdz gada beigām, 3 mēnešu laikā startapiem būs pieeja 150 mentoriem un investoriem, pieredzes apmaiņa ar uzņēmumiem, kas jau iepriekš izgājuši SWG programmas, un iespēja strādāt modernās telpās.

Septiņi starptautiski jaunie tehnoloģiju uzņēmumi jeb startapi, kas Rīgā trīs mēnešus pavadīja intensīvā biznesa treniņa un mentoringa programmā un katrs saņēma 20 tūkst. eiro lielu investīciju, absolvējuši Latvijā pirmo B2B startapu akseleratoru «Startup Wise Guys Riga powered by Lattelecom». Izlaiduma dienā jeb «Demo Day» dalībnieki prezentēja savu biznesa ideju investoriem.

No 136 pretendentiem akseleratorā iekļuva uzņēmumi no sešām valstīm – Anatomy Next (Latvija), NeoSound (Baltkrievija), RateMate (Ungārija), SessionStack (Bulgārija), Soter Analytics (Austrālija/Krievija), Online Dog (Latvija) un WhatTheBus (Igaunija). Trīs mēnešus uzņēmumu komandas dzīvoja un strādāja Rīgā, attīstot savus biznesa modeļus, produktus, veidojot komandu un gatavojoties investīciju piesaistei. Startapu darbinieki kopumā tikās ar 70 mentoriem no visas pasaules, piedaloties 900 mentoringa stundās. Tikai no Latvijas vien programmā iesaistījās 25 jauni mentori, tādējādi aktivizējot zināšanu un labās prakses pārnesi, kā arī ienesot jaunas vēsmas Latvijas biznesa vidē. Programmas laikā atvērtās lekcijās un speciāli organizētos pasākumos piedalījās vairāk nekā 100 cilvēki no Latvijas startapu ekosistēmas – startapu dibinātāji un darbinieki, studenti, žurnālisti un valsts institūciju pārstāvji. Trīs no uzņēmumiem – Soter Analytics, RateMate un WhatTheBus – radīja darba un prakses vietas sešiem cilvēkiem.

Baltijā vērienīgajā starptautiskajā telekomunikāciju konferencē Telco Trends 2015 Rīgā pulcēsies nozares, tehnoloģiju un inovāciju jauno uzņēmumu eksperti un no ES un NVS valstīm, informē konferences organizatori.

No 10. līdz 13. augustam Rīgā notiks piektā Starptautiskā telekomunikāciju konference un izstāde Telco Trends 2015. Тiek gaidīti vairāk nekā 400 dalībnieki.

Konferences ietvaros viena no galvenajam tēmām ir Eiropas vienotais digitālais tirgus un telekomunikācijas nozares tiesiskie regulējumi.

Satiksmes ministrijas sakaru departamenta direktors Edmunds Beļskis informēs par programmas Digitālā Eiropa realizāciju. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas pārstāvji informēs par nozarē jaunākajiem normatīvajiem aktiem un gaidāmajām izmaiņām. Tiek gaidīta Eiropas Elektronisko sakaru regulatora – BEREC uzstāšanās.

Par situāciju un tendencēm tirgū pastāstīs nozares asociāciju vadītāji no Latvijas, Lietuvas, Ukrainas, Kazahstānas un citām valstīm, ka arī ieradīsies no Azerbaidžānas un Gruzijas nozares vadītāji.

Pirmais ukraiņu biznesa akselerators, kas strādā ar agrīno stadiju tehnoloģiskajiem startapiem GrowthUP meklē partnerus arī Baltijas valstīs, informē akseleratora pārstāvji.

Kā paziņoja Telco Trends PR direktore Nataļja Vasiļjeva, GrowthUP nozarē strādā kopš 2005. gada un balstās uz pieredzi, kas tika iegūta, realizējot vairākus desmitus veiksmīgu projektu. Organizācija strādā ar agrīno stadiju projektiem. Galvenais akselerācijas programmas fokuss ir palīdzība startapiem, kas ir orientēti uz globālo tirgu, uzņēmējdarbības būvēšanu un attīstību, pirmo lietotāju piesaistīšanu un galveno hipotēžu pārbaudēm. Tādiem projektiem tika atvērti centri Berlīnē un Silīcija ielejā. 2013. gada rudenī līdz ar akseleratoru tika izveidots sējas investīciju fonds GrowthUP+.

Balstoties uz GrowthUP analītiķa Nikolaja Sokratova vārdiem, GrowthUP meklē partnerus Baltijas valstīs sekojošos virzienos: agrīno stadiju startapi dalībai akselerācijas programmā Eiropā un ASV, kā arī uzņēmumu pārstāvjus, proti, inovāciju nodaļas un departamentus, kas sadarbojas ar akseleratoriem un startapiem: GrowthUP portfelī ir projekti, kas varētu viņus ieinteresēt;

Kamēr Latvijā politiķi vēl domā, vai un kā regulēt digitālās naudas jeb kriptovalūtu tirgu, tikmēr Valsts policija jau sākusi vairākus ar kripotovalūtām saistītus kriminālprocesus, svētdien vēstīja raidījums LNT Ziņu TOP 10.

«Šie darījumi [ar krimptovalūtām] krasi ir auguši. Tāpat sludinājumos paskatāmies - nekustamais īpašums, automašīnas. Aizvien vairāk parādās tieši kriptovalūtās piedāvājumi. [...] Jebkurš bizness principā, vide var būt atvērta jebkuram, tā kā aizliegts tas nav,» saka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās komercijas kontroles un analīzes daļas vadītājs Arnis Lībenzons.

Šobrīd gan VID atbilde uz jautājumu, kas tad īsti no juridiskā viedokļa ir kriptovalūta, nav vienkārša. «Priekš pievienotās vērtības nodokļa vajadzībām kriptovalūta nav prece, tas ir finanšu instruments. Priekš grāmatvedības tā ir jāuztver kā prece, jo jāgrāmato ir tādā pašā veidā kā prece. Jāgrāmato un jānosaka vērtība eiro valūtā. Priekš ienākumu nodokļa tas arī vairāk ir tuvāks precei, nevis finanšu instrumentam,» saka VID pārstāvis. Nodokļu iekasētāju skatījumā, no kriptovalūtu spekulācijām gūtajai peļņai jāpiemēro ienākuma nodoklis. Turklāt cilvēkiem, kas ar to nodarbojas, jāreģistrē saimnieciskā darbība.

Nākamnedēļ, 10.-13.augustā Rīgā norisināsies 5. jubilejas Starptautiskā telekomunikāciju konference un izstāde Telco Trends 2015.

Forums notiek Latvijā, jo valsts veiksmīgi realizē Eiropa 2020 stratēģiju, kuras ietvaros jau pēc pieciem gadiem ES teritorijā tiks izvērsti platjoslas tīkli: visiem Eiropas Savienības iedzīvotājiem būs iespēja sērfot internetā ar ātrumu virs 30 Mbit/sek. Pašlaik Latvija ir viena no pirmajām vietām ES infrastruktūras būvēšanas tempu ziņā, vienlaicīgi gan interneta, gan mobilo sakaru tarifus saglabājot viszemākos Eiropā.

Telco Trends nozares eksperti pastāstīs, kādas pūles un līdzekļi ir nepieciešami, lai izveidotu platjoslas paradīzi, kā operatoriem izdodas saglabāt zemas izmaksas lielmēroga investīciju gadījumos infrastruktūrā, kā arī to, kā uzņēmējdarbību ietekmē jaunās ES likumdošanas iniciatīvas.

No 26. līdz 27.jūnijam «Google» rīko vērienīgu pasākumu Jūrmalā - «Google CEE Day 2018», sapulcinot 450 dalībniekus no 180 aģentūrām no 17 Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm. Tas ir līdz šim vērienīgākais pasākums, kādu «Google» saviem partneriem rīkojis kādā no Baltijas valstīm. Jūrmalā «Google» arī publiski izziņoja, ka maina nosaukumu savai galvenai reklāmas platformai - «Google Adwords» turpmāk sauksies «Google Ads».

Par to globāli tiek izziņots 27.jūnijā, kad šim produktam aprit 18 gadi.

Šobrīd lielākā «Google» partneraģentūra Baltijā ir Latvijas aģentūra «Top Media», kuras sadarbības apjoms ar «Google» mērāms vairāk nekā miljons eiro mēnesī. «Google» partneraģentūru Baltijas TOP 5 ir arī Latvijas aģentūra «Inspired eCommerce». Latvijā kopumā ir ap 40 aģentūras, kuras darbojas kā «Google» partneri, bet Baltijā šādu aģentūru skaits ir ap 120. «Google» nesniedz tiešo atbalstu klientiem. Jautājumos par «Google» reklāmas iespējām klienti var atbalstu saņemt tikai caur «Google» partneraģentūrām.

«Top Media» valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Kažemaks Baltijas izvēli «Google» vērienīgajam pasākumam skaidro ar straujo izaugsmi, kas pēdējos gados notikusi tieši Baltijas reģionā. «Latvijā ir fintech kompānijas, Lietuvā crypto valūtas startapi, Igaunijā eresidency un milzīgs startapu skaits,» precizē M. Kažemaks, piebilstot, ka «tas ir noticis, pateicoties straujai izaugsmei digitālās reklāmas jomā, kur liela loma ir tieši «Google» reklāmas iespējām audzēt dažāda veida biznesus eksporta tirgos».

Privātais un riska kapitāls pieprasa sakārtotu politisko un ekonomisko vidi

Eiropas Investīciju banka un Eiropas Investīciju fonds deklarē, ka mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) perspektīvu, ambiciozu projektu atbalstu var iegūt, piesaistot riska kapitālu, tomēr Latvijas MVU spēja pārliecināt investorus par savu ideju spožumu un varēšanu ir krietni ierobežota, jo trūkst kapitāla uzņēmuma izveides un veiksmīgas darbības uzsākšanas stadijā. Riska kapitālisti atbalstam lūkojas pēc jau stabilu, pelnošu uzņēmumu pretencioziem augstāka riska projektiem, bet uzņēmumi ir piesardzīgi investoru piesaistē. Atbalsts MVU pamatā tiek sniegts ar valsts garantijām. Kapitāla tirgus stimulēšanai un investoru aizsardzības stiprināšanai Ekonomikas ministrija (EM) ir solījusi šā gada laikā veikt izmaiņas Komerclikumā. Jūlija beigās Ministru kabinets atbalstīja grozījumus biznesa inkubatoru programmā, nosakot, ka inkubācijas pakalpojumu priekšfinansēšanai arī komersanti, kas darbojas biznesa inkubatorā, var saņemt aizdevumu no akciju sabiedrības Attīstības finanšu institūcijas Altum.

Igauņi nākamo Skype negaida un nākotnes attīstību sākumuzņēmumu (startup) jomā paredz veiksmīgiem atdarinātājiem un uzlabotājiem

Par spīti pat vairākos desmitos reižu mērāmajai riska kapitāla nozīmes atšķirībai mūsu ekonomikās, Latvijai šai jomā ir savas priekšrocības, saka Igaunijas Privātā un riska kapitāla asociācijas izpilddirektore Kristīna Vasilkova.

Šogad Baltijas riska kapitālistu gadskārtējā sanāksmē uzsvars bija uz Izraēlas piemēru. Cik daudz šī pieredze ir attiecināma uz šejienes tirgu?

Tā ir attiecināma. Izraēla ir pasaulē otrais lielākais riska kapitāla (RK) tirgus pēc ASV. Viena Izraēla piesaista vairāk RK, nekā visa Eiropa kopā. Apple, Microsoft – visām lielajām kompānijām ir R&D nodaļas Izraēlā. Kā šī pieredze attiecas tieši uz mums? Tā, ka ir jāmācās no jebkura laba piemēra – kā Izraēla to sasniedza.