Apstākļus, no kuriem atkarīga darbaspēka atgriešanās Latvijā, veido gan valsts, gan darba devēji un paši darba meklētāji. Veiksmīgu iekārtošanos darbā sekmētu ne tikai augstākas algas un stabilitāte, bet arī pašu darbinieku mērķtiecīgāka rīcība un karjeras plānošana ilgtermiņā

Pēdējā laikā plaši apspriestais reemigrācijas plāns rosina dažādus jautājumus par tā efektivitāti. Karjeras portāla Irdarbs.lv rīkotajā diskusijā par darba spēka izbraukšanas novēršanu un esošo cilvēkresursu izmantošanu ekonomikas ministra padomniece Ilona Platonova, runājot par plāna izstrādi, norāda, ka ir kļūdaini sākt problēmu risināt tad, kad darbaspēka jau pavisam trūkst. Tāpēc pašreizējais plāns tiek izstrādāts, rēķinoties ar problēmām nākotnē, kas varētu saasināties 2016. gadā. Tā kā valsts ir «lēns organisms», šīs pārmaiņas jāplāno laikus. Plāns ietver komunikāciju ar ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem un viņu informēšanu par vakancēm Latvijā.Irdarbs.lv vadītāja Evija Šalte stāsta, ka portālu ik dienas apmeklē 5 - 6 tūkst. darba meklētāju, no kuriem daļa atrodas ārzemēs, tātad interese par darbu Latvijā jau ir. Pirmajā vietā ierindojas skatījumi no Apvienotās Karalistes, otrajā - ASV, trešajā - Vācijas. Šī situācija vērtējama kā pozitīva, jo labāk, ja cilvēks brauc atpakaļ jau uz darbu, nevis tikai atgriezies sāk to meklēt. Turklāt darba intervijas iespējams veikt arī telefoniski vai ar Skype palīdzību.E. Šalte stāsta par sezonalitāti, kas novērojama darba meklētāju vidū - pavasarī tie ierodas, lai vasarā šeit atrastu darba vietu un, ja līdz rudenim tas neizdodas, atkal dodas prom, vīlušies dubultā. Viena no problēmām darba meklēšanā, ar ko saskaras gan tie, kas darbu meklē, esot ārzemēs, gan vietējie, ir neadekvātās prasības. Nereti, atgriezušies no zemas kvalifikācijas darba ārzemēs, cilvēki bez izglītības un attiecīgās pieredzes pretendē uz augstākiem amatiem šeit, tāpēc ka atalgojums ir līdzvērtīgs.Diskusijas viesis,

SIA DEAC

valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis mudina būt paškritiskākiem, un eksperti ir vienisprātis, ka «man vajag» nav pareizā attieksme, ar ko vērsties pie darba devēja. Tā vietā vajadzētu padomāt par to, ko spējam uzņēmumam sniegt. Karjeras neplānošana ilgtermiņā ir otra lieta, kas apgrūtina iekārtošanos darbā. Ilgas pauzes vai bieža darba vietas maiņa rada aizdomas darba devējā. E. Šalte atgādina padomāt par jautājumu «Kā es sevi pārdošu?» un pārdomātu CV.Lai veicinātu darbaspēka atgriešanos, jādomā ne tikai par tautiešu informēšanu, bet arī konkurētspējas nodrošināšanu. A. Gailītis ir skeptisks par augstas kvalifikācijas speciālistu atgriešanos. Viņš pats pārstāv IT nozari, kurā darbinieku trūkums ir visas Eiropas problēma. Vislielākais esot programmētāju deficīts, tad seko sistēmu administratori un pārdošanas speciālisti - tehnisku projektu vadītāji ar specifiskiem pienākumiem. Viņš netic, ka augsti kvalificētie darbinieki varētu atgriezties Latvijā, jo IT nozarē strādājošo algas daudzviet ir pat 3-4 reizes lielākas nekā šeit. Turklāt pat, ja izdevumi ir lielāki, ieguvums ir stabilitāte, ko sniedz, piemēram, bezmaksas veselības aprūpe. A. Gailītis izsaka pieņēmumu, ka atgriezties varētu zemāk kvalificētais darbaspēks. Risinājumu viņš saskata jauno kadru apmācīšanā. I. Platonova un Nodarbinātības Valsts aģentūras Darba tirgus nodaļas vadītāja Kristīne Pudāne gan norāda, ka valstij svarīgi ir visi izbraukušie un, ka nevajadzētu veikt šķirošanu. Runa ir arī par jauno paaudzi, kas devušies līdzi vecākiem vai dzimuši ārvalstīs.