Par to, ka pandēmijas ietekmē daudzi uzņēmumi ieviesa un arī bija spiesti ieviest elektronisko dokumentu apriti - tas vairs nav ne jaunums, ne pārsteigums.

Taču šajā procesā ir kāds interesants novērojums - aktīvākie digitalizācijas un arī elektroniskās dokumentu aprites ierosinātāji un vēstneši uzņēmumā visbiežāk ir nevis vadītāji vai par procesu uzlabošanu atbildīgie darbinieki, bet gan tie darbinieki, kas ikdienā tieši saskaras ar dokumentiem.

No vienas puses, tas nav pārsteigums. Ja pārdevējam ir jāsasniedz noteikti pārdošanas rādītāji, bet to liedz izdarīt iespēja laicīgi un operatīvi saņemt parakstītus dokumentus, tad pārdevēji aizdomājas par procesiem un arī to, kā tos uzlabot. Tas pats attiecas uz darbiniekiem, kas strādā personāla, iepirkumu vai citās nodaļās, kur ir svarīga operatīva dokumentu aprite.

Elektronisko procesu un pakalpojumu kvalitāte strauji uzlabojas. Tāpēc organizēt biznesa procesus Baltijas valstīs tieši biznesa administēšanas kontekstā vēl nekad nav bijis tik vienkārši. Elektroniskie paraksti jeb e-paraksti drošās digitalizācijas procesā ir kļuvuši par tādiem kā elites vienību karavīriem. Kāpēc? Jo e-parakstus ir gandrīz neiespējami viltot vai izmantot ar atpakaļejošu datumu.

Digitālajiem rīkiem ir milzīga ietekme uz uzņēmuma nākotni. Pēdējo gadu laikā piedzīvojām un realizējām strauju digitālo transformāciju. Kombinējot dažādus digitālos rīkus, uzņēmumi savā rīcībā ieguva jaudīgus instrumentus, kas ļauj atteikties no dokumentu drukāšanas, skenēšanas un sūtīšanas pa pastu. Tādējādi arī klientiem uzņēmumi var nodrošinot augstākās klases pieredzi. Un tā ir tikai aisberga redzamā daļa, ja patiešām ir vēlme radīt nevainojamus elektroniskos procesus. Neatkarīgi no tā, vai uzņēmums strādā visās trijās Baltijas valstīs vai tikai vienā.

Daudzas aptaujas apliecina, ka dažādu administratīvu procedūru veikšana ļoti bieži darbiniekiem atņem laiku, ko citkārt varētu ieguldīt efektīvāk un tiešām savu darba pienākumu veikšanai. Nu jau ir pilnīgi skaidrs, ka rūpes par dokumentu apriti tādā pat veidā, kā tas notika pirms desmit gadiem, aizņem pārāk daudz laika. Piemērām, dokumentu drukāšana un parakstīšana ar roku, skenēšana un nosūtīšana pa pastu vai, izmantojot kurjera pakalpojumus, ir sarežģīta un lieka. Tomēr dažādu aptauju dati rāda, ka vairāk nekā 50% uzņēmumu joprojām izdrukā dokumentus tikai tāpēc, lai tos parakstītu.

Gluži kā dators, pele vai klaviatūra – arī eParaksts kļuvis par mūsdienu uzņēmēja ikdienas darba rīku, kas tiek likts lietā gan darbinieku un klientu identitātes pārbaudei, gan dokumentu parakstīšanai.

Šī gada pirmajos sešos mēnešos eParaksta lietojuma skaits dokumentu parakstīšanai pārsniedzis 7 miljonus reižu, kas ir vairāk nekā visā 2019. gadā kopā. Arī e-Identitātes apliecināšanai dažādās interneta vietnēs un e-pakalpojumu portālos eParaksts tiek izmantots arvien biežāk un teju sasniedzis visu pērnā gada lietošanas reižu skaitu.

Ievērojamais eParaksta lietošanas skaita pieaugums vērojams ne tikai pandēmijas dēļ, bet arī pateicoties jaunām izmantošanas iespējām. Uzņēmumi izvēlas pāriet uz elektronisko dokumentu apriti un integrē savās dokumentu vadības sistēmās eParaksta funkcionalitāti, kā arī ievieš to klientu portālos un piedāvā saviem klientiem pieteikties un saņemt pakalpojumus droši, izmantojot eParaksta rīkus e-Identitātes apliecināšanai un dokumentu parakstīšanai. Arī mobilā lietotne eParaksts mobile kļūst arvien populārāka, katru mēnesi lietotnei piesakoties ap 10 000 jaunu lietotāju, un nu jau vairāk nekā 150 000 iedzīvotāju aktīvi izmanto eParakstu viedtālrunī. Ir ērti, ja daudzas – gan sadzīviskas, gan biznesa lietas – vari nokārtot ar savu viedtālruni. Šo ērtību lietotāji atzinīgi novērtē.

IKT nozarē jau vairākus gadus plaši tiek attīstīta resursu koplietošana, kas ļauj izmantot augstākas kvalitātes un pieejamības infrastruktūru un pakalpojumus, neieguldot to izveidē savus līdzekļus. Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ir šādas koplietojamas infrastruktūras uzturētājs, uzņēmējiem piedāvā optiskā tīkla koplietošanu, eParaskta un e-Identitātes platformas, datu pārraides risinājumus, bet valsts iestādēm ir virkne efektīvu pakalpojumu ieskaitot, kiberdrošības risinājumus.

Par resursu koplietošanu, ikdienas darbu, kiberdrošību un iedzīvotāju izglītošanu Dienas Bizness saruna ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu.

LVRTC ir viens no valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu kompetenču centriem, kā arī sniedz Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus publiskā sektora spēlētājiem. Ko tas praktiski nozīmē, ko darāt un ko no tā iegūst uzņēmumi, sabiedrība?

Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra uzdevums ir nodrošināt valsts pārvaldes iestādēm tehnisko līdzekļu kopumu - nepieciešamo skaitļošanas, datu glabāšanas un elektronisko sakaru tīkla informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūru, lai nodrošinātu informācijas sistēmu darbību augstā konfidencialitātes, integritātes un pieejamības līmenī. Mēs nesniedzam pakalpojumu gala lietotājam. Starp mums un sabiedrību ir valsts pārvalde un tas, ko gala lietotājs, proti, sabiedrība pēc mūs paveiktā izjūt vai neizjūt, ir dažādu informācijas sistēmu darbības pieejamība vai nepieejamība. Proti, sistēmas vai nu darbojas stabili vai arī kaut kas nav īsti labi. Mūsu uzdevums ir panākt, lai tās sistēmas, kas ir mūsu pārziņā, ir pieejamas.

No šā gada 21. marta visi ēku energosertifikāti jāreģistrē Būvniecības informācijas sistēmā un tikai šādi reģistrētiem energosertifikātiem būs juridisks spēks, informē Ekonomikas ministrija.

Ministrijas izveidotajā Būvniecības informācijas sistēmā ir izveidota īpaša funkcionalitāte Ēku energosertifikātu reģistra nodrošināšanai. Lai neatkarīgs eksperts varētu pilnvērtīgi strādāt ēku energosertifikātu reģistrā, t.i. sagatavot un izdot energoefektivitātes dokumentus, viņam ir nepieciešams drošs elektroniskais paraksts ar laika zīmogu (e-paraksts) un viedkaršu lasītājs. Lai uzsāktu darbu BIS vidē, neatkarīgajam ekspertam ir jāautorizējas tīmekļa vietnē, izmantojot Latvija.lv autorizācijas rīku - Latvijā populārākās internetbankas vai eID karti.

BIS var reģistrēt arī ēku energosertifikātus, kas izsniegti līdz 2016. gada 21. martam.

Biznesa procesu digitalizācija pēdējos gados ir uzņēmusi apgriezienus. Pandēmijas sākumā dokumentu elektroniskā aprite un elektroniska parakstīšana ieguva milzīgu popularitāti. Pēdējo gadu laikā elektroniski parakstītu dokumentu skaits ir dubultojies un pat trīskāršojies. Tā acīmredzami nu jau ir tendence. Turklāt uzņēmumi ir ieguvuši pārliecību, ka šādā veidā tie rūpējas par ilgtspējību, kā arī ietaupa savu naudu un laiku.

Elektroniski parakstīto dokumentu skaits pieaudzis par 160 procentiem

Digitalizācijai uzmanība ir jāpievērš pastāvīgi. Lai tai būtu ilgtermiņa efekts, procesi ir visu laiku jāuzlabo. Digitalizācijas procesu plānošanā un ieviešanā ir jābūt iesaistītiem gan uzņēmumu darbiniekiem, gan piegādātājiem, klientiem un biznesa partneriem.

“Mūsu rīcībā esošie dati liecina, ka šī gada 11 mēnešos Baltijas valstīs dokumenti elektroniski parakstīti pusotru reizi biežāk nekā pērn šajā pašā laika periodā. Tas nozīmē, ka ir ietaupīta 9 684 221 papīra loksne, kuru ražošanai izmanto aptuveni 152 tūkstošus kilogramus koksnes. Tie ir aptuveni 1200 koku! Un tas viss tikai pateicoties tam, ka aizvien biežāk izvēlamies dokumentus parakstīt elektroniski,” saka Ilmārs Arsenovičs, “Dokobit” vadītājs Latvijā. Viņš arī atzīmē, ka pieprasījuma pieaugums saistīts ar tiem uzņēmējiem, kas tieši pandēmijas laikā atklāja un sāka izmantot attālinātās parakstīšanās rīkus. Savukārt tajos uzņēmumos, kur elektroniska parakstīšanās nebija jaunums, attālinātā dokumentu apritē tika iesaistītas aizvien vairāk puses. Iepriekš šī pieeja lielākoties tika izmantota tikai darījumos ar klientiem, lai nodrošinātu viņiem labāku sadarbības pieredzi. Tagad šajā ķēdē ir iesaistīti gan klienti, gan dažāda līmeņa uzņēmuma darbinieki un arī, piemēram, piegādātāji.

Vārdu salikums “čaulas veidojums” un “čaulas kompānija” jeb angliski “shell company” cilvēkam, kas ikdienā nav saistīts ar finanšu nozari vai jurisprudenci, visbiežāk asociējas ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas kādā valstī vai noziedzīgi iegūtas naudas “atmazgāšanu”.

Šāds uzskats kļuvis par valdošo arī Latvijā. Taču cilvēki aizmirst, vai drīzāk nezina, ka čaulas veidojumi var būt dibināti arī pilnīgi legāli, piemēram, kā starpnieki ar mērķi attīstīt jau esoša uzņēmuma darbību, t.i., atvieglot kādas komercdarbības veikšanu vai dažkārt pat sākotnēji padarīt to vispār par iespējamu.

Kas tad īsti ir šis mistiskais “čaulas veidojums”? Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – Novēršanas likums) 1. panta 151. punktā no 2017. gada 26. oktobra grozījumiem ir ieviesta “čaulas veidojuma” definīcija. Vienkāršoti sakot, tā ir juridiskā persona, kurai piemīt viena vai vairākas no šīm pazīmēm: 1) neveic faktisku saimniecisko darbību vai tās darbība neveido ekonomisko vērtību, 2) reģistrācijas valstī tā nesniedz nodokļu administrācijai finanšu pārskatus par savu darbību, 3) reģistrācijas valstī tai nav saimnieciskās darbības veikšanas vietas (telpas).

Drošu elektronisko parakstu turpmāk varēs izmantot daudz plašāk, un ar to varēs parakstīt daudz vairāk dokumentu nekā līdz šim, paredz grozījumi likumā, ko ceturtdien Saeima pieņēma galīgajā lasījumā.

Par likumprojekta virzību atbildīgās komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš norādījis, ka šīs izmaiņas nozīmē atvieglojumus dokumentu apritē gan iedzīvotājiem, gan arī uzņēmējiem. No regulējuma izslēgti iepriekš noteiktie ierobežojumi elektronisko dokumentu izmantošanai, piemēram, līgumiem nekustamo īpašumu jomā, galvojuma līgumiem un privātiem darījumiem ģimenes tiesību jomā.

Ņemot vērā tehnoloģiju attīstību, elektroniskā paraksta pieejamību un drošības līmeni, nav pamata saglabāt ierobežojumus elektroniskā paraksta lietošanai, teikts likumprojekta anotācijā.

Līdzšinējā Elektronisko dokumentu likumā bija noteikts, ka elektroniski nevar parakstīt līgumus par nekustamā īpašuma pirkšanu, galvojuma līgumus, kā arī darījumus ģimenes un mantojuma tiesību jomā.

Uzņēmumu un nodaļu vadītāji joprojām ir galvenais digitālo risinājumu ieviešanas dzinējspēks Latvijas privātfirmās un valsts iestādēs.

Tāds secinājums izriet no biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro ikgadējā pētījuma «Vadītāja digitālais portrets» rezultātiem. Tie uzskatāmi parāda, ka vadītāju vidū digitālo risinājumu lietotāju īpatsvars ir krietni augstāks nekā darbinieku un ka tieši no vadības nostājas atkarīgs, vai digitālā transformācija būs sekmīga.

Vispieprasītākais risinājums abās grupās ir pandēmijas gados popularitātes izrāvienu piedzīvojušais elektroniskais paraksts. To lieto 87% no visiem aptaujātajiem vadītājiem un 69% darbinieku. Līdzīgas proporcijas novērojamas arī citu rīku izmantošanā. Piemēram, e-adresi izveidojuši 65% vadītāju un 55% darbinieku, un arī e-rēķinu sagatavošanu apguvušo vadītāju īpatsvars ir lielāks nekā darbinieku – attiecīgi 46% pret 42%.

Šā gada jūnijā drošs elektroniskais paraksts lietots 371 783 reizes un kopš eParaksta ieviešanas Latvijā tas ir lielākais eParaksta lietošanas reižu skaits viena mēneša laikā. Pagājušajā mēnesī eParaksts lietots par 8% vairāk nekā maijā, par nepilniem 35% vairāk nekā pērnā gada jūnijā un par 118 000 vairāk nekā visā 2011.gadā kopumā.

Kopumā eParaksts jūnijā lietots reizi septiņās sekundēs. Salīdzinoši pērnā gada novembrī, kad tika sasniegts desmit miljonais eParakstītais dokuments kopš eParaksta ieviešanas Latvijā, eParaksts tika lietots reizi desmit sekundēs.

Īpaši aktīvi eParakstu lietojuši eID kartes lietotāji, jūnijā parakstoties 55 884 reizes, kas ir par 17% vairāk nekā maijā un par 71,7% vairāk nekā gadu iepriekš jūnijā. Tas ir līdz šim lielākais ar eID karti radīto eParakstu skaits mēneša laikā.

Arī ar virtuālo eParakstu jūnijā parakstīts rekordliels skaits dokumentu - 79722. Tas ir par 10% vairāk nekā maijā un par 42% vairāk nekā pērnā gada jūnijā. Attiecībā pret maiju būtiski pieaudzis arī virtuālā eParaksta jauno lietotāju skaits.

Līdz šim presē diezgan daudz bijusi publicēta informācija par Ministru kabineta jaunajiem noteikumiem attiecībā uz kases aparātiem un to tehniskajām prasībām. Atspoguļotas arī diskusijas par šo jautājumu, paustas tirgotāju bažas un neskaidrības saistībā ar šo procesu. Bet starp kontrolējošo iestādi un uzņēmējiem, kas strādā tirdzniecībā, svarīgs posms ir – kases aparātus apkalpojošie dienesti.

Patlaban aktīvi norit sertifikācija. Valsts Ieņēmumu dienests (VID) solīja konsultēt un ar izpratni izturēties pret tiem komersantiem, kuru kases aparātu modeļiem un sistēmām atbilstības pārbaude vēl tikai tiek veikta. Šobrīd ir trīs kases aparātu ražotāji, kas spēj piedāvāt tirgotājiem jau sertificētus kases aparātus. Sākumā šķita – vienam uzņēmumam ir monopolstāvoklis attiecībā par jauno modeļu pārdošanu, drīz pēc tam VID informēja arī par citu kases aparātu ražotāju un sertificētu jaunu aparātu pieejamību. Nenoliedzami situācija ir jauna un radījusi grūtības visiem. Sertificēšanas process prasa arī lielus līdzekļus – katram no kases aparātu modeļiem, ko vēlētos piedāvāt ražotājs nepieciešama sertifikācija, par kuru jāsamaksā sertifikatoriem ievērojamas summas. Lietuvā sertifikācija vienam modelim izmaksāja aptuveni 1000 līdz 2000 eiro, bet process tur bija vienkāršāks. Latvijā jāmaksā no 4000 eiro viena modeļa sertificēšanai. Tikai tad, kad saņemts apliecinājums, var uzsākt kases aparātu tirdzniecību. Slodze dienestiem palielinājusies – jāaizpilda jaunas tehniskās pases utt., tādēļ arī kases aparātus apkalpojošie dienesti, kas agrāk gadā nodrošināja pakalpojumu par, piemēram, 25 eiro, tagad prasa vismaz 40 eiro.

No 3.septembra viedtālruņu lietotājiem ir pieejama mobilā lietotne dokumentu eParakstīšanai. Lietotne eParakstsLV ir bez maksas un darbojas viedtālruņos ar iOs un Android operētājsistēmām, informē droša elektroniskā paraksta pakalpojuma sniedzējs VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC).

Mobilā lietotne eParakstsLV viedtālrunī nodrošina dokumentu parakstīšanu ar elektronisku parakstu, kā arī jau parakstītu dokumentu pārbaudi. Viedtālrunī iespējams parakstīt jebkura formāta dokumentus. Pēc parakstīšanas tie tiks saglabāti eDOc formātā.

Parakstītu dokumentu no viedtālruņa var nosūtīt adresātam uz e-pastu vai izmantojot viedtālrunī pieejamās saziņas lietotnes, kā arī noglabāt sev ērtākajā datņu apmaiņas servisā. Tāpat parakstītie dokumenti 24 stundas glabāsies eParaksta lietotāja profilā portālā eParaksts.lv.

«Dokumentu parakstīšana viedtālrunī ir nozīmīgākais eParaksta attīstības posms pēc eID kartes ieviešanas,» uzsver LVRTC valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.

Agroplatforma.lv mērķē padarīt graudu tirdzniecības procesu caurspīdīgāku un ērtāku, dodot iespēju abām darījumā iesaistītajām pusēm justies drošāk un nopelnīt vairāk, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

SIA AgroPlatforma strādā nedaudz vairāk kā gadu un šajā laikā ir piesaistījusi vairāk nekā 300 Latvijas lauksaimniecības uzņēmumus – lielās un vidējās saimniecības, kā arī aptuveni 90% graudu pircēju. Šobrīd uzņēmums izmēģina spēkus arī Lietuvas un Igaunijas tirgū. Tur darbs notiek ātrākā tempā, jo jau ir gūta vajadzīgā pieredze un mācības. «Esam izdarījuši daudz, lai iepazīstinātu tirgu ar sevi un pierādītu pašu galveno – ka saprotam, ko darām. Te būtiska nozīme ir pieredzei. Ir redzētas platformas, kur izstrādātāji nākuši no tehnoloģiju vai finanšu sfērām, bet mēs tai esam pievienojuši ilgtermiņa pieredzi lauksaimniecībā, kas ir bijusi izšķiroša un ļāvusi šo rīku veidot pēc iespējas pilnīgāku, ar dziļu izpratni par nozares vajadzībām,» teic Juris Kazulis, SIA AgroPlatforma līdzdibinātājs.

Lai plašākam uzņēmumu pulkam padarītu e-parakstīšanu pieejamāku, IT kompānija «Digital Mind» izstrādā risinājumu «SigningServices»

Uzņēmums produktā ir investējis aptuveni 120 tūkstošus eiro. Komanda pie risinājuma strādājusi divus gadus.

«Digital Mind» valdes loceklis Edgars Stafeckis stāsta, ka izstrādātais risinājums vienkāršo e-parakstīšanas ieviešanu un lietošanu. ««SigningServices» misija ir veicināt reģiona organizāciju un iedzīvotāju konkurētspēju un efektivitāti ar e-parakstīšanas piedāvātajām iespējām, ieviešot e- parakstīšanu par vispārpieņemtu praksi un strādājot pie tā, lai to padarītu vienkāršu, ērtu un pieejamu ikvienam,» viņš saka.

«Mūsu pēdējo mēnešu pieredze uzrāda uzņēmumu strauji pieaugošu interesi par elektroniskās parakstīšanas ieviešanu uzņēmuma kanālos. Elektroniskā paraksta lietotāju skaits pēdējā gada laikā ir ļoti būtiski pieaudzis un turpina augt,» apgalvo E. Stafeckis. Šobrīd risinājumu lieto 12 Baltijas valstu uzņēmumi. Pirmie produkta mārketinga centieni ir vainagojušies panākumiem un, pēc viņa teiktā, šobrīd ir vērojama liela ienākošās komunikācijas intensitāte un par risinājumu interesējas daudzi reģionā zināmi uzņēmumi. «Ambīcija ir pārdot šo produktu visā Eiropas Savienībā. Ir skaidrība par pirmajiem eksporta tirgiem, ir izvirzīti izmērāmi plāni un esam sākuši tos īstenot. Trīs gadu laikā ir plāns apgūt to tirgus daļu Eiropas Savienībā, kurā sabiedrības digitālais briedums ir atbilstošs mūsu mērķu sasniegšanas līmenim. Mēs šobrīd runājam par astoņām līdz desmit valstīm. Vērosim tirgu un pieņemsim nākamos lēmumus,» saka E. Stafeckis.

Lietuvas dokumentu elektroniskās parakstīšanās rīks "Dokobit" sāk darbu Latvijā.

Risinājuma mērķis ir vienkāršot uzņēmējiem dokumentu parakstīšanu, piemēram, darba līgumu vai līgumu ar biznesa partneri, stāsta "Dokobit" līdzdibinātājs Gints Balčūns (Gintas Balčiūnas).

Jau iepriekš "Dokobit" risinājumam bija lietotāji Latvijā, taču tie pārsvarā bija lieli uzņēmumi, kas darbojas visā Baltijā. "Iepriekš vienīgais e-parakstīšanās risinājums Latvijā bija "eParaksts", kas nav īpaši populārs. Viss mainījās līdz ar "Smart-ID" ienākšanu tirgū. Tagad daudzas kompānijas to izmanto un veido jaunus digitālos pakalpojumus. "Smart ID" Latvijā ir izdarījis ļoti labu darbu. Tas ir ļoti populārs un ir vienīgais tik plaši izmantotais e-identitātes rīks," apgalvo G. Balčūns. Līdz ar to aug uzņēmuma klientu un lietotāju skaits, turklāt tie parakstās arī starpvalstu līmenī. Tāpēc uzņēmums nolēma izveidot atsevišķu biroju Latvijā. "Dokobit" ir lokalizējis visu risinājuma saturu un atradis pārstāvniecības vadītāju. "Tagad esam visā Baltijā," tā G. Balčūns.

Līdz šim vairākas darbības ar Smart-ID bija iespējams veikt tikai, pierādot personas identitāti ar elektronisko parakstu vai fiziski ierodoties bankas filiālē. Tagad to var izdarīt attālināti, ja iepriekš jau ir izmantots Smart-ID konts.

Lietotājam ir nepieciešams tikai dokuments, kur iestrādāti biometriskie personas dati. Biometriskie personas dati ir jebkura cilvēka dati par viņa fiziskajām, psiholoģiskajām un uzvedības iezīmēm, kas ļauj viņu identificēt, izmantojot tehnoloģijas.

Par to, ka personas dokumentā ir iekļauta biometriskā informācija, liecina īpašs simbols uz tā. Latvijā pases ar biometriskajiem datiem tiek izsniegtas kopš 2007. gada, savukārt Latvijā izsniegtajās ID kartēs šādi dati tiek iestrādāti kopš 2012. gada. Smart-ID biometriskās identifikācijas procesā tiek izmantots arī sejas attēls.

Līdz ar šo jaunumu tagad Smart-ID kontu var iegūt pilnībā attālināti, ja lietotājs pirms tam ir bijis Smart-ID klients. Turklāt konts uzreiz kļūst par Kvalificētā līmeņa kontu, ar ko lietotājs var gan apstiprināt bankas darījumus, gan izmantot e-komercijas pakalpojumus un parakstīt dokumentus ar parakstu, kas ir līdzvērtīgs ar roku rakstītam parakstam.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas paredz atļaut alkoholisko dzērienu tirdzniecību internetā, informē Ekonomikas ministrijā (EM).

Ar grozījumiem likumā paredzēts atļaut alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību internetā, saglabājot visus jau šobrīd noteiktos alkoholisko dzērienu aprites ierobežojumus. Grozījumus likumā izstrādāja EM pēc Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas uzdevuma. Grozījumi likumā vēl jāpieņem Saeimai.

Līdz ar grozījumu stāšanos spēkā tiks nodrošināta Latvijas mazo alkoholisko dzērienu ražotāju produkcijas pieejamība, vienlaikus atvieglojot daudzu tirdzniecības uzņēmumu darbu, kā arī sekmējot nozares attīstību. "Mazo ražotāju produkcija netiek bieži pārstāvēta mazumtirdzniecības veikalos, kas nozīmē, ka to ir grūti iegādāties un tiek apgrūtināta šādas komercdarbības attīstība," skaidro EM.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 25. septembrī, turpinot skatīt tā saukto Trasta komercbankas likvidācijas lietu, secināja, ka Īrijas pilsonim Timotejam Kellijam, kurš apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, nav iespējas ierasties uz tiesām Latvijā.

Līdz ar to tiesa secināja, ka jāmeklē pietiekams tehnisks risinājums viņa dalībai vai arī viņa apsūdzība jāizdala atsevišķā krimināllietā.

Tiesā jau pērn, pēc prokurora Ulda Cinkmaņa atstādināšanas dažādu pārkāpumu dēļ, tika uzsākta apsūdzības lasīšana, kas cerīgi liecināja par lietas skatīšanu pēc būtības. Prokurorei Zanei Pavārei ar trešo piegājienu izdevās nolasīt apsūdzību, tomēr līdz praktiskai lietas skatīšanai pēc būtības lieta tiesas zālē teju gada laikā, nav nonākusi. Daļēji šādu lietas virzību ir ietekmējusi Covid-19 krīze, tomēr lielākā vaina ir dažādās procesuālās nepilnībās, kuru dēļ lietas izskatīšana normāli, proti, uzklausot lieciniekus un 11 apsūdzētos, nevar notikt. Vairumam šo nepilnību pamatus ir licis jau atstādinātais prokurors U. Cinkmanis.

Banka "Citadele" sākusi piedāvāt iespēju mazajiem un vidējiem uzņēmumiem atvērto kontu attālināti, informē bankā.

Lai kvalificētos attālinātai konta atvēršanai, uzņēmumam jābūt reģistrētam Latvijā un uzņēmuma pārstāvim ar vienpersoniskām paraksta tiesībām jāizmanto kvalificēts elektroniskais paraksts identifikācijai (SmartID QES, eParaksts eID un eParaksts mobile) un pieteikuma parakstīšanai.

Ja uzņēmējs kvalificējas visiem kritērijiem, konta atvēršana aizņem līdz 20 minūtēm, un uzņēmējam uzreiz ir iespējams izmantot bankas kontu un veikt norēķinus internetbankā, savukārt bankas karti saņemt pa pastu. Lai kontu atvērtu pilnībā digitāli, uzņēmuma apgrozījums mēnesī nedrīkst pārsniegt 30 tūkstošus eiro.

“Laiks ir būtisks resurss, un uzņēmumi augstu novērtē bankas pakalpojumu digitālo pieejamību sev ērtā laikā un vietā. Citadeles uzdevums ir stiprināt uzņēmējus, nodrošinot tos ar visiem nepieciešamajiem digitālajiem rīkiem, lai uzņēmēji var taupīt laiku un koncentrēties uz sava biznesa attīstību. Esam radījuši digitālu ekosistēmu, kur mazie un vidēji uzņēmēji attālināti var kļūt par bankas klientu un saņemt visus nepieciešamos e-komercijas rīkus, kā arī, nepieciešamības gadījumā, uzreiz filiālē saņemt POS terminālu. Tas nozīmē, ka pāris stundu laikā gan esošie, gan jaunie uzņēmumi var uzsākt savu digitālās uzņēmējdarbības ceļu un sākt apkalpot savus klientus. Izmēģinājuma fāzē iespēju atvērt kontu attālināti izmantojuši jau vairāk nekā 100 uzņēmumi,” stāsta bankas Citadele valdes loceklis Vladislavs Mironovs.