Nav noslēpums, ka pareizi izvēlēti un izpildīti fiziski vingrinājumi ir efektīvs līdzeklis, kas mazina darbā radušos sasprindzinājumu un nogurumu. Latvijā strādājošie labprāt izmantotu iespēju kopīgi pasportot, tā secināts fitnesa treneres un kvalitātes vadītājas Helēnas Putniņas veiktajā pētījumā «Vingrošanas pauzes darbā - vai efektīvi», kas tapis sadarbībā ar Latvijas Kvalitātes biedrību.
Uzņēmuma, iestādes vai citas organizācijas veiksmīgu darbību ilgtermiņā ietekmē daudzi savstarpēji saistīti faktori, tostarp darbinieku veselība un pašsajūta.Pētījuma autore H. Putniņa ir pārliecināta, ka mērķtiecīgu fizisku vingrinājumu veikšana ikdienā ir viens no būtiskākajiem faktoriem un efektīvākajiem līdzekļiem, lai saglabātu veselību, uzlabotu pašsajūtu un darbaspējas. Viņa norāda, ka daudzus fiziskus vingrinājumus var veikt tieši darba vietā, darba pauzes laikā.Pārmērīgs un ieildzis fizisks un emocionāls sasprindzinājums un nogurums mazina darba produktivitāti: palēninās cilvēka darba temps, palielinās pieļauto kļūdu skaits, cieš komunikācija ar kolēģiem un klientiem, mazinās paša darbinieka apmierinātība ar savu darbu, kam seko arī darba devēja neapmierinātība.Reālu saslimšanas risku apliecina arī iepriekš veikts pētījums «Darba apstākļi un riski Latvijā», kurā 33% no pētījuma laikā aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atzina, ka viņiem pašlaik vai pagātnē ir bijuši ilgstoši veselības traucējumi, kas traucē vai ierobežo ikdienas aktivitātes. Visbiežāk respondenti minēja hroniskus veselības traucējumus, kas saistīti ar kauliem un muskuļiem, piemēram, sāpes mugurā, sprandā un locītavās (18%), sirdi asinsvadiem un plaušām (9%) un nervu sistēmu, piemēram, galvassāpes, atmiņas pasliktināšanās, galvas reiboņi, roku tirpšana (8%). Vairāk nekā puse aptaujtāto uzskata, ka šie veselības traucējumi ir saistīti ar darba vidi vai darba apstākļiem.H. Putniņa skaidro, ka šī statistika aicina domāt par preventīviem pasākumiem arī tos, kuri veselības traucējumus vēl neizjūt. Vingrošana darba vietā nebūt nav jaunums un daudzviet tiek praktizēta. Aktīvas pauzes tiek izmantotas, lai aizkavētu nogurumu, kad sākas tā pirmās pazīmes (uzmanības mazināšanās, kustību koordinācijas pavājināšanās, miegainība). Parasti 5-7 optimālu vingrinājumu izpilde aizņem 5-7 minūtes laika. Taču arī 2-3 minūšu ilga vingrošanas pauze sniedz pozitīvu efektu.Aptaujā «Vingrošanas pauzes darbā - vai efektīvi» piedalījās 77 dažāda līmeņa darbinieki, no kuriem 15% bija dažāda līmeņa organizāciju vadītāji , 19% kvalitātes vadītāji, 13% personāla vadītāji , bet 23% - darba aizsardzības speciālisti. Lielākā daļa (83%) atzina, ka vingrošanas pauzes uzlabotu darbinieku fizisko labsajūtu, savukārt 72% uzsver arī pozitīvo ietekmi uz emocionālo pašsajūtu. Lai arī 67% aptaujāto uzskata, ka vingrošanas pauzes sekmētu darba produktivitāti, pašlaik tās tiek praktizētas vien 9% respondentu darbavietās. Piektdaļa aptaujāto domā, ka viņu darba devējs būtu vai visdrīzāk būtu ieinteresēts segt izmaksas par vingrošanas pauzēm darbiniekiem.Šeit jāņem vērā, ka galvenie vingrošanas paužu izvēles kritēriji būtu cena, iespēja mainīt nodarbību laiku nepieciešamības gadījumā, iespēja variēt vingrojumu programmas dažādām darba vietām, vingrojumu programmu daudzveidība. Kā piemērotāko risinājumu vingrošanas paužu organizēšanai biroja darbiniekiem pētījuma dalībnieki norāda datorprogrammu, kas automātiski pēc noteikta laika piesaka darba pauzi un novada vingrošanu, bet ražošanas un citiem darbiniekiem - izdrukātas nodarbību programmas ar attēliem un paskaidrojumiem, kuras darbinieki var lietot pēc saviem ieskatiem.
