Tikmēr pat gandrīz puse aptaujāto (35 respondenti) paredz, ka likmes netiks mainītas līdz pat 2011. gadam. Vairums aptaujāto analītiķu paredz, ka eiro bāzes likme 1,5 % atzīmi sasniegs nākamā gada martā. Jāpiebilst, ka līdzīgā aptauja pirms mēneša vairums analītiķu sagaidīja, ka eiro bāzes likme šā gada beigās būs jau 1,5%, tikmēr nākamā gada martā tā būs sasniegusi 1,75%.
Visi analītiķi gan bijuši vienisprātis, ka eiro bāzes likme nākamās Eiropas Centrālas bankas (ECB) sanāksmes laikā (4. martā) mainīta netiks. Kopumā esot tikai 15% iespējamība, ka eiro bāzes likmi augstākos līmeņos mēs varētu ieraudzīt pirmajā gada pusē.
«Ekonomikas atgūšanās vēl nav nodrošināta, tādējādi piesardzīga ECB politika ir pamatota. Pieprasījums pēc kredītiem joprojām ir ļoti vājš, un, ņemot vērā arī to, ka reģiona inflācija šogad neatgriezīsies pie ECB nospraustā mērķa (2%), ECB nebūtu jēgas paaugstināt eiro bāzes likmi, pirms šis gads ir iztecējis,» tā Lloyds Banking Group analītiķi.
Pašlaik analītiķi prognozē, ka eiro zonas gada vidējā inflācija būs 1,2%. Tikmēr reģiona ekonomika šogad un nākošgad augšot par attiecīgi 1,3% un 1,5% pēc tam, kad tā 2009. gadā saruka par 3,9% (Reuters pagājuša mēneša aptaujas dati). Spekulācijas, ka ECB būs ilgāk spiesta savas procentlikmes turēt rekordzemas arī radījis jautājums par to, vai Grieķijas ekonomikas problēmas neaplipinās arī citas vājākā stāvoklī esošās eiro zonas ekonomikas (Spānija, Portugāle).