“Neglabā visas olas vienā grozā” ir zelta princips, ja runa ir par uzkrātā kapitāla saglabāšanu un, veiksmes un labas intuīcijas gadījumā, arī pavairošanu.
Esmu pārliecināts, ka visefektīvākais veids, kā nodrošināt kapitāla pieaugumu ir pārvaldīt pašam savu biznesu.
Personīgi man pēdējo gadu laikā ir izveidojušies uzkrājumi un atrisinātas pietiekami standartizētās materiālās vajadzības, t.i., dzīvojamā telpa Rīgā, izveidots lauku īpašums, tāpat iegādāta dzīvojamā telpa mātei. Arī tie ir ieguldījumi, un jācer, ka šo īpašumu vērtība nekritīsies. Bet, ja pamatvajadzības apmierinātas, ko darīt ar papildus uzkrājumiem? Pirms neilga laika, katrs sevi cienošs uzņēmējs lielu daļu kapitāla droši ieguldīja nekustamajā īpašumā Latvijā un pēdējā laikā arī tuvākās vai tālākās ārvalstīs, bet ko tagad?
Interesenti, ka deviņdesmito gadu beigās, studējot ekonomiku tam laikam ekskluzīvos kursos, praktiķis no ASV teica: “ja biznesā gribat asas izjūtas un jums ir stipra nervu sistēma, tad jādarbojas biržā, jāspekulē ar akcijām utt. Ja gribat relatīvi mierīgu, bet ne pārāk strauju uzplaukumu - jāiegulda nauda nekustamajā īpašumā.” Pēdējie gadi valstīs ar strauju ekonomikas attīstību šo domu apgāza.
Patlaban, kā zināms par “stabila” ieguldījuma veidu tiek uzskatīti fondi. Tad lūk, arī es esmu viens no tiem, kas daļu uzkrājumus ieguldījis fondos. To darīju ar divu Latvijas komercbanku starpniecību, kas, protams, šajā procesā konceptuāli nevar būt zaudētājas - saņemot dažādas komisijas, pēc būtības banka par rezultātu neatbild.
Tad lūk, vienā no bankām ieguldījumi fondos pēc pusgada man atnesuši 5% zaudējumu no ieguldītās summas - profesionāļi saka, ka lielākā muļķība tagad ir šo naudu raut ārā no fondiem, bet tieši otrādi - papildus iepirkt fondus, ja ir tāda iespēja.
Raksti par tēmu
Patlaban gan esmu nolēmis šo noguldījumu neaiztikt. Otras komercbankas pārstāvji man izveidoja individuālo portfeli - te vēl pāragri runāt par rezultātu, jo laika sprīdis ir pārāk īss - tikai mēnesis. Tā kā pēc kāda laika varēšu dalīties savā pieredzē.
Runājot par aktīvām spekulācijām valūtu tirgū - man ir pazīstami uzņēmēji, kas ar to aizrāvušies. Šis tiešām ir riskants process - dažu stundu laikā var gūt lielu peļņu vai ciest zaudējumus.
Kā rīkošos es? Tā kā aktīvi darbojos uzņēmējdarbībā, uzskatu, ka, pašam pārvaldot un kontrolējot savu kapitālu, rezultāts ir vislabākais. Uzkrājumus dalīšu tādā veidā, ka daļu no tiem izvietošu fondos, pamatojoties uz vēsturisko pieaugumu, neraugoties uz zaudējumu periodiem dažādos fondos (papildus drošība ir aspektā, ka ieguldījumi fondos notiek eiro valūtā). Papildus tomēr riskēšu ieguldīt daļu no uzkrājumiem latu depozītos ar šobrīd salīdzinoši augsto procentu likmi. Mīnusi - depozītu peļņas procenti atpaliek no inflācijas tempa un minimāls, bet tomēr pastāv risks par lata stabilitāti. Dzirdēts arī, ka noris neformālas diskusijas par depozīta peļņas aplikšana ar nodokli.
Protams, ka izskatīšu iespējas ieguldīt brīvos līdzekļus kādā biznesa projektā, bet tikai tādā, kuru pats pietiekami labi izprotu un spēju pietiekami ietekmēt. Jo, kā daudziem uzņēmējiem arī man ir gadījies zaudēt naudu projektos, ko vada citi cilvēki.
Sekošu padomam un neglabāšu visas olas vienā grozā, tomēr palieku pie pārliecības, ka visefektīvākais veids kā vairot kapitālu, ir vadīt savu biznesu.
Varbūt lasītāji - biznesa cilvēki - komentāros vai savādāk varētu dalīties savā pieredzē, piemēram, uzkrājumi zeltā , mākslā , dažādās kolekcijās utt.?
Ceru, ka manas pārdomas un nelielā pieredze kādam palīdzēs rast idejas, kā nosargāt un vēl labāk pavairot savu kapitālu!
