Šīs nedēļas sākumā notikušais ANO Ģenerālās asamblejas samits, kas bija veltīts klimata izmaiņām, daudziem nesa sarūgtinājumu un vilšanos.
Lai gan 65 valstis paziņoja, ka tās izvirza stingrākus klimata mērķus, nekā tos paredz Parīzes 2015. gada vienošanās, tostarp līdz 2050. gadam sasniegt nulles emisiju līmeni, tomēr lielākās piesārņotājvalstis, kas rada lielāko daudzumu oglekļa emisiju – ASV, Indija un Ķīna –, šādu apņemšanos nepauda. Endrjū Stīrs, kas ir Pasaules resursu institūta valdes priekšsēdētājs, paziņoja, ka šo valstu ambīciju trūkums ir krasā pretrunā ar augošo pieprasījumu visā pasaulē cīnīties pret klimata izmaiņām. Jāatgādina, ka līdztekus ANO samitam visā pasaulē notika plašas protesta akcijas, kurās to dalībnieki, pārsvarā jaunieši, prasīja valstu nekavējošu rīcību, lai samazinātu atkarību no fosilajiem resursiem un samazinātu oglekļa emisiju apjomu.
ANO ģenerālsekretārs Antonio Gutjeress uzsvēra, ka valstīm, ar to primāri domājot lielākās piesārņotājas, ir jānodarbojas nevis ar retoriku, bet jāsniedz konkrēti solījumi, piemēram, sasniegt nulles emisiju līmeni 2050. gadā, samazināt fosilā kurināmā subsīdijas un samazināt ogļu spēkstaciju būvniecību. Šādus solījumus samitā neizteica nedz ASV, nedz Ķīna un Indija. Tā, piemēram, Indijas premjerministrs Narendra Modi paziņoja, ka viņa valsts līdz 2022. gadam palielinās atjaunojamo energoresursu īpatsvaru, taču nedeva nekādus solījumus samazināt atkarību no oglēm. No attīstības valstīm visaugstākos mērķus ir izvirzījusi Ķīna, taču tie ne tuvu nesasniedz attīstīto Rietumu valstu apņemšanos sasniegt nulles emisiju līmeni 2050. gadā.
Eksperti arī norāda, ka Ķīnas kavēšanos samazināt ekonomikas atkarību no fosilajiem resursiem ietekmē šīs lielvalsts ekonomiskās izaugsmes samazināšanās tempi. Jānorāda, ka gan Ķīna, gan Indija apmaiņā pret emisiju samazināšanu prasa nozīmīgu finansiālu atbalstu šiem mērķiem. Jāuzsver, ka 65 valstis, starp kurām ir arī Latvija, ir apņēmušās līdz 2050. gadam sasniegt nulles emisiju līmeni, un gandrīz 300 starptautisko korporāciju ir apņēmušās palielināt atjaunojamo energoresursu un elektromobiļu izplatību visā pasaulē.
No Eiropas Savienības dalībvalstīm pret mērķi 2050. gadā sasniegt nulles emisiju līmeni ir iestājušās Igaunija, Polija, Čehija un Ungārija. Pēdējā to pamatojusi arī ar sociālām sekām, jo strauja atteikšanās no oglēm ietekmēs darba vietas. Līdz ar to šīs valstis pieprasa kompensācijas no Eiropas Savienības. Rezumējot – ANO samitā visas valstis pauda labo gribu cīnīties pret klimata izmaiņām, taču lielākās piesārņotājvalstis diemžēl tālāk par retoriku netika un konkrētus solījumus nedeva.
