Pasaules tirdzniecība radīja lielus, pieaugošus deficītus ekonomikās, kur iekšzemes pieprasījums bija samērā spēcīgs, savukārt vairāk uz eksportu orientētās ekonomikās - pārpalikumus. Šīs atšķirības zināmā mērā samazināja lejupslīde, bet pastāv risks, ka, sākoties pasaules ekonomikas atlabšanai, šī nelīdzsvarotība atkal atjaunosies, skaidrojis E. Sentance.
Globalizācija esot sarāvusi tradicionālo saikni starp pieprasījumu un cenām, sarežģījot politikas veidotāju darbu ekonomikas kontrolēšanā. Viņš piebildis, ka Anglijas Bankas 2% inflācijas mērķis joprojām ir atbilstošs, pat ja cenas ietekmē faktori, kas ir ārpus bankas kontroles.
«Mēs nevaram izolēt Lielbritānijas vai jebkuras citas valsts ekonomiku no lieliem starptautiskiem ekonomiskiem šokiem vai no cenu svārstīguma enerģijas un citos tirgos pasaulē,» skaidrojis Anglijas Bankas pārstāvis.
Viņš arī apgalvo, ka monetārā politika vairs nevar garantēt finansiālo stabilitāti, un šajā ziņā ir nepieciešams strādāt pie jaunas sistēmas. Starptautiskās politikas koordinācija ir ierobežota, un tas kavēšot atgriešanos pie pirmskrīzes apstākļiem, kad bija vērojama spēcīga un stabila izaugsme.