Tā, piemēram, šonedēļ valstu publiskotie dati par iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi šā gada otrajā ceturksnī, liecina, ka no eksporta atkarīgā Ungārija ieslīgst recesijā, tāpat arī Čehijas ekonomika turpina sarukt. Savukārt Rumānija šā gada otrajā ceturksnī no lejupslīdes ir izvairījusies, arī Slovākijas ekonomika ir augusi. Paredzams, ka ES austrumu reģiona lielākā ekonomika Polija, kas savus datus par IKP publicēs augusta beigās, turpinās lēnu izaugsmi.
«Kopumā Centrāleiropas ekonomiku attīstība ir ļoti dažāda,» norāda Neils Šērings (Nel Shearing) no Capital Economists. Tiesa gan, viņš pauž, ka Centrāleiropā vairāk ir negatīvu nekā pozitīvu pārsteigumu, un saistībā ar šo reģionu ir grūti būt optimistam.
Iepirkumu menedžeru indeksi liecina, ka «pirms Centrāleiropas ekonomikas sāks atgūties, trešajā ceturksnī situācija, visticamāk, pasliktināsies», uzskata analītiķis. Viņš gan norāda, ka «saules stariņš» Centrāleiropas ekonomiku pulkā ir Rumānija, kurā samazinās inflācijas apmēri, kas palīdz valstij piedzīvot izaugsmi.