Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) vadītāja Aija Žīgure norāda, ka Latvija ekonomika ir ievainojama un atkarīga gan no ārējiem, gan iekšējiem faktoriem. IKP ietekmē iedzīvotāju ieņēmumu līmenis un patēriņš, jo patlaban cilvēki iegādājas pārsvarā tikai pārtiku un ar mājokļa uzturēšanu saistītas lietas. Savukārt runājot par ārējiem tirgiem, A.Žīgure norāda, ka eksporta rādītāji lēnām uzlabojas. Patlaban puse saražotā tiekot eksportēta, procentuāli tas esot tik pat, cik labajos gados, bet jāņem vērā, ka kritušies ir ražošanas apjomi.

IKP samazinājums šogad, kas tādējādi būs sešas reizes mazāks nekā 2009. gadā, varētu būt daļēji bāzes efekta dēļ. Var lēst, ka kopumā 2008. – 2010. gados Latvijas ekonomika būs samazinājusies par 25,6%.

Pavisam noteikti situācija paliks saspringta visu šo gadu, taču 2009. gads paliks vēsturē kā ekonomikas krituma straujākais posms, secina SEB Bankas eksperts Dainis Gašpuitis, piebilstot, ka pērn lielākais kritums bijis nozarēs, kuras iepriekšējos gados piedzīvoja straujāko izaugsmi – būvniecība, pakalpojumi, finanses un tirdzniecība.Parex Asset Management Tirgus analīzes daļas vadītājs Zigurds Vaikulis norādīja, ka ekonomikas kritums, kaut lēnāks, turpinājies arī pērn 4.ceturksnī un tas nozīmē, ka krīzes zemākais punkts pagaidām vēl nav ticis fiksēts. «Tie nedaudzie rādītāji, kas ir parādījušies par šā gada pirmajiem mēnešiem ir cerīgi, tomēr to ir par maz, lai teiktu, ka šobrīd atrodamies zemākajā punktā. Cerēsim. Jebkurā gadījumā jau vairākus ceturkšņus pasaulē un Latvijas eksportam svarīgos tirgos vērojamie atveseļošanās procesi ļauj cerēt, ka Latvijas ekonomikas stabilizācija un sekojošā mērenā atveseļošanās ir kaut kur tepat aiz stūra,» tā viņš, prognozējot, ka vēlākais gada otrajā pusē sezonāli izlīdzinātais IKP sāks lēnām augt, bet gadā kopumā reālais IKP saruks par aptuveni 2,5%.Arī Swedbank vecākais ekonomists Dainis Stikuts norādīja, ka šogad pozitīvās ziņas, piemēram, 4% mazumtirdzniecības apjomu pieaugums šā gada janvārī, mīsies ar ne tik pozitīvām. «Iespējams, ka sezonāli izlīdzinātā IKP ceturkšņa pieaugums varētu parādīties jau 1. ceturksnī. Tomēr riski paliek (nenoteiktība ap nākamā gada valsts budžetu gaidāmo vēlēšanu iespaidā) un noturīgs IKP pieaugums varētu atsākties gada beigās. Kopumā mēs prognozējam, ka IKP šogad uzrādīs aptuveni 3% kritumu daļēji bāzes efekta dēļ,» tā viņš.D. Gašpuitis, secinot, ka lejupslīdes inerce, par ko liecina visu trīs Baltijas valstu rādītāji, mazinās, tomēr prognozēja, ka šogad korekcijas, nu jau ar mērenāku tempu, turpināsies. «Tendences, kas būs manāmas tuvākajos periodos, uzrāda izlietojuma aspekta izmaiņas ceturtajā ceturksnī. Tas ir, privātais patēriņa kritums mazināsies. Savukārt investīciju līmenis saglabāsies ierobežots, kas lielus uzlabojumus šogad nesola. Bāzes efekta dēļ kritums var būt mazāks, tomēr apstākļi investīcijām komercdarbības attīstībai ir samērā nelabvēlīgi,» tā viņš. SEB Bankas eksperts arī norādīja uz dažiem riskiem - turpmākās izmaiņas nodokļos, valsts finanšu stāvoklis un vēlēšanas. Uzlabojumi nav gaidāmi no valsts tēriņu puses - jostas savilkšanas politika turpināsies.«Par spīti ziņām par globālās ekonomikas pakāpenisku izeju no krīzes, joprojām ir vērā ņemami riski, ka izaugsmes atsākšanās var nebūt noturīga. Tādēļ pie nosacījumiem, ka aktivitāte ārējos tirgos turpinās nostiprināties, tiks īstenotas reformas, veicināts eksports un saglabāta pragmatiska valsts finanšu vadība, ekonomika turpinās rāpties ārā no bedres. Pirmajā pusgadā krituma inerce kļūs mērenāka un turpmāk pakāpeniski mazināsies. Šā gada vidū ekonomika varētu būt sasniegusi savu zemāko punktu. Uz gada beigām arvien vairāk rādītāji ieslīdēs arī pozitīvajā zonā,» tā D. Gašpuitis.