Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes Galvenās analītiķes Olgas Ertuganovas komentārs par tekošā konta deficītu 2007. gadā.
"Pagājušajā gadā tekošā konta deficīts Latvijā palika ļoti augstā līmeni – 22.8% no IKP. Tomēr ņemot vērā straujo rādītāju uzlabojumu gada pēdējā ceturksnī, ko veicināja iekšējā patēriņa buma norimšanās, var prognozēt, ka 2008. gadā tekošā konta deficīts jau nesasniegs 20% no IKP, kā iepriekšējos divos gados, pat tuvojoties 15% robežai.
Galvenais iemesls tekošā konta deficīta samazinājumam ir tirdzniecības bilances uzlabošana. Pēdējos gados Latvijas importa plūsmas uzrādīja strauju pieaugumu, kas liecināja par augošo patēriņa pieaugumu par spīti augstai inflācijai un joprojām zemām algām. Arvien lielāks importa pieaugums, salīdzinot ar eksporta pieaugumu, veicināja tirdzniecības bilances pasliktināšanos. Tomēr pagājušajā gadā importa pieauguma tempi kļuva mērenāki, un decembrī pat pieredzēja kritumu par 6.2% gada izteiksmē.
Tai pašā laikā 2007. gadā Latvijai bija otrais straujākais eksporta pieauguma temps ES, kas, kopā ar diezgan būtisko importa tempu palēninājumu, pozitīvi ietekmēja tekošā konta deficītu un samazināja to attiecību pret IKP: pēdēja gada ceturksnī tas ir bijis „tikai” 17.7%.
Vai tad varam priecāties par importa samazinājumu, kas ir galvenais augsta tekošā konta deficīta vecinošais faktors? No vienas puses importa plūsmu samazinājums norāda uz patēriņa stabilizāciju, kas arī norāda uz drīzu to inflāciju komponenšu samazinājumu, kuras veicināja aktīvs patēriņš. No otrās puses arī jāatzīst, ka atsevišķo preču grupu imports, piemēram, iekārtas un mehānismi, ir nepieciešams Latvijas ekonomiskai attīstībai. Tā nav iespējama bez modernizācijas un tehnoloģiju līmeņa paaugstināšanas. Diemžēl, statistika parāda, ka šo preču imports arī būtiski samazinājies.
Tomēr ņemot vērā eksporta divciparu pieaugumu (kas ir uzrādīts nominālajās cenās) un galvenās eksportējošās nozares – apstrādes rūpniecības – produkcijas samazinājumu (kas ir uzrādīts salīdzināmajās cenas, t.i. atņemot inflāciju), jāsecina, ka eksporta attīstības tendences arī nav tik spožas, kā liekas no pirmā acu skatiena. Kopā ar prognozējamo tempu samazinājumu Eiropas valstīs, tai skaitā arī mūsu galvenajiem tirdzniecības partneriem Lietuvai un Igaunijai, šādas tendences Latvijas apstrādājošā nozarē vēl vairāk pasliktina eksporta perspektīvas.
Kaut arī ekonomikas teorijā valsts iejaukšanās ekonomiskajos procesos bieži vien ir kritizēta, lai uzlabotu Latvijas ārējo tirdzniecību, ir nepieciešams aktīvs eksportētāju atbalsts no valdības puses. Pirmie soļi jau ir sperti: stabilizācijas plānā iekļauti pasākumi attiecībā uz reinvestētās peļņas neaplikšanu ar nodokli, ES fondu finansējuma efektīvāku sadali un eksporta veicināšanas aktivitātes. kurām pozitīvi jāietekmē Latvijas eksportētāji. Neapšaubāmi, ir svarīgi pastāvīgi strādāt pie eksporta atbalsta programmām un aktīvi tās realizēt, lai šie jauninājumu nepaliktu vienreizēji pasākumi."