DnB NORD Bankas Ekonomisko pētījumu grupas analītiķes Ievas Vējas komentārs par patēriņa cenu pieaugumu jūnijā.
Jūnijā beidzot sasniegts ilgi gaidītais rezultāts un gada inflācija no 17.9% maijā samazinājusies līdz 17.7%. Paradoksālā kārtā tas sakrīt ar brīdi, kad arvien satraucošākā situācija pasaules tirgos liek secināt, ka prognozes par inflācijas līmeņa būtisku pazemināšanos šā gada beigās, tuvojoties viencipara skaitlim, visticamāk, nepiepildīsies. Naftas cenu kāpums, pietuvojoties 150 dolāriem par barelu, jau ir kļuvis praktiski nekontrolējams, jau izskanējuši Krievijas gāzes koncerna Gazprom paziņojums par dabasgāzes cenas palielinājumu Eiropai par piektdaļu, kas nozīmē gan tālāku gāzes un siltumenerģijas cenu pieaugumu Latvijai, gan sekojušu citu preču un pakalpojumu sadārdzināšanos.
Tieši pretēji, eiro likmju kāpums šobrīd reāli nozīmē vēl tālāku dolāra vērtības samazināšanos, investoru vēl aktīvāku pievēršanos preču tirgiem un vēl tālāku energoresursu cenu kāpumu. Eirozonas pašreizējā situācija arī rada jautājumu par vienas valūtas un monetārās politikas atbilstību vairāku valstu interesēm, no kurām dažas jau tuvojas recesijai un kurām, tieši pretēji, šobrīd būtu nepieciešams likmju pazeminājums, padarot lētākus kredītresursus un stimulējot ekonomisko aktivitāti. Starp šīm valstīm ir Īrija, Spānija, un šeit var minēt arī eirozonā neietilpstošo Latviju, kas labākajā gadījumā piedzīvo ekonomiskās izaugsmes palēnināšanos un kur lielākā daļa kredītu ir eiro valūtā.
Inflācijas līmeņa pazemināšanās Latvijā jūnijā bija saistīta galvenokārt ar apavu, automašīnu, sadzīves tehnikas, audio, video un datortehnikas cenu samazināšanos un pārtikas cenu palielināšanos nedaudz lēnākā tempā nekā pirms gada. Būtiskāku inflācijas līmeņa pazemināšanos nav pieļāvušas arvien augošās degvielas cenas, kas kopējo inflācijas rādītāju palielinājušas par 0.24 procentpunktiem.
Sagaidāms, ka nākamajos mēnešos šīs arī būs dominējošās tendences, kad no vienas puses, iekšzemes pieprasījuma vājināšanās rezultātā pieaugs spiediens uz nepārtikas preču cenām, kam no otras puses, pretim darbosies izmaksu pieauguma faktori, arvien sadārdzinoties energoresursiem, un būtiska inflācijas līmeņa pazemināšanās iespējama, tikai stabilizējoties situācijai pasaules energoresursu tirgū.