Lai gan visām trīs Baltijas valstīm vēl ejams tāls ceļš, lai pilnībā spētu sevi nodrošināt, izmantojot tikai atjaunojamos energoresursus (AER), labākajā situācijā šobrīd ir Latvija, domā Jons Rimavičs (Jonas Rimavicius), Ignitis Group valdes loceklis.
Latvijā šobrīd atjaunojamie enerģijas avoti sedz aptuveni 40% no visas valsts kopējā energoresursu patēriņa, atgādina J.Rimavičs. Tas galvenokārt iespējams, pateicoties lielajam hidroelektrostaciju tīklam, kam Latvijā ir lielākais īpatsvars no visām trim Baltijas valstīm, taču, neskatoties uz to, vēl ir daudz darba, lai Baltijas valstis, tostarp arī Latvija, pilnībā sevi nodrošinātu ar 100% atjaunojamo energoresursu enerģiju, norāda Ignitis Group valdes loceklis. Ja AER tirgus attīstīsies veiksmīgi, Baltijas valstis varētu saražot sev visu nepieciešamo enerģiju no AER jau 2035. gadā, taču, ja apstākļi būs izaicinošāki - tas varētu notikt 2040. gadā, spriež J.Rimavičs.
Fragments no intervijas
Maijā Ignitis Group nāca klajā ar ambicioziem plāniem AER jomā. Ko tieši tuvākajos gados esat iecerējuši paveikt?
Taisnība, pavasarī Ignitis Group pārskatīja turpmākās darbības stratēģijas plānu, izvirzot daudz ambiciozākus mērķus zaļās enerģijas veicināšanai un emisiju samazināšanai. Kopumā jāsaka, ka mūsu nākotnes stratēģiskie mērķi ir vērsti uz 4-5 gigavatu (GW) uzstādīto zaļo un elastīgo jaudu piegādi līdz 2030. gadam, galvenokārt koncentrējoties uz jūras vēja un sauszemes hibrīda modeli, kā arī P2X un uzglabāšanas tehnoloģijām. Līdz šim uzņēmuma mērķis bija 4 GW, taču šobrīd esam lēmuši par labu vēl ambiciozākiem mērķiem - sasniegt 4-5GW zaļo jaudu līmeni. Vidēja termiņa perspektīvā līdz 2026.gadam savukārt iecerēts dubultot zaļās enerģijas jaudas līdz apmēram 2,2-2,4 GW. Jebkurā gadījumā principā aptuveni 55% no visām investīcijām tuvākajos gados esam plānojuši novirzīt AER jaudu attīstībai, bet atlikušos 40% - elastīga un efektīva elektroenerģijas sadales tīkla paplašināšanai.
Kurās valstīs plānojat attīstīt šos apjomīgos AER projektus?
Galvenokārt koncentrēsimies uz Baltijas valstīm, Poliju un Somiju. Mūsu plāni paredz, ka lielākā valsts mūsu AER ražošanas portfelī būs Lietuva ar kopējo jaudu aptuveni 3,5 GW, taču ambiciozi plāni mums ir arī Latvijā. Te tuvāko gadu laikā esam iecerējuši investēt vismaz 700 miljonus eiro, ieguldot gan saules un vēja enerģijas ražošanā, gan izveidojot lielāko auto uzlādes tīklu Baltijas valstīs. Ražošanu topošajos investīciju projektos Latvijā ceram sākt jau no 2025. gada, sasniedzot aptuveni 1,3 GW uzstādītās jaudas un katru gadu saražotās enerģijas apjomu kāpinot. Šobrīd Latvijā esam saņēmuši visas nepieciešamās atļaujas saules un vēja parku projektu attīstīšanai, un šogad esam gatavi sākt arī reālu būvniecību. Konkrētas vietas, kur parki tiks būvēti, mēs vēl nevaram atklāt, taču, tiklīdz sāksies būvniecība, mēs par to publiski paziņosim.
Kurā jomā jūs saskatāt lielāku potenciālu - saulē vai vējā?
Mūsu reģions vairāk tomēr ir piemērots vēja parka projektu attīstībai, un, mūsuprāt, lielākais potenciāls ir tieši atkrastes vēja parku jomā. Raugoties no ģenerācijas puses, mēs nākotnē koncentrēsimies uz divām tehnoloģijām - atkrastes vēja parkiem, kā arī hibrīda parkiem, kas apvieno saules un vēja enerģiju, izmantojot vienu tīkla savienojumu un nodrošinot vairāk enerģijas ar to pašu infrastruktūru. Mūsu pieredze rāda, ka saules parku efektivitāte gada griezumā sasniedz aptuveni 12%, kas, mūsuprāt, ir pārāk maz. Kombinācijā ar vēju saule savukārt strādā ļoti efektīvi - principā šie resursi aizvieto viens otru, jo nereti brīžos, kad spīd saule, nepūš vējš, un otrādi.
Ignitis Group ir pieredze AER projektu attīstīšanā vairākās valstīs. Kas, jūsuprāt, ir galvenie izaicinājumi, ar ko uzņēmējiem nākas saskarties - kura valsts attīstītājiem ir atvērtāka?
Katrai valstij ir savi plusi un mīnusi, un Latvijas gadījumā daudz ko vēl ir iespējams uzlabot, taču, neraugoties uz to, mēs uzskatām, ka Latvijai ir ļoti liels potenciāls attīstīt AER ražošanu, un mēs esam gatavi šajā procesā iesaistīties. Ja runājam par izaicinājumiem kopumā, manuprāt, visās valstīs tie ir vairāk vai mazāk līdzīgi. Pirmkārt, ikvienā valstī jebkuram attīstītājam nepieciešams saņemt visas vajadzīgās atļaujas, tajā skaitā atļauju pieslēgties tīklam, un tas, protams, nav vienkārši. Otrkārt, jādomā par ilgtermiņa enerģijas pārdošanas līgumiem, jo, ja tiek ražota elektrība, uzņēmējam ir jāzina, kurš no viņa šo enerģiju vēlēsies pirkt. Trešais izaicinājums ir finansēšana, jo visi AER projekti prasa lielus ieguldījumus, kas nozīmē, ka attīstītājiem ir nepieciešami diezgan apjomīgi līdzekļi. Ar šiem izaicinājumiem saskaras jebkurš uzņēmējs jebkurā valstī.
