Eiropas Komisija (EK) ceturtdien paziņoja, ka sāk izmeklēšanu saistībā ar darījumu, kurā ASV interneta tirdzniecības gigants "Amazon" par 1,7 miljardiem dolāru plāno iegādāties robotu putekļsūcēju ražotāju "iRobot".

EK šajā izmeklēšanā centīsies noskaidrot, vai šis darījums ļaus "Amazon" ierobežot konkurenci un nostiprināt savas pozīcijas kā interneta tirdzniecības uzņēmumam.

"Mēs satraucamies, ka "Amazon" var izmantot "iRobot" iegādi, lai "iRobot" konkurentiem liegtu piekļuvi savam tirgum," norāda Eiropas Savienības konkurences komisāre Margrēte Vestagere. "Mūsu padziļinātajā izmeklēšanā mēs arī noskaidrosim, vai "Amazon" varētu izmantot "iRobot" ievāktos datus sava tirgus stāvokļa stiprināšanai."

Kā ziņots, Lielbritānijas Konkurences un tirgu pārvalde (CMA) jūnijā jau atļāva "Amazon" iegādāties "iRobot".

CMA secinājusi, ka šis darījums Lielbritānijā neradīs konkurences bažas.

Izmantojot mākslīgā intelekta sniegtās iespējas, reklāmas aģentūra MIXD. izstrādājusi rīku, kurš uzņēmējiem palīdzēs būt veiksmīgākiem Amazon platformā, sasniedzot maksimāli augstus pārdošanas rezultātus.

Lielākajā tehnoloģiju pasākumā TechChill Milānā prezentētais rīks jau izpelnījies lielu Eiropas uzņēmēju atzinību un interesi, stāsta MIXD. līdzīpašnieks Artūrs Forsts, uzsverot, ka jaunais rīks noderēs ne vienam vien komersantam, kas vēlas savus produktus tirgot platformā Amazon. „Šīs lielās platformas sistēma ir gana sarežģīta un piņķerīga, tāpēc liela daļa uzņēmēju atmet tam ar roku,” teic A.Forsts. „Mēs šo sistēmu esam atkoduši un sapārojuši ar mākslīgo intelektu, ļaujot jebkuram uzņēmējam pavisam vienkārši startēt šajā platformā un sasniegt maksimāli augstus pārdošanas rezultātus. Šobrīd esam veikuši arī vairākus testus un secinājuši, ka rīks tiešām strādā,” piebilst Jānis Berķis, aģentūras MIXD. līdzīpašnieks.

ASV interneta tirdzniecības uzņēmums "Amazon" Francijā investēs vairāk nekā 1,2 miljardus eiro, valstī radot vairāk nekā 3000 jaunu darbavietu, paziņojis Francijas prezidenta Emanuela Makrona birojs.

Šīs investīcijas palīdzēs attīstīt uzņēmuma struktūrvienības "Amazon Web Services" mākoņdatošanas infrastruktūru, tostarp mākslīgā intelekta iespējas, un sūtījumu piegādes pakalpojuma loģistikas infrastruktūru.

"Amazon" komentārus saistībā ar šādu Makrona biroja paziņojumu šobrīd nesniedz.

Uzņēmums jau iepriekš pavēstīja, ka Francijā šogad radīs 2000 jaunu darbavietu, kopējam kompānijas darbavietu skaitam Francijā pieaugot līdz 24 000, galvenokārt loģistikas centros.

"Amazon" dibinātājs un vadītājs Džefs Bezoss pārdevis ASV interneta tirdzniecības lieluzņēmuma akcijas aptuveni divu miljardu dolāru apmērā, liecina nesen publiskotā fondu biržas regulatoru informācija.

Bezoss pārdevis aptuveni 12 miljonus "Amazon" akciju. Iepriekš publiskota informācija liecināja, ka Bezoss nākamā gada jūlijā plāno pārdot 50 miljonus uzņēmumu akciju.

Žurnāla "Forbes" aplēses liecina, ka Bezoss ir trešais turīgākais cilvēks pasaulē ar 195,5 miljardu dolāru bagātību. Otrajā vietā šajā sarakstā ir Francijas luksusa preču ražotāja LVMH vadītājs Bernārs Arno, bet pasaulē turīgākā cilvēka statuss pieder ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmuma "Tesla Motors" īpašniekam un vadītājam Īlonam Maskam.

Jau vēstīts, ka "Amazon" peļņa pērn ceturtajā ceturksnī pieauga līdz 10,6 miljardiem dolāru, salīdzinot ar 278 miljoniem dolāru attiecīgajā laika periodā pirms gada.

ASV interneta tirdzniecības lieluzņēmuma "Amazon" dibinātājs Džefs Bezoss pirmdien atguvis pasaulē turīgākā cilvēka statusu, ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmuma "Tesla Motors" īpašnieku un vadītāju Īlonu Masku pasaules bagātāko cilvēku sarakstā "Bloomberg Billionaires Index" (""Bloomberg" miljardieru indekss") nobīdot uz otro vietu.

"Bloomberg" norāda, ka Bezosa bagātība veido 200 miljardus dolāru, pārsniedzot Maska bagātību 198 miljardu dolāru apmērā.

Maska bagātība pēdējos mēnešos samazinājusies par vairāk nekā 30 miljardiem dolāru, ņemot vērā "Tesla" akcijas cenas kritumu par 25%.

Turklāt tiesa janvārī apstiprināja, ka tiek anulēts viņa vērienīgais "Tesla" atlīdzības līgums 55,8 miljardu dolāru vērtībā, kas sākotnēji tika noslēgts 2018.gadā.

Savukārt Bezoss savu bagātību palielinājis, pateicoties "Amazon" akcijas cenas pieaugumam. Bezoss februārī pārdeva "Amazon" akcijas aptuveni divu miljardu dolāru apmērā, taču joprojām ir uzņēmuma lielākais akcionārs.

Tikmēr "Bloomberg Billionaires Index" sarakstā trešo vietu ar 197 miljardu dolāru bagātību ieņem Francijas luksusa preču ražotāja LVMH vadītājs Bernārs Arno.

Lai gan šis gads uz dažu iepriekšējo gadu fona finanšu tirgos aizritējis mierīgi – ar salīdzinoši nelielām svārstībām – kopumā tas bijis interesantiem notikumiem bagāts.

Vēlos tuvāk aplūkot vienu no šiem interesantajiem notikumiem vai drīzāk fenomeniem, ko šogad cita starpā novērojām un izjutām finanšu tirgos, – “lielisko septītnieku”. To veido septiņi lielākie ASV tehnoloģiju nozares uzņēmumi, kuru kopējā vērtība ir tik liela, ka pat spēj radīt ietekmi finanšu tirgos pasaulē.

“Lielisko septītnieku” veido tehnoloģiju nozares milži: Apple, Amazon, Alphabet, Facebook, Tesla, Nvidia un Microsoft. Kopumā finanšu tirgi ir visnotaļ komplekss mehānisms, ko ietekmē ļoti daudz un dažādi faktori, un “lieliskais septītnieks” ir vien neliela daļa kopainas. Taču tam ir vērts pievērst uzmanību, jo – ja šiem uzņēmumiem sokas labi, tas mēdz pozitīvi atsaukties arī finanšu tirgos. Savukārt, ja finanšu tirgos redzam pozitīvas tendences, tad, visdrīzāk, augšupeju varam novērot āri savu pensiju plānu rezultātos.

ASV interneta tirdzniecības uzņēmums "Amazon" šogad otrajā ceturksnī strādājis ar 13,5 miljardu dolāru peļņu, tai dubultojoties salīdzinājumā ar 6,7 miljardiem dolāru attiecīgajā laika periodā pirms gada, liecina kompānijas pārskats.

Peļņas kāpumu veicinājusi mākoņdatošanas biznesa un reklāmas ienākumu palielināšanās, kā arī izdevumu samazināšana.

Tikmēr uzņēmuma tirdzniecības apjoms kopumā ceturksnī pieaudzis par 10% un sasniedzis 148 miljardus dolāru.

Kā ziņots, "Amazon" pērn arī likvidēja aptuveni 27 000 darbavietu, uzņēmumam to skaidrojot ar nepieciešamību restrukturizēt darbību pēc koronavīrusa pandēmijas, kuras laikā kopmpānija bija strauji palielinājusi strādājošo skaitu pieprasījuma kāpuma dēļ.

Inženiera Gata Gaiļa un viņa tēva, ekspremjera un uzņēmēja Māra Gaiļa izveidoto televīzijas satura straumēšanas mākoņpakalpojumu jaunuzņēmumu SIA Veset iegādājies Japānas lielākā televīzijas operatora Nippon meitasuzņēmums PLAY.

Kopīgiem spēkiem iecerēts Latvijā radīto mākoņpakalpojumu izplatīt daudz plašāk nekā līdz šim. Darījuma summa ir konfidenciāla un netiek atklāta.

"Mēs jau vairākus gadus strādājām kopā, tāpēc zinājām, ka starp abiem uzņēmumiem pastāv laba sinerģija, tostarp kopīga misija nodrošināt digitālo transformāciju mediju un izklaides nozarē. Uzņēmuma iegāde palīdzēs attīstīt piedāvājumu un mērogot uzņēmumu, īpaši palielinot mūsu klātbūtni Āzijā," saka SIA Veset līdzdibinātājs un vadītājs Gatis Gailis.

Bijušais premjers Gailis ar dēlu prezentē TV «mākoņa» pakalpojumu 

Uzņēmēja un bijušā premjera Māra Gaiļa kompānija SIA Veset ir uzbūvējusi TV...

Ar jauno īpašnieku Veset dibinātāji iepazinās 2019. gadā, kad Latvijas uzņēmums Japānas partnerim nodrošināja pirmo četru kanālu satura pārraides mākoņpakalpojumu. Šogad PLAY nolēma iegādāties Veset. "Pēdējos gados, strādājot ar Veset, mūs ir pārliecinājusi ne tikai radītās tehnoloģijas kvalitāte, bet arī visa komanda, kurai ir tādas pašas vērtības kā mums. Esmu pārliecināts, ka apvienošanās būs ieguvums ne tikai abiem uzņēmumiem, bet arī mūsu klientiem un viņu skatītājiem," norāda PLAY vadītājs Kazumichi Kuroda.

G. Gailis norāda, ka šis ir labs darījums, jo Veset iegūst papildu finansiālās iespējas strādāt ar lielākiem klientiem. "Ar mūsu tehnoloģiju PLAY saredz labu iespēju iziet no Japānas tirgus un piedāvāt savus pakalpojumus globāli. Tāpat PLAY ir lielākais "Amazon" mākoņpakalpojuma AWS (Amazon Web Services) klients Japānā, kas ļaus arī mums iegūt labākas cenas par pakalpojumiem un piekļūt AWS pārdošanas tīklam visā pasaulē," saka G. Gailis.

200 televīzijas kanāli visā pasaulēIdeja par satura pārraides mākoņpakalpojumu radās 2011. gadā. Tolaik uzņēmējam un bijušam premjerministram Mārim Gailim viņa draugs Jānis Vaišļa ierosināja atgriezties televīzijas biznesā – viņš jau astoņdesmito gadu beigās darbojās televīzijā. M. Gailis par šo ieceri izstāstīja savam dēlam Gatim Gailim un viņi nolēma kopīgi veidot uzņēmumu, piesaistot arī Jāni Krampānu. "Tolaik Baltijas valstīs bija 20 televīzijas kanāli, tāpēc uzreiz bija skaidrs, ka jāpiedāvā tāds risinājums, kas būs noderīgs plašākā mērogā, ne tikai mūsu reģionā. Kā IT inženieris biju strādājis ar mākoņtehnoloģijām, tāpēc nolēmām izstrādāt risinājumu mākonī," stāsta G. Gailis.

Piedāvāt mākoņpakalpojumus šajā nozarē ir sarežģīti. Televīzija ir konservatīva un lēna nozare, vienlaikus tajā ir augstas pieejamības prasības. Piemēram, ja grāmatvedības sistēma nedarbosies vienu minūti, iespējams, neviens to pat nepamanīs, bet, ja televīzijas kanāls nebūs pieejams piecas sekundes, piegādātājs saņems sodu.

Veset ieguva pirmos klientus pašu spēkiem, tomēr kļuva skaidrs, ka izaugsmei būs vajadzīgi papildus resursi. Tāpēc 2014. gadā uzņēmums piesaistīja 700 tūkstošu eiro investīcijas un izveidoja mātesuzņēmumu "Veset International" Londonā. "Londonā ir Eiropas televīzijas centrs – tur atrodas BBC un visi citi lielākie televīzijas kanāli. Lai būtu viņiem interesanti, mums vajadzēja būt Londonā," saka G. Gailis.

Šobrīd Veset ir klienti 20 valstīs – vairāk nekā 200 televīzijas kanāli izmanto Latvijā radīto satura pārraides programmatūru. 70% klientu ir Eiropā, pārējie ir ASV, Japānā, Meksikā, Brazīlijā u.c. "Šis bizness ir tīrs eksports. Mūsu tehnoloģiju izmanto arī kāda informāciju tehnoloģiju kompānija, kuras tirgus vērtība ir vairāki triljoni dolāru, bet kuras nosaukumu izpaust nedrīkstam," saka G. Gailis.

Veset strādā 16 darbinieki, no kuriem lielākā daļa atrodas Rīgā. Plānots palielināt programmētāju skaitu.

Starptautiskais sūtījumu piegādes uzņēmums ”Venipak” informē, ka ir pabeidzis nozīmīgu stratēģiskās attīstības posmu, jo pabeigta pērn uzsāktā uzņēmuma paplašināšanos Igaunijā, lai savienotu visas Baltijas valstis vienā pakomātu tīklā, kopumā izvietojot 600 pasta automātus.

Patlaban “Venipak” plāno attīstīt Nīderlandē iegādāto e-komercijas vairumtirgotāju, kā arī paplašināties tālāk uz rietumiem.

”Pēdējos gados pasta automātu tīkla attīstībā Baltijas valstīs vien esam ieguldījuši aptuveni piecus miljonus eiro. Pašlaik mums jau ir vairāk nekā 600 bezkontakta pakomātu, no kuriem 251 atrodas Lietuvā, 201 Latvijā un 151 Igaunijā. Turklāt esam modernizējuši sūtījumu šķirošanas termināļus un paplašinājuši e-komercijas pasūtījumu piegādes infrastruktūru. Tagad mēs varam droši apgalvot, ka Baltijas valstīs ir pilnībā izveidots pakalpojumu komplekss un infrastruktūra, kas ļauj nieka 24 stundās piegādāt sūtījumus uz visām Baltijas valstīm klientiem ērtākajā veidā,” saka ”Venipak” vadītājs Justas Šablinskas.

Restorānu biznesā pēc diviem sarežģītiem pandēmijas gadiem un jau vairāk nekā gadu ilgā Krievijas izvērstā kara Ukrainā dēļ esam aizvien jaunu satricinājumu priekšā.

Straujais inflācijas kāpums un energoresursu cenas daļai no uzņēmējiem jau atkal licis izvērtēt savu tālāko darbību un iespējas.

Meklējot aizvien jaunus risinājumus ikdienas izmaksu optimizēšanā un vienlaikus paplašinot restorāna piedāvājumu un klientu skaitu, populāras kļuvušas tā saucamās mākoņvirtuves, kas joprojām ir jaunums Latvijas restorānu biznesā. Kamēr citi to uzskata par iespēju jaunajiem uzņēmējiem, pieredzējušie nozares pārstāvji mākoņvirtuves izmanto par platformu jaunu piedāvājumu un zīmolu attīstīšanai.

Kas ir mākoņvirtuve?

Mākoņvirtuves, dēvētas arī par spoku vai virtuālajām virtuvēm (cloud-kitchens, ghost-kitchens, virtual-kitchens), pagatavotās maltītes piedāvā tikai caur pasūtījumu tiešsaistē un attālināto piegādi. Tā kā nav jāmaksā augsta īre, jāiegādājas nekustamais īpašums, jāiegulda līdzekļi interjera dizainā, kā arī neveidojas lielākas darbaspēka izmaksas un, pateicoties mazākām telpām, arī komunālie maksājumi nav tik lieli, mākoņvirtuves var būt izmaksu ziņā efektīvākas, nekā klātienes restorāni. Šis ir veids, kā pārliecināties par savas biznesa idejas ilgtspēju, neieguldot lielus finanšu līdzekļus, bet sākotnēji visus resursus koncentrējot uz ēdienkartes izstrādi un kvalitatīvu maltīti.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pārsvarā kritās, investoriem gaidot svarīgu ASV inflācijas datu publiskošanu un turpinot bažīties par Ķīnas ekonomiku.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" kritās par 1,0%, mazinoties optimismam par lielajiem tehnoloģiju uzņēmumiem, un saruka arī indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500".

Eiropā Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi samazinājās, bet Londonas biržas indekss nedaudz pieauga.

"Apple" akcijas cena kritās par vairāk nekā 1,7%, un samazinājās arī "Amazon" un "Alphabet" akciju cenas.

ASV inflācijas datu publiskošana trešdien dos investoriem svarīgu norādi par to, vai Federālā rezervju sistēma (FRS) nākamnedēļ paaugstinās procentlikmes.

FRS kopš pagājušā gada marta ir 11 reizes pacēlusi procentlikmes, mēģinot kontrolēt augošo inflāciju. Jūlijā tās galvenā procentlikme tika pacelta līdz augstākajam līmenim 22 gadu laikā.

ASV tehnoloģiju kompānija "Apple" otrdien paziņoja, ka lietotāji Eiropas Savienībā (ES) varēs lejupielādēt lietotnes tieši no interneta vietnēm, neizmantojot lietotņu veikalus.

Eiropas Komisija (E)K noteikusi "Apple", kā arī "Alphabet", "Amazon", "ByteDance", "Meta" un "Microsoft" par digitālās komercijas platformām jeb vārtziņiem, kuriem kopš 7.marta jāievēro ES Digitālo tirgu akta (DTA) prasības.

Attiecībā uz "Apple" tas nozīmē, ka uzņēmumam nepieciešams atvērt konkurencei savu slēgto ekosistēmu, kurā kopš 2008.gada dominējis tā oficiālais lietotņu veikals "App Store". Reaģējot uz jaunajām ES prasībām, uzņēmums jau janvārī pavēstīja, ka ļaus viedtelefonu "iPhone" lietotājiem pirmo reizi lejupielādēt alternatīvus lietotņu veikalus.

Savukārt otrdien publiskotās izmaiņas paredz, ka izstrādātāji varēs lietotājiem piedāvāt lietotnes "iOS" operētājsistēmā caur to vietnēm. Tas nozīmēs, ka lietotājiem vairs nebūs jāizmanto "App Store" vai jālejupielādē lietotne kādā no alternatīvajiem lietotņu veikaliem.

Tirdzniecības centrs internetā 220.lv nācis klajā ar vērienīgu piedāvājumu pircējiem – bezmaksas piegādēm uz pakomātiem visā Latvijā. Līdz šim 220.lv Marketplace izdevies pulcēt ap 4000 Baltijas valstu un Somijas uzņēmēju, un tas vēl nav viss. 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols uzskata, ka Latvijas uzņēmēji kopā var turēties pretī globālo tirdzniecības milžu iespējām.

Ko uzņēmums pēdējo piecu gadu laikā, kopš attīstījis Marketplace, paveicis, šobrīd attīsta un darīs nākotnē, to stāsta 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols.

Pandēmijas periods no 2020.gada līdz 2022.gadam bija īpašs posms visā tiešsaistes pārdošanā, mainot iedzīvotāju paradumus, sekmējot strauju pieprasījuma pieaugumu, radot izaicinājumus piegādes ķēdēm. Kā pēc pandēmijas laika mainījies 220.lv darbs, un kādas atziņas un secinājumus uzņēmums guva šajā pandēmijas laikā?

Pandēmijas laika lielākais izaicinājums bija preču piegādes līdz gala pircējam. Īsā laika periodā strauji palielinājās pieprasījums un radās situācijas, kad prece ir noliktavā, tā ir pasūtīta, bet kurjers, kas varētu to piegādāt, ir rezervēts jau divas nedēļas uz priekšu. Tā bija sarežģīta situācija, ka ir prece, ir pircējs, bet nav, kas piegādā. Tobrīd mēs pieņēmām lēmumu skaitliski palielināt savu fizisko veikalu tīklu un preču saņemšanas punktus, kas bija vienīgais veids, kā veicināt, lai pircējiem ir iespēja preces saņemt viņiem ērtā laikā. Toreiz veikaliem bija liegumi, tāpēc, ievērojot visus drošības un higiēnas nosacījumus, garantējām preču saņemšanu klātienē, ko pircēji ļoti novērtēja konkrētajos apstākļos. Vienlaikus loģistikas uzņēmumi investēja savā attīstībā, tāpēc, beidzoties pandēmijai, loģistikas uzņēmumi bija veikuši tehnoloģisku lēcienu. Praktiski tas nozīmēja, ka paciņas patērētājs var saņemt krietni ātrāk un saņemšanas punktu skaits ir būtiski pieaudzis. Pakomātu skaits Latvijā pandēmijas laikā būtiski palielinājās, un mēs nonācām pie secinājuma, ka preču saņemšanas punktu nepieciešamība ir jāpārvērtē, jo pakomātu piegāžu izmaksas bija kļuvušas krietni izdevīgākas. Turklāt pēc pandēmijas bija bažas, ka interneta darījumu vai pirkumu skaits saruks, bet varu teikt, ka šīs bažas nav piepildījušās un pircēji turpina iepirkties internetā. Taču kopumā e-komercijā situācija ir kļuvusi saspringtāka un attīstības temps mērenāks. Mēs atšķiramies ar to, ka esam tirdzniecības platforma, kas apvieno daudzu uzņēmēju darbību, tādēļ ir mazliet vieglāk, bet vienam uzņēmējam - izaicinoši. Kopējais secinājums no pandēmijas laika ir nemitīgi uzraudzīt pircēju paradumu maiņu, kādas ir globālās tendences, un jācenšas aktīvi pielāgoties. Tie uzņēmumi, kuri to spēs, izdzīvos.

Sociālā tīkla "Facebook" mātesuzņēmums "Meta" likvidēs vēl 10 000 darbavietu, otrdien paziņoja kompānijas vadītājs Marks Zakerbergs.

Darbiniekiem nosūtītā elektroniskā pasta vēstulē Zakerbergs norāda, ka darbavietas tiks likvidētas dažu turpmāko mēnešu laikā, un šis lēmums ietekmēs vidējā līmeņa vadītājus.

Tāpat Zakerbergs pavēstīja, ka netiks aizpildīti 5000 šobrīd pieejamo vakanču.

Darbavietu likvidēšanu Zakerbergs skaidro ar nepieciešamību restrukturizēt uzņēmumu un uzlabot tā veiktspēju ilgtermiņā.

"Meta" pērn novembrī jau paziņoja, ka likvidēs 11 000 no tobrīd uzņēmumā esošajiem 87 000 darbavietu.

Tehnoloģiju nozarē šobrīd vērojama nopietna lejupslīde, un vairāki lielie uzņēmumi paziņojuši par vērienīgu darbavietu likvidēšanu, to vidū sociālais tīkls "Twitter" un interneta tirdzniecības uzņēmums "Amazon".

Pasīvie jeb indeksu plāni ir viena no populārākajām izvēlēm pensijas pārvaldīšanai Latvijā, taču to ienesīgums mēdz būtiski atšķirties. Ar ko tas skaidrojams, un kas jādara iedzīvotājiem, lai sakrātu pēc iespējas lielāku pensiju?

Lai arī indeksu pensiju plāni tiek pārvaldīti pasīvi, atspoguļojot finanšu tirgu, nereti iedzīvotāji uzskata, ka šie plāni ir vienādi. Taču patiesībā katram pensiju pārvaldniekam ir sava stratēģija, kā izveidot savu portfeli, izvēloties dažādus finanšu instrumentus, ieguldījumu sektorus un ģeogrāfiskos tirgus. Šīs izvēles ilgtermiņā ietekmē to, ar kādu atdevi palielināsies iedzīvotāju pensiju uzkrājums.

Kas ir atšķirīgo ienesīgumu pamatā?

Nozīmīgākais efekts, kas ietekmē pensijas uzkrājuma pieaugumu, ir pārvaldnieka stratēģiskais lēmums par līdzekļu sadalīšanu starp dažādiem fondiem un ģeogrāfiskajiem tirgiem. Piemēram, šogad lielākie ieguvēji ir tie, kuru indeksu plānā liels uzsvars tika likts uz “Nasdaq 100” indeksu, kurā iekļautas ASV lielāko tehnoloģiju uzņēmumu akcijas. Šo izvēli izdarījām arī CBL Asset Management pārvaldītajā indeksu plānā. Galvenā motivācija to darīt bija tas, ka lielie tehnoloģiju uzņēmumi 2022. gadā piedzīvoja salīdzinoši lielāku akciju vērtības kritumu, kas deva šīm akcijām lielāku izaugsmes potenciālu. Šobrīd redzam, ka pēdējā gada laikā tieši tehnoloģiju sektors audzis visstraujāk. To sekmējis mākslīgā intelekta uzvaras gājiens, kur spilgtākais ir uzņēmuma “NVIDIA” veiksmes stāsts – kopš pērnā decembra tehnoloģiju uzņēmuma akciju cena augusi vairāk nekā 3 reizes.

Uzņēmumu attieksme pret sava transportlīdzekļu parka pārvaldību mainās. Uzņēmumi arvien vairāk fokusējas uz savu pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanu un lielāko daļu savu operatīvo darbību, tostarp autoparka pārvaldību, nodod ārējiem partneriem. Šīs izmaiņas īpaši veicinājusi ekonomiskā nestabilitāte, kas ir padarījusi automašīnu abonēšanu par vēl pievilcīgāku iespēju uzņēmumiem.

Pēdējo 4 gadu globālie notikumi – pandēmijas, karš, ražošanas ķēdes traucējumi, inflācija un EURIBOR kāpums – ir mainījuši veidu, kā daudzi no mums pieiet ne tikai savai ikdienai, bet arī uzņēmuma attīstībai. Viena no svarīgākajām mācībām, ko esam spējuši paņemt no šī perioda, ir tas, ka izdzīvo tikai tie, kuri spēj ātri pielāgoties situācijai un pieņemt savlaicīgus lēmumus.

Mainīgā ekonomiskā vide un patērētāju paradumi ir izraisījuši strauju abonēšanas biznesa modeļa attīstīšanos, ko var redzēt tādos tehnoloģiju un straumēšanas gigantos kā Microsoft, Netflix, Spotify un Amazon. Patērētāji arvien vairāk pievēršas preču un pakalpojumu abonēšanai, jo tie piedāvā brīvību, elastību un iespēju efektīvāk plānot savas finanses.

ASV mikroshēmu ražotājs "Nvidia" otrdien kļuva par visvērtīgāko biržā kotēto uzņēmumu pasaulē, pārspējot ASV tehnoloģiju kompāniju "Apple".

"Nvidia" akcijas cena otrdien pieauga par 2,9% līdz 139,93 ASV dolāriem, palielinot tā tirgus kapitalizāciju līdz 3,43 triljoniem dolāru. "Apple" tirgus kapitalizācija ir 3,38 triljoni dolāru.

"Nvidia" jūnijā bija kļuvis par vērtīgāko biržā kotēto uzņēmumu, bet saglabāja šo rekordista statusu tikai vienu dienu. Pašlaik tā vērtība ir lielāka nekā "Amazon" un "Meta" vērtība kopā.

Pasaules lielākās tehnoloģiju kompānijas ir investējušas desmitiem miljardu dolāru "Nvidia" izstrādātajā mākslīgā intelekta tehnoloģijā.

Uzņēmuma akcijas cena šogad pieaugusi par vairāk nekā 180%, pateicoties pieprasījumam pēc tā ražotajiem augstas veiktspējas procesoriem, kas atbalsta ģeneratīvā mākslīgā intelekta spējas.

Pasūtījuma drukas platformas "Printify" vadības komandas struktūrā veiktas izmaiņas - izpilddirektores amatā tiks iecelta Anastasija Oļeiņika, kura līdz šim uzņēmumā ieņēma finanšu direktores amatu.

Līdzšinējais uzņēmuma līdzdibinātājs un valdes priekšsēdētājs Jānis Berdigans ieņems mātesuzņēmuma valdes locekļa amatu, fokusējoties uz uzņēmuma stratēģijas izveidi un attīstību. Vadības maiņa tiks pabeigta līdz šī gada beigām.

Par rīkotājdirektoru iecelts esošais piegādes procesu vadītājs Skots Ričardsons (Scott Richardson), kurš pirms tam ilgstoši strādājis "Amazon".

"Printify" platforma ļauj ikvienam būt uzņēmējam un pelnīt, ja vien pieejams interneta pieslēgums. Pēdējo septiņu gadu laikā "Printify" pakalpojumā pierakstījušies vairāk nekā seši miljoni lietotāju, lai gūtu peļņu, laiku un kontroli, izmantojot platformu, kas piedāvā iespēju radīt pielāgotu dizainu vairāk nekā 850 produktiem no 75 drukas nodrošinātājiem ar iespēju sūtīt produktus uz 30 valstīm.

Marts investoriem kļuva par kārtējo veiksmīgo mēnesi, dārgmetāliem turpinot ralliju un naftas cenām pārliecinoši augot, padarot enerģētiku par visveiksmīgāko S&P 500 sektoru (+8.8% mēneša laikā).

Eiropas akcijām izdevās pārspēt savus ASV kolēģus, EuropeStoxx 600 indeksam pieaugot par 3,7%. S&P 500 pakāpās par 3,1% un 2024. gada pirmo ceturksni noslēdza ar 10,2% lielu pieaugumu. Nasdaq 100 pirmajā ceturksnī pieauga par 5,3%, lai gan marts tā sauktajam “Lieliskajam septiņniekam” bija diezgan ikdienišķs. Arī Āzijas tirgiem pavasara pirmais mēnesis izrādījās labs – Ķīnas akcijas atguvās, pateicoties labiem uzņēmumu peļņas rezultātiem, lai gan mēneša beigas sabojāja vāji Alibaba cipari.

“Lieliskais septiņnieks” kļūst par “Četru bandu”

“Lieliskais septiņnieks”, kas sastāda 29% no S&P 500 tirgus vērtības, nodrošināja 37% no indeksa gada peļņas. Taču ir izveidojies jauns spēks: “Četru banda”. Nvidia, Microsoft, Meta Platform un Amazon.com nodrošināja 47% no S&P 500 indeksa gada peļņas un tagad veido 18% no S&P 500 tirgus vērtības. Interesanti, ka Tesla akciju cena kopš gada sākuma ir samazinājusies par 29,3%, kas ir sliktākais rezultāts indeksā uz šo brīdi. Otrs sliktākais rezultāts pieder Boeing (-26,0% YTD), savukārt Apple vērtība ir samazinājusies par 10,9% gada pirmajā ceturksnī.

Pēc vēstules saņemšanas no it kā Āfrikas prinča, kurš piedāvā ieguldīt zelta raktuvēs, vairums cilvēku saprot, ka tā ir krāpniecība. Taču katru dienu visā pasaulē e‑pasta pastkastītēs ienāk 3,4 miljardi krāpniecisku vēstuļu. Kādas taktikas un stāstus izmanto investīciju krāpnieki tagad, kad pasakas par prinčiem vairs nedarbojas?

Pagājušā gada Verizon datu aizsardzības pārkāpumu izmeklēšanas ziņojumā norādīts, ka aptuveni trīs no četriem finanšu krāpšanas gadījumiem ir saistīti ar cilvēka kļūdu vai kļūdainu lēmumu pieņemšanu, ļaujot krāpniekiem iegūt piekļuvi sensitīvai informācijai, piemēram, konta un maksājumu datiem.

Krāpnieku iekārojamākie mērķi

Daudzi cilvēki ir dzirdējuši, ka lielu investoru uzmanību saņem uzņēmums Alphabet, kam pieder Google, kā arī citi ASV tehnoloģiju uzņēmumi: Amazon, Apple, Meta Platforms, Microsoft, NVIDIA un Tesla. Tomēr to pārstāvji nekad nezvana Latvijas iedzīvotājiem ar piedāvājumiem ieguldīt uzņēmumu akcijās. Bet to vārdā bieži zvana investīciju krāpnieki.

Starptautiskais sūtījumu piegādes uzņēmums Venipak iegādājies e-komercijas vairumtirgotāju Strengholt Entertainment BV, kas atrodas Nīderlandē un darbojas visā Eiropā. Uzņēmuma apgrozījums sasniedz 50 miljonus eiro un tā katalogā pārstāvēti tādi zīmoli kā Universal Music, Lego, L’Oreal, Disney, Mattel un citi.

Paredzams, ka šis darījums veidos pamatu „Venipak” efulfillment jeb pilnīgas e-komercijas pasūtījumu izpildes paplašināšanai Eiropā, kā arī kravu aviopārvadājumu pakalpojumu paplašināšanai Eiropā, Āzijā, Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā. Tāpat mainīsies arī uzņēmuma uzņēmējdarbības modelis, papildinot loģistiku e-komercijas vairumtirdzniecības jomā.

„Venipak” īpašnieks Nerijus Raudonis norāda, ka uzņēmums jau labu laiku galveno uzmanību velta loģistikai un klientu vertikālei. „Mēs gribējām aizņemt lielāku tirdzniecības ķēdes daļu, nevis tikai loģistiku, un šis darījums mums paver aptuveni 4 miljonu preču grozu, kas ietver augstas un augstākās kategorijas izstrādājumus,” sacīja N. Raudonis.

Izmantojot mākslīgā intelekta sniegtās iespējas, reklāmas aģentūra MIXD. izstrādājusi rīku, kurš uzņēmējiem palīdzēs būt veiksmīgākiem Amazon platformā, sasniedzot maksimāli augstus pārdošanas rezultātus.

Vēl uzņēmēju žurnāla 3.oktobra numurā lasi:

Statistika

Pārtikas cenas un reālās algas

Tēma

Korupcija, ekonomikas izaugsme un labklājība

Ražošana

Paplašina ražošanas spektru, lai saglabātu konkurētspēju. SIA Kronus valdes priekšsēdētājs Igors Ževaks

Nodokļi

Dārzeņi, augļi un alkoholiskie dzērieni kļūs dārgāki

Paēdusi sabiedrība – stabila valsts

Sabiedrības noslāņošanās var kļūt par akūtu nākotnes problēmu

Nafta

Krievijas naftas atmazgāšana

Pasaules ekonomika

Neatliks nekas cits, kā ap Eiropu celt tirdzniecības mūrus

Portrets

Iveta Priedīte, Spice un Spice Home vadītāja

Brīvdienu ceļvedis

Zane Oja, zīmola Tarte vadītāja

Globālie akciju tirgi šī gada pirmo ceturksni noslēguši pozitīvi, līdz ar to gada pirmajos trīs mēnešos izaugsmi uzrādījuši arī teju visi Latvijas pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plāni.

Gan Eiropas, gan ASV akciju tirgu pozitīvo rezultātu pamatā šajā periodā ir salīdzinoši labie makroekonomiskie rādītāji – inflācija ir pierimusi, centrālo banku bāzes procentu likmes palikušas nemainīgas, un investori prognozē to iespējamu samazināšanu jau šajā vasarā. Atsevišķiem pensiju 2. līmeņa plāniem, kas lielāko daļu līdzekļu iegulda akcijās, tas sekmējis izaugsmi pat vairāk nekā 10% apmērā trīs mēnešu laikā.

Jau aizvadītajā gadā ASV un Eiropas akciju tirgu savstarpējā dinamika bija ļoti interesanta – dažbrīd labāk veicās Eiropas akciju indeksiem, citkārt – ASV. Šī gada pirmajā ceturksnī līderos – uzrādot lielāku izaugsmi – izvirzījusies Eiropa, ja salīdzinām ASV Standard&Poor’s 500 pret Eiropas EuroStoxx 50 indeksu. Viens no iemesliem tam varētu būt tā saucamā “ģeogrāfiskā rotācija” – proti, investori, izvērtējot, cik daudz ir vērts maksāt par vienu peļņas dolāru (vai eiro), pārvirza līdzekļus uz reģionu, kurā viņiem interesējošie ieguldījumu ir lētāki. Taču, raugoties kopumā, rezultāts bijis labs abos Atlantijas okeāna krastos.

SV Tieslietu ministrija trešdien pieprasījusi tiesai likt tehnoloģiju uzņēmumam "Google" pārdot plaši izmantoto interneta pārlūkprogrammu "Chrome".

Tiesā iesniegtajos dokumentos ministrija pieprasa veikt izmaiņas "Google" uzņēmējdarbības modelī, tostarp aizliedzot darījumus, kas ļauj "Google" būt noklusējuma meklētājprogrammai viedtālruņos.

Tāpat ministrija norāda, ka "Google" varētu nākties pārdot viedtelefonu operētājsistēmu "Android", ja uzņēmuma piedāvātie pasākumi nenovērsīs iespēju tam izmantot savu kontroli pār mobilo operētājsistēmu savā labā.

Sagaidāms, ka "Google" decembrī iesniegs savus ierosinājumus, un abas puses argumentus šajā lietā ASV apgabaltiesā izteiks aprīlī.

Taču neatkarīgi no apgabaltiesas tiesneša Amita Mehtas prāvas beigās pieņemtā lēmuma, sagaidāms, ka "Google" to apstrīdēs. Tiesāšanās varētu ilgt vairākus gadus, un gala spriedums šajā lietā, visticamāk, būs jāpieņem ASV Augstākajai tiesai.

ASV Iekšējo ieņēmumu dienests (IRS) pieprasījis datortehnoloģiju kompānijai "Microsoft" samaksāt 29 miljardu dolāru (27 miljardi eiro) nodokļu parādu, kas izveidojies 2004.-2013.gadā, paziņoja kompānija, kas šo prasību apstrīd.

"Microsoft" pauda gatavību vērsties tiesā, ja administratīvajā procesā neizdosies panākt IRS prasības atcelšanu.

Kā informēja "Microsoft", IRS nodokļu aprēķinu veicis saistībā ar kompānijas ieņēmumu pārcelšanu uz ārvalstu jurisdikcijām.

Tādu izmaksu dalīšanas praksi izmanto daudzas lielās starptautiskās kompānijas, "jo tā atspoguļo to biznesa globālo raksturu", pamatoja tehnoloģiju uzņēmums.

"Windows" sistēmas ražotājs uzstāja, ka uzņēmuma korporatīvā struktūra ir mainīta, tādēļ IRS prasības attiecas uz agrāko, nevis pašreizējo praksi.

IRS lietu nekomentē.

ASV tehnoloģiju kompāniju grāmatvedības prakse ilgstoši ir bijusi karstu diskusiju temats visā pasaulē.