Viņš norāda, ka Krievijas galvenās problēmas ir ierobežotā konkurence un valsts tēriņi, kas rada apdraudējumu budžetam.
Krievijas izdevumi sociālajām programmām palielinājušies līdz 38% no iekšzemes kopprodukta. Šādā gadījumā, lai saglabātu līdzsvaru budžetā, naftas cenai būtu jāpārsniedz 100 dolārus par barelu, tāpat kā līdz 2007. gadam tai vajadzēja būt 20 līdz 30 dolāru robežās, skaidro P. Avens.
Pašreizējais Krievijas budžets atgādina laikus pirms Padomju Savienības sabrukšanas, stāsta Alfa Bank vadītājs, skaidrojot, ka laikā, kad Gorbačovs nāca pie varas, Krievijai bija milzīgas rezerves un mazs parāds, turklāt naftas cenas bija augstas. «Tomēr jau pēc 3 – 4 gadiem naudas vairs nebija un sāka uzkrāties milzīgs parāds,» tā viņš.
Raksti par tēmu
P.Avens uzskata, ka valdībai jākoncentrējas un konkurences attīstību, lai tādā veidā veicinātu privātā sektorā ieguldījumus. Šādā gadījumā, kā norāda P. Avens, nāktos upurēt šodienas intereses un pašreizējo patēriņa līmeni, taču, ja tas netiks darīts, Krievija riskē pazaudēt savs pozīcijas pasaulē.
Šā gada pirmo desmit mēnešu laikā no Krievijas aizplūdis privātais kapitāls 21 miljarda ASV dolāru apmērā, turklāt amatpersonas bija prognozējušas, ka līdz gada beigām privātā kapitāla aizplūdums no valsts nepārsniegs 10 miljardu dolāru robežu.
Pēdējo divu gadu laikā krīzes dēļ no Krievijas ekonomikas aizgājuši arī daudzi ārvalstu investori, 2008. gadā no valsts aizplūstot 130 miljardiem dolāru un 2009. gadā 56,9 miljardiem dolāru.