Pēdējā gada lielākie ieguvēji bijuši aktīvie pensiju plāni, kur atsevišķiem līdzekļu pārvaldniekiem izdevies sarūpēt pat vairāk nekā desmit procentu vērtu ienesīgumu. Šajā ziņā lielākais ienesīgums ir Swedbank ieguldījumu plānam Dinamika, kas gada laikā spējis ieguldījuma vērtību kāpināt par 11,42%, liecina portāla manapensija.lv informācija.
Vairāk nekā desmit procentus vērts ienesīgums ir arī SEB Eiropas plānam, kas nopelnījis 10,39%.
Tomēr ja raugāmies ilgtermiņā, proti, uz vidējiem gada ienesīguma procentiem, līdera gods ir Citadele Aktīvajam pensiju plānam, kura vidējais gada ienesīgums sasniedz 5,56%, tam seko SEB IP Safari ar 5,50% un DNB konservatīvais IP ar 5,26% ienesīgumu.
Kā redzams no statistikas, pamazām izlīdzinās dažādu pensiju ieguldījumu stratēģiju vidējais gada sniegums. Tas skaidrojams gan ar nedrošību, ko finanšu tirgū ienesušas eirozonas perifērijas finansiālās nedienas, gan vispārējā pasaules dzīve uz parāda, kur pat tādi smagsvari kā ASV, pēc analītiķu domām, ir aizņēmušies vairākus gadu desmitus uz priekšu, taču ik pa laikam rodas bažas saistībā ar šo parādu apkalpošanu.
Saasinoties bailēm par krīzes atkārtošanos, strauji auga finansiāli drošo valstu obligāciju cenas, ļaujot ievērojami kāpināt konservatīvo pensiju plānu ienesīgumu, savukārt domas par to, ka tirgus tiks stimulēts ar kvantitatīvajām metodēm, proti, centrālajām bankām iejaucoties tirgus norisēs ar naudas injekcijām finanšu aktīvu uzpirkšanā, kāpina akciju cenas, ļaujot labi pelnīt aktīvajiem plāniem.
Iespējams, ka to, kādas norises finanšu tirgos būs gaidāmas tuvākajos mēnešos, noteiks šodienas ASV Federālo rezervju sistēmas sanāksmes noslēgums, kur, iespējams, tiks doti kādi mājieni par jauniem ekonomikas stimulēšanas pasākumiem, kas vienkāršās tautas valodā nozīmē naudas drukāšanu un augošu inflāciju.
Kamēr šādas programmas ieviešana tukšotu vienkāršā iedzīvotāja maciņu pieaugošo pārtikas un citu stratēģiski svarīgo izmaksu dēļ, akciju tirgum tas varētu nozīmēt jaunu pirkšanas aktivitāšu pieaugumu, tādējādi kāpinot arī aktīvo pensiju plānu ieguldījumu vērtību.
Tomēr pagaidām nav līdz galam zināms cik lielā mērā šāds stimuls nostrādātu, jo fondu tirgus apziņa jau faktiski kļuvuši atkarīga jo jauniem monetārās mīkstināšanas pasākumiem. To lielā mērā var salīdzināt ar ilgstošu smēķētāju, kuram tabakas dūms vairs nerada baudu, bet gan vienkārši ļauj justies normāli. Tāpat arī Volstrītai ziņojums par naudas drukāšanu, iespējams, var ļaut izvairīties no tūlītējas un masveida akciju izpārdošanas, nevis nodrošināt riskanto finanšu aktīvu ilgstošu cenu kāpumu.
