Zobārsts drīkst atskaņot mūziku kabinetā, nemaksājot par to autoratlīdzību, tā lēma Eiropas Savienības (ES) Tiesa strīdā starp Itālijas autoratlīdzību aģentūru un kādu Turīnas zobārstu. Šis ES Tiesas lēmums nekādi nemainīs atlīdzības iekasēšanu no Latvijas zobārstiem, norāda Latvijas Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) pārstāvis. Šobrīd Latvijas zobārstiem autoratlīdzība autoriem jāmaksā vai nu pēc platības, ja muzikālie darbi tiek atskaņoti klientu uzgaidāmajā zālē vai arī kā fiksēts maksājums atkarībā no darbinieku skaita, ja mūzikas publiskais izpildījums tiek īstenots pašā zobārsta darba vietā – zobārstniecības kabinetā, Db.lv skaidroja AKKA/LAA Komunikācijas daļas vadītājs Reinis Briģis. Līdz šim zobārstu prakses Latvijā ir ņēmušas licences no AKKA/LAA par publisko izpildījumu uzgaidāmajām telpām, bet ne kabinetiem. ES Tiesas spriedums attiecas, pirmkārt, uz blakustiesību nevis autortiesību interpretāciju, viņš skaidro. Tiesas vērtējums katrā atsevišķā gadījumā ir nacionālās tiesas kompetencē, bet, sniedzot Turīnas tiesai prejudicālo nolēmumu, ES Tiesa skaidro Direktīvas vispārīgos interpretēšanas kritērijus, kas jāņem vērā, interpretējot līdzīgas lietas. Tajā pašā laikā, ņemot vērā, ka ES Tiesas rīcībā ir visi nepieciešamie fakti konkrētā gadījuma interpretēšanā, tiesa skaidrojusi arī to, kā Direktīva interpretējama konkrētajā «Turīnas zobārsta lietā». «Nav pamata uzskatīt, ka no lietas izriet vispārīgs secinājums attiecībā uz visiem Itālijas vai ES zobārstiem vai zobārstiem vispār, jo tiesas lēmums izdarīts, ņemot vērā tikai konkrētās lietas apstākļus,» R. Briģis apliecina, ka minētais ES Tiesas lēmums attiecībā pret Turīnas zobārstu Latvijas zobārstu praksē attiecībā uz atlīdzību izmaksu AKKA/LAA pārstāvētajiem autoriem neko namainīs. Latvijas Zobārstu asociācijas valdes loceklis Guntis Žīgurs Db.lv pastāstīja, ka patlaban asociācijai nav ziņu, ka Latvijas zobārstiem jautājums par mūzikas atskaņošanu būtu kļuvis aktuāls, savukārt zobārstniecības prakses vadītāja Alēna Butkēviča norāda, ka jautājums par mūzikas atskaņošanu zobārstniecību praksē kļuvis aktuāls pavisam nesen, un līgums par mūzikas atskaņošanu uz gadu tika noslēgts šā gada februāra beigās. Maksājuma apjoms, kā minēts iepriekš, atkarīgs no uzgaidāmās telpas platības, un A. Butkēvičas zobārstniecības praksei ik ceturksni par mūzikas atskaņošanu ir jāšķiras no aptuveni deviņiem latiem. Par mūzikas atskaņošanu no viena līdz 30 kvadrātmetru plašā apkalpošanas zālē AKKA/LAA ir jāmaksā 45 lati gadā, par 31-50 kvadrātmetru platību – 55 lati gadā, par 51 – 80 kvadrātmetru plašu apkalpošanas zāli – 80 lati gadā utt. Par mūzikas klausīšanos darba vietā jāmaksā atkarībā no darbinieku skaita tā, piemēram, ja zobārsta kabinetā strādā no vienam līdz pieciem cilvēkiem, gadā jāmaksā pieci lati, par 6 – 10 darbinieku plašu kolektīvu – desmit lati gadā utt. Latvijā par blakustiesību īpašnieku tiesībām atbild Latvijas Izplatītāju un producentu apvienība (LaIPA). Db.lv no LaIPA gan pagaidām nav saņēmis atbildi, vai ES Tiesas lēmums par Turīnas zobārsta privātpraksti kā varētu ietemēt atlīdzības iekasēšanu par izpildītāju un fonogrammu producentu tiesībām.