Akciju indeksu kritumu stimulēja vāji eirozonas ražošanas sektora dati. Tie atklāja, ka jaunu rūpniecības sektora pasūtījumu apjoms martā sarucis 10 mēnesi pēc kārtas. Tāpat dati atklāja, ka martā Eiropā sarucis pat Vācijas rūpniecības sektora iepirkumu menedžeru indekss. Līdz ar to pastiprinājās bažas, ka uz ātrāku ekonomikas atveseļošanos Eiropā diez vai ir vērts likt cerības. Investoru noskaņojumu vēl vairāk pabojāja baumas, ka Vācijas centrālā banka varētu atteikties pieņemt Eiropas perifēro valstu vērtspapīrus. To gan oficiālās amatpersonas noliedza.
Valdot šādam fonam, FTSEUROFIRST 300 indeksa vērtība saruka par 0,1%. Lielbritānijas FTSE 100 un Vācijas DAX indeksu vērtība salīdzinājumā ar piektdienas līmeni faktiski nemanījās. Savukārt Francijas CAC 40 indeksa vērtība saruka par 0,3%. Nedaudz investoru noskaņojumu šodien uzlaboja Ķīnas ražošanas sektora dati (šis valsts ražošanas sektora iepirkumu menedžeru indekss martā negaidīti pieaudzis līdz augtākajam līmenim pēdējo 11 mēnešu laikā). Šobrīd tiek gaidīta Ķīnas ekonomikas bremzēšanās, taču ne sāpīga šīs ekonomikas piezemēšanās.
Arī Āzijā šodien tirdzniecība nepagāja viennozīmīgi. Japānas Nikkei 225 indekss šodien pieauga par 0,26%, savukārt Honkongas HANG SENG indeksa vērtība saruka par 0,16%.