Akcijas ir zaudējušas daļu impulsa, kas uzdzina Dow Jones Industrial Average indeksu par 61,4% no 6547 punktiem pērnā gada martā. Tas ir dabiski – «buļļu tirgus» (vērtspapīru cenām ir tendence paaugstināties) parasti mēdz zaudēt tempu, ieejot otrajā gadā. Turklāt ekonomikas atveseļošanās lēnais temps arī ir bremzējis akciju cenu pieaugumu. Tādējādi investori gaida signālus, kas liecinātu, ka ekonomika ir gatava uzrādīt pieņemamus, uzturamus izaugsmes rādītājus.
Visticamākais dzinulis var būt darbavietu pieaugums. Investoriem jāsagaida ASV Darbaspēka Departamenta atskaite, kas liecina, ka darba devēji veido vairāk darbavietu nekā samazina.
Līdz tam investori būs uzmanīgi. Analītiķi paredz, ka tirgus vidrīzāk virzīsies sānu virzienā vai virzīsies uz augšu kūtri, kā tas ir bijis pēdējo nedēļu laikā.
Raksti par tēmu
Tomēr tas nenozīmē, ka tirgus visu laiku būs mierīgs. Tajā noteikti būs svārstīgas nozares, kas veicinās visa tirgus kustību. Otrdien finanšu kompānijas, kas pērn virzīja akciju cenas uz augšu, atkal vadīja tirdzniecību. Analītiķi skaidro, ka finanšu institūciju akciju cenas uzkāpa, reaģējot uz baumām, ka ASV valdība var aizliegt tā saucamo akciju short selling (vērtspapīru aizņemšanās un to pārdošana ar domu, ka vēlāk tie tiks atpirkti par zemāku cenu) kompānijām, kurās tai pieder daļas.
ASV valdībai pieder liela daļa tādās milzīgās finanšu institūcijās kā Citigroup, American International Group, Fannie Mae un Freddie Mac. Valdība šīs daļas ieguva pēc tam, kad 2008. gadā tām sniedza finansiālu palīdzību.
Vēl viens faktors, kas var uzlabot investoru noskaņojumu, ir situācijas uzlabošanās nekustamā īpašuma tirgū. Brokeri ir izturējušies iecietīgi pret mājokļu cenu kritumu, bet ja šie rādītāji neuzlabosies, investori var kļūt nemierīgi.
Tomēr, pat ja ziņas uzlabosies, pagājušā gada pieaugumu noturēt būs grūti. Vēsturiski vairākiem lieliem kāpumiem seko kritumi. 1982.-1987. gada «buļļu tirgus» laikā Standard&Poor’s 500 indekss pieauga par 58%, bet nākamajā gadā nokritās par 14,4%.